Līdz 2. maijam ceturtdienās plkst. 21.10 televīzijas kanālā LTV1 varēs noskatīties mūzikas raidījuma "Skaņusaite" otrās sezonas epizodes, kurās diriģente Laura Leontjeva un mūziķis Miķelis Putniņš tiksies ar dažādu tautu mūziķiem, runās par viņu spēlētajiem mūzikas instrumentiem un kopā muzicēs. Šoreiz uz sarunu aicināju Miķeli, kurš gan sevi par komponistu nesauc, taču ir uzrakstījis skaņu celiņu pirmajam latviešu vesternam "Wild East. Kur vedīs ceļš" un datorā glabā jau desmit dziesmas trešajam savas grupas "Ezeri" albumam.
Kā tu nonāci raidījuma "Skaņusaite" komandā?
Mani uzaicināja šī raidījuma producente Ilze Apsiņa. Tas notika pirms pusotra gada, domājot, kas vadīs "Skaņusaites" pirmo sezonu. Sapratu, lai gan "Skaņusaite" ir dokumentāls, mūziķu sarunās balstīts raidījums, man kā tā vadītājam nevajadzēs stāvēt maliņā, bet būs iespēja kopā ar visiem muzicēt. Spēlējot gan pūšamos, gan stīgu instrumentus, kurus pieprotu, varēšu iekļauties īstu meistaru priekšnesumā. Tādēļ ar lielāko prieku piekritu šim izaicinājumam.
Būt kopā ar tik daudziem prasmīgiem dažādu tautību mūziķiem un mācīties no viņiem man ir ārkārtīgi interesanti, tādēļ neapskaužu raidījuma režisori un operatori Elīnu Lieljuksi, kurai pēc manām izvērstajām sarunām nākas savilkt kopā galveno domu diezgan īsā sižetā. Piemēram, pagājušajā sezonā viesojāmies Francijā pie vienas akordeonu meistares, un es aizrāvos sarunā uz vairākām stundām, izzinot šī instrumenta būves nianses, lai gan raidījuma fokuss nav vērsts uz to, kā uzbūvēt pašam akordeonu mājās. Taču atgriezties pie vajadzīgā sarunas pavediena man palīdz gan Elīna, gan diriģente Laura Leontjeva, kura ir otra raidījuma vadītāja. Mēs viens otru labi papildinām. Ja es vadītu raidījumu viens, iespējams, būtu daudz grūtāk koncentrēties uz galveno.
Kas tevi pašu visvairāk aizrāva, filmējot "Skaņusaites" otro sezonu?
Katra raidījuma epizode ir aizraujošs ceļojums mūzikā. Pēdējais brauciens ar filmēšanas grupu mums bija marta sākumā uz Gruziju. Es iepriekš nekad nebiju bijis šajā zemē, tādēļ viss šķita brīnišķīgs un iedvesmojošs – gan daba, gan galvaspilsēta Tbilisi un satiktie cilvēki. Lai arī ģeogrāfiski Gruzija neatrodas tik tuvu Rietumiem, taču varēja nojaust, ka sabiedrība šajā virzienā raugās. Savukārt mūzikā jutu tur pirmatnīgu autentiskumu.