Šī gada jūnijā noslēdzās jau piektais “Darba apstākļi un riski Latvijā” pētījums. Pētījuma ietvaros aptaujāti 2500 nodarbinātie, 1000 darba devēji, 200 darba aizsardzības speciālisti, 200 arodslimnieki, kā arī vairāk nekā 1000 iedzīvotāju, noskaidrojot viedokli par darba vides riskiem, apstākļiem, likumdošanas prasībām un daudziem citiem ar darba vidi saistītiem jautājumiem no dažādu iesaistīto pušu skatupunkta.

Reklāma

Pētījumā ietvaros analizēta arī darbinieku apmierinātība ar darbu un pakļautība dažāda veida psihoemocionālajiem darba vides riska faktoriem.

Apmierinātība ar darbu pieaug

Psihoemocionālie riski, ar kuriem nodarbinātie nereti sastopas darba vidē, lielā mērā ietekmē gan nodarbināto vēlmi strādāt, gan viņu veselības stāvokli. Pēdējo divu gadu pētījumos (2018. gadā un 2022. gadā) samazinājies darbinieku skaits, kas nav apmierināti ar savu darbu. Ja 2006.-2013. gadā vidēji 17% - 26% norādīja, ka nav apmierināti ar savu darbu, tad 2022. gadā vairs tikai 9%. Kā arī, salīdzinot ar iepriekšējo aptaujas periodu, par 5,6 procentpunktiem pieaudzis to darbinieku īpatsvars, kas ir ļoti apmierināti ar savu pašreizējo darbu. Kopumā 90,5% ir apmierināti vai diezgan apmierināti ar savu pašreizējo darbu (39,4% ļoti apmierināti, 51,1% diezgan apmierināti).

Visu piecu pētījumu vēsturē, kas veikti jau no 2006. gada, kā aktuālākais apmierinātības ar darbu iemesls minēts - laba un regulāra (tirgus situācijai atbilstoša) darba alga.

Biežāk sastopamie psihoemocionālie riska faktori

2022. gada nodarbināto aptaujā 74,8% respondentu ir norādījuši, ka viņu darbs ir kaut kādā mērā saistīts ar ātru un svarīgu lēmumu pieņemšanu, un šis riska faktors ir biežāk minētais riska faktors nodarbināto vidū. Kā nākamais biežāk minētais faktors (65,9%) ir tiešs kontakts ar cilvēkiem, kuri nav darbinieki viņu darba vietā (piemēram, pircēji, pasažieri) un liela darba slodze, daudz darba pienākumu (62,1%). Puse darbinieku norāda arī uz laika trūkumu (49,8%). Nedaudz mazāk nekā pusei darbinieku grūtības ikdienas darbā kaut kādā mērā rada konflikti ar klientiem (44,4%). 1,0 % darbinieku arī atzīst, ka kaut kādā mērā saskaras ar nevēlamu seksuālu uzmākšanos, 6,4% - fizisku vardarbību vai tās draudiem un 15,9% - psiholoģisku ietekmēšanu vai tās draudiem.

Darba devējiem, kuru uzņēmumos ir izplatīti šie darba vides riska faktori, jādomā kā tos mazināt un darbiniekus atbalstīt, 

jo, laika trūkums un liela darba slodze, kurus papildina arī citi psihoemocionālie darba vides riska faktori būtiski var ietekmēt arī drošību – darbiniekiem var nepietikt laika darba aizsardzības prasību ievērošanai, piemēram, pareizai individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanai, un tādējādi var pieaugt nelaimes gadījumu risks, kas saistīts ar uzmanības trūkumu un steigu.

Izdegšanas sindroms joprojām reģistrēts reti

Lai gan 2019. gadā ir iznākusi Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikācijas 11. versija, kurā izdegšanas sindromam ir pievērsta lielāka uzmanība nekā 10. versijā, dati par arodslimībām Latvijā vēl joprojām tiek klasificēti saskaņā ar Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas 10. redakciju. Tajā izdegšanas sindroms nav definēts kā atsevišķa slimība, tāpēc arodslimības var tikt diagnosticētas un reģistrētas ar vairākiem citiem kodiem (neirotiski traucējumi, reakcija uz smagu stresu un adaptācijas traucējumi, somatoforma veģetatīva disfunkcija).

Saskaņā ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācija medicīnas centra datiem laika posmā no 1993. līdz 2012. gadam psihoemocionālo pārslodžu izraisītās psihoneirozes un izdegšanas sindroma diagnoze kā arodslimība tika reģistrēta tikai 41 arodslimniekam (16 vīriešiem un 25 sievietēm). Savukārt laikā no 2013. līdz 2019. gadam ar katru gadu reģistrēto arodslimnieku skaits ir pieaudzis, bet COVID-19 pandēmijas laikā šādu gadījumu ikgadējais skaits ir bijis tāds pats kā 2019. gadā (2021. gadā) vai nedaudz mazāks (2020. gadā). Kopā laika posmā no 2011. gada līdz 2021. gadam reģistrēti 334 pirmreizēji arodslimības gadījumi ar “reakcija uz smagu stresu un adaptācijas traucējumi”, no kuriem 281 gadījumā šī slimība tika reģistrēta sievietei un 53 vīriešiem.

Neskatoties uz to, ka pētījuma dati parāda, ka pieaug darbinieku apmierinātība ar darbu, darba devējiem ir jāpievērš lielāka uzmanība darbinieku psihoemocionālajai noslodzei, jo arvien vairāk darbinieku norāda arī uz šī veida riskiem. Darba devējiem jau šobrīd jābūt gataviem, ka, visticamāk, nākotnē palielināsies ar stresu un izdegšanu saistīto arodslimību skaits. To spilgti apliecina aptauju rezultāti - palielinās nodarbināto skaits, kuriem ir liela darba slodze, laika trūkums, nepieciešamība pieņemt ātrus un sarežģītus lēmumus – dažādi darba vides riska faktori, kas var izraisīt un veicināt izdegšanas sindromu.

Pētījumu veica SIA "TNS Latvia" un Rīgas Stradiņa universitātes ekspertu komanda darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 7.3.1. specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot darba drošību, it īpaši bīstamo nozaru uzņēmumos” projekta „Darba drošības normatīvo aktu praktiskās ieviešanas un uzraudzības pilnveidošana” (Nr. 7.3.1.0/16/I/001) ietvaros. Sīkāk ar pētījuma rezultātiem par psihoemocionāliem darba vides riska faktoriem var iepazīties: DSpace at Riga Stradiņš University: Pētījuma "Darba apstākļi un riski Latvijā 2019–2021" tematiskais pielikums "Psihoemocionālie darba vides faktori" (rsu.lv)

 

 

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.