18.2 °C
Satiksme ir bīstama. Var būt nāvējoša. Taču parasti traģēdijas ir reti. Latvijā pēdējos gados nedaudz vairāk kā viena katrā trešajā dienā. Tomēr pēdējā laikā situācija šķiet vēl vairāk mainās ne uz labu. Par to liecina, piemēram, jaunākās aģentūras LETA apkopotās Ceļu policijas ziņas.
"Svētdien, 1. oktobrī, ap plkst. 11.30 Mārupes novadā, Jaunmārupē, kāds automašīnas "Porsche" vadītājs, iespējams, vadot atpakaļgaitā automašīnu, uzbrauca personai, kura no gūtajām traumām mira notikuma vietā," raksta LETA. Savukārt par septembra pēdējo dienu aģentūra ziņo, ka uz Latvijas ceļiem dzīvību zaudējuši trīs cilvēki. Ap plkst. 15.30 Smiltenē, Atmodas ielā, pusaudzis, vadot mopēdu "Peugeot Ludix", apgāzās un izraisīja sadursmi ar kāda vīrieša vadītu automašīnu "VW Sharan".
Mopēda vadītājs guva nāvējošas traumas un gāja bojā. Ap plkst. 17.30 Rēzeknes novada Viļānu pagasta Trūpos
kāds pusaudzis netika galā ar automašīnas "Audi 80" vadību, kā dēļ transportlīdzeklis nobrauca no ceļa un apgāzās. Avārijā bojā gāja automašīnas pasažieris – nepilngadīgs jaunietis.
Bet ap plkst. 20 Mārupes novada Mārupes pagastā kāds vīrietis, vadot universālo pašgājējmašīnu kompaktiekrāvēju "Locust L752", nenoskaidrotos apstākļos iebrauca dīķī un gāja bojā noslīkstot. Arī 29. septembris bijusi traģiska diena – Latvijā reģistrēti 138 ceļu satiksmes negadījumi, kuros gājuši bojā divi un cietis 21 cilvēks. Tā ap plkst. 16 Garkalnes pagasta Skuķīšos automašīnas "Audi A6" vadītāja nav tikusi galā ar transportlīdzekļa vadību, nobraukusi no ceļa braucamās daļas un transportlīdzeklis apgāzies. Automašīnas vadītāja no gūtajām traumām gājusi bojā notikuma vietā. Savukārt ap plkst. 8 Cēsu novada Zaubes pagastā, ceļa Augšlīgatne–Skrīveri 33. kilometrā smagajai kravas automašīnai sprāgusi riepa, kā dēļ tā apgāzusies. Ceļu satiksmes negadījumā gāja bojā transportlīdzekļa vadītājs.
Tātad – vidēji divi bojāgājušie ik dienu. Baiga statistika, kas prasa daudz plašāku, radikālāku rīcību nekā kārtējā radarposma atklāšana.
Un kamēr tādi plāni top – kārtējo reizi jautāju Satiksmes un Iekšlietu ministrijām: vai tiešām nav iespējams nodrošināt un tūlīt pēc šādiem traģēdiju viļņiem nodot medijiem plašāku informāciju par šādiem notikumiem? Kas, kā, kāpēc? Braukt turpinošo iegūtās zināšanas pavisam noteikti būtu labākā līdzīgu sižetu atkārtošanās prevencija.
