18 °C
Aizvadīto gadu varētu raksturot arī kā nepiepildīto cerību gadu, jo pirms gada gan Latvijā, gan pasaulē valdīja daudz lielāks optimisms par gaidāmo nākotni. Pasaule bija tikko izrāvusies no Covid-19 pandēmijas ķetnām un varēja atgriezties pie puslīdz normāla dzīves ritma, ko iztraucēja Krievijas uzbrukums Ukrainai.
2022. gada beigās, kad Ukrainas aizstāvjiem bija izdevies gūt panākumus frontē un atbrīvot Hersonas pilsētu, bija lielas cerības, ka 2023. gadā ukraiņiem izdosies turpināt iesākto un padzīt okupantus arī no pārējās Ukrainas teritorijas. Rietumu militārie analītiķi sprieda, ka līdz vasaras beigām Ukraina varētu atgūt savā kontrolē arī 2014. gadā zaudēto Krimu.
Austrumu frontē bez pārmaiņām
Diemžēl realitāte izrādījās daudz skaudrāka par šīm cerībām. Vasarā notikušais Ukrainas pretuzbrukums nenesa gaidītos panākumus, jo Rietumi vilcinājās ar solīto ieroču piegādēm. No otras puses, nevar teikt, ka no frontes pienāk tikai sliktas ziņas, jo arī Krievijai, par spīti milzīgiem upuriem, nav izdevies gūt būtiskus panākumus un ukraiņi notur savas pozīcijas. Visas pazīmes liecina, ka
arī 2024. gadā šis karš varētu turpināties līdzīgā gultnē, jo neviena no pusēm negrasās piekāpties, bet nevienai arī nav tik liela militārās tehnikas un dzīvā spēka pārsvara, lai sakautu pretinieku.
Šāda situācija vairāk ir par labu Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam, kurš uzskata, ka laiks strādā viņa labā un agri vai vēlu ukraiņi būs spiesti padoties. Putins nākamā gada martā tiks "ievēlēts" uz kārtējo termiņu Krievijas prezidenta amatā un valdīšanas ilguma ziņā jau tuvosies padomju diktatoram Staļinam. Kremlis savu ekonomiku pilnībā ir pakārtojis kara vajadzībām; nākamgad Krievija savas armijas uzturēšanai tērēs par 70% vairāk. Maskava to var atļauties, jo turpina pelnīt ar naftas un gāzes eksportu, turklāt nemierīgā situācija Tuvo Austrumu reģionā nozīmē, ka naftas cenas saglabāsies augstas.
Baidens pret Trampu. Otrais cēliens
Eiropas Savienībā un ASV tikmēr turpinās iekšpolitiskas ķildas par to, cik daudz un vai vispār palīdzēt Ukrainai tās cīņā pret iebrucējiem. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzsver, ka šī palīdzība ir pašu Rietumu interesēs. "Teroristu valsts robežojas ar vairākām Eiropas valstīm, un Krievijas propaganda tās jau attēlo kā nākamos agresijas mērķus. Vai jūsu pilsētās ir pietiekami daudz metro staciju, kur iekārtot pazemes skolas, ja Krievija piepildīs savus draudus? Jo viņi tam gatavojas," brīdina Zelenskis.
Pasaules uzmanība nākamgad būs pievērsta ASV prezidenta vēlēšanām, kas notiks 5. novembrī.
Tāpat kā pirms četriem gadiem, arī šoreiz prezidenta vēlēšanās gaidāma demokrāta Džo Baidena un republikāņa Donalda Trampa cīņa. ASV vēlētāji būs neapskaužamas izvēles priekšā, jo gan Baidens, gan Tramps ir ļoti nepopulāri politiķi, taču pagaidām uz ASV politiskās skatuves nav parādījies neviens, kurš varētu viņus izkonkurēt. Papildu raizes sagādā abu kandidātu vecums, jo vēlēšanu dienā Baidenam un Trampam būs attiecīgi 81 un 78 gadi. Raugoties no Latvijas pozīcijām, bīstamāka šķiet Trampa uzvara, jo viņš daudzkārt ir apšaubījis NATO lietderību. ASV Kongress gan ir pieņēmis noteikumus, kas neļautu prezidentam vienpersoniski pieņemt lēmumu par ASV izstāšanos no NATO.
Cīņa par krēsliem Briselē
Tikmēr norises Ukrainā un ASV ļoti uzmanīgi vēro Ķīna, kas varētu izmantot šķietamo Rietumu vājumu, lai mēģinātu ar spēku pakļaut savai kontrolei Taivānu. Taču maz ticams, ka uzbrukums Taivānai varētu notikt nākamā gada laikā.
Notikumiem bagāts gads gaidāms arī Eiropas politikā, it sevišķi ņemot vērā to, ka gada otrajā pusē ES prezidējošās valsts pienākumus pildīs Ungārija, kuru daudzi vispār gribētu izmest no ES klubiņa. Jūnijā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kurās arī Latvijā gaidāma sīva cīņa par deviņām deputātu vietām. Labā ziņa ir tā, ka mūsu valsti Briselē vairs nepārstāvēs interfrontiete Tatjana Ždanoka, kurai ar likumu aizliegts kandidēt EP vēlēšanās.
Pēc vēlēšanām gaidāma ne mazāk interesanta aizkulišu cīņa par ES komisāra posteni, jo uz to varētu pretendēt gan līdzšinējais komisārs Valdis Dombrovskis, gan bijušais premjers Krišjānis Kariņš.
Olimpiāde ar asiņu piegaršu
Kā zināms, Kariņš ir pieteicies arī uz NATO ģenerālsekretāra posteni, uz ko pretendē arī Igaunijas premjere Kaja Kallasa, taču šis amats, visticamāk, atkal tiks kādam no Rietumeiropas politiķiem.
Janvārī pēc gandrīz 20 gadu pārtraukuma Latvijā tiks atjaunots obligātais militārais dienests, jo izlozes kārtībā dienestā plānots iesaukt jauniešus, kas tam nebūs pieteikušies brīvprātīgi.
Tikmēr minimālā alga no 1. janvāra tiks palielināta līdz 700 eiro mēnesī (pirms nodokļiem), bet šajā ziņā joprojām atpaliksim no kaimiņiem, jo Igaunijā tā būs 820 eiro, bet Lietuvā sasniegs 924 eiro mēnesī.
Pasaules ekonomikā nākamgad turpināsies mākslīgā intelekta tehnoloģiju un elektromobiļu uzvaras gājiens, bet kosmosa izpētē aizraujošs notikums gaidāms gada beigās, kad amerikāņu kosmonauti pēc vairāk nekā 50 gadu pārtraukuma plāno doties lidojumā uz Mēnesi.
Gada notikums sportā būs vasaras olimpiskās spēles Parīzē, kas jau atsaukušas atmiņā pagājušā gadsimta 80. gados pieredzēto boikotu vilni. Taču šoreiz, visticamāk, Ukrainas un arī Latvijas sportisti norīs krupi un piedalīsies spēlēs, neraugoties uz "neitrālo" Krievijas un Baltkrievijas sportistu klātbūtni. Latvijas vīriešu basketbola izlasei tā būtu izcila iespēja turpināt spožo uzvaru ceļu, bet pat iespējamā medaļu spozme nevarēs aizsegt tās šausmas, kas joprojām turpinās Ukrainā.
