21 °C
Trīs izrādēs – 11., 12. un 13. aprīlī – Rīgā Dailes teātrī būs iespēja pirmoreiz Latvijā baudīt īstenu laikmetīgās mākslas paraugu.
Akrams – šis vārds bengāļu valodā nozīmē "Tas, kurš seko zvaigznēm", taču Akrams Hans ir kļuvis par zvaigzni pats. Viņš tiek atzīts ja ne par vislabāko, tad pilnīgi noteikti – par vienu no spilgtākajiem "contemporary dance" pārstāvjiem pasaulē, ir strādājis daudzu izcilu horeogrāfu vadībā, līdz atradis ideālo sadarbības partneri – sevi pašu. Hana horeogrāfija ir apvērsums uz laikmetīgās dejas skatuves. Katra viņa izrāde ir notikums, kuru gaida skatītāji visos kontinentos.
Akrama Hana dzīvesstāsts sākās pirms viņa dzimšanas. Akrama vecāki 1974. gadā emigrēja uz Lielbritāniju, bēgot no karadarbības, kas plosīja Indostānu; viņi jau gaidīja dēlu, un mazulis nāca pasaulē Vimbldonā. Kas ir būtisks un simbolisks fakts: viss Hana radošais rokraksts ir divu viņam vienlīdz tuvu kultūru – Āzijas un Eiropas – sintēze. Tas veidojies, meklējot universālu valodu – tik izteiksmīgu, ka to sapratīs visi, un tik skaistu, ka ikviena sirds pamirs apbrīnā un sajūsmā.
Jau bērnībā apguvis klasisko indiešu tempļu deju kathaku, Akrams Hans iestājās Ziemeļanglijas Laikmetīgās dejas skolā Līdsā un to absolvēja ar augstāko vērtējumu mācību iestādes vēsturē. Arī uz skatuves viņš kāpa jau bērnībā – un uzreiz ar galveno lomu: pats bija Mauglis Londonas Indiešu dejas akadēmijas izrādē. Trīspadsmit gadu vecumā piedalījās kulta iestudējumā – Pītera Bruka deviņas stundas ilgajā "Mahābhāratā" – un filmējās tās TV versijā. Vēlāk pilnveidoja meistarību De Monforta universitātē Lesterā un sadarbojās ar izcilo beļģu dejotāju un horeogrāfi Annu Terēzi de Kiersmākeri.
Šā gadsimta sākumā Hana kontā jau bija visas iespējamās britu kritikas balvas, viņš bija kļuvis par spilgtāko Miglainās Albionas laikmetīgās kultūras vērtību. Karaliene viņam pasniedza Britu Impērijas ordeni. Dižā franču balerīna Silvija Gijēma vērsās pie Akrama ar lūgumu radīt kaut ko viņai – "rezultātā es nonācu līdz izpratnei par klasisko baletu un klasisko ķermeni tajā". Viņš turpināja dejot pats, dejoja brīnišķīgi un tikai 2019. gadā 45 gadu vecumā paziņoja, ka galvenās lomas vairs neuzņemsies. "Laurence Olivier Award" un "Benois de la Danse" viņam jau ir, bet augstākas raudzes godalgu dejas Olimpā nav vispār…
Balets "Džungļu grāmata: pārrakstīta" nav tikai iespaidīgs laikmetīgās mākslas paraugs. Tas ir jauns redzējums, pārskatot vēstures kanonus. Taču, ja jums izdosies pamudināt horeogrāfu uz vaļsirdību, Akrams Hans atzīsies, ka izdomāt savu "Džungļu grāmatu" sācis, arī atminēdamies sevi, desmitgadīgo dejotāju; mīlēdams Kiplingu un Disneja multfilmu; domādams par saviem bērniem, ar kuriem viņam ir interesanti apspriest visu, kas notiek mūsdienu pasaulē.
