Valerijam Lazarevam, kurš 2022. gada 20. maijā Rīgā uzbruka jaunietim ar Ukrainas karogu, vairs nav iespēju Latvijā izvairīties no cietuma.

Reklāma

"Latvijas Avīze" jau rakstīja, ka šā gada 9. aprīlī Kurzemes apgabaltiesas tiesneši Aija Āva, Didzis Aktumanis un Aiva Daidere piesprieda viņam reālu divu gadu cietumsodu. Lazarevu tad gan vēl neapcietināja, jo spriedumu vēl varēja pārsūdzēt. 

Bet šodien, 25. jūlijā, Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamenta senatori Irīna Jansone, Anita Poļakova un Aivars Uminskis nolēma atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību, ko centās panākt Lazarevs. Līdz ar ko apgabaltiesas spriedums stājas spēkā. Tehniski Lazarevam tagad desmit dienu laikā pašam jādodas uz cietumu vai arī policija viņam aizbrauks pakaļ.

Atgādināsim, ka 2022. gada 20. maijā Lazarevs Rīgā uzbruka jaunietim ar Ukrainas karogu. Jau esam rakstījuši par šo notikumu, kad pēc gājiena "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma" Pārdaugavā Lazarevs izkāpa no savas automašīnas "BMW" un nodarīja miesas bojājumus 2003. gadā dzimušam jaunietim, kuram ap pleciem bija aplikts Ukrainas karogs. Sākotnēji prokuratūra šim uzbrucējam piemēroja 200 stundu sabiedriskos darbus. Jaunieša advokāts Egons Rusanovs pārsūdzēja prokurora lēmumu, jo uzskatīja, ka jāpiespriež reāls cietumsods. Ģenerālprokuratūra priekšrakstu par sodu atcēla kā nepamatotu un kriminālprocess tika atjaunots.

Apsūdzētais Valerijs Lazarevs (no labās), viņa tulks un cietušā jaunieša advokāte Santa Oborenko.

Pirmās instances tiesā Lazarevs piekrita tiesvedībai bez pierādījumu pārbaudes un savu vainu atzina, cietušajam Vladislavam samaksāja prasīto kompensāciju 6034,55 eiro (cietušais 4000 eiro esot pārskaitījis Ukrainai, atlikušo daļu izmantojis studiju maksai augstskolā). Prokurore Herta Miķelsone toreiz lūdza tiesu atbilstoši Krimināllikuma 231. panta 2. daļai piespriest Lazarevam divu gadu nosacītu cietumsodu, ko arī Rīgas pilsētas tiesas tiesnese Diāna Dzērviniece 2023. gada 15. jūnijā pielēma. Savukārt Vladislava advokāte Santa Oborenko bija lūgusi tiesu noteikt reālu cietumsodu. 

"Tikai brīvības atņemšanas sodam kā valsts atbildes reakcijai uz tās sabiedrības tiesību aizskārumu var būt pa spēkam atturēt citus, un ar nožēlu jāsaka – diemžēl ļoti daudzus –, latenti snaudošos varmākas, kuri, sadzirdot viņiem vien saprotamu signālu vai zīmi vai nereti pat niecīgākā iegansta ierosināti, atraisītu savas zemiskās brutalitātes piesūcinātās dziņas, lai aklā, zvērojošā naidā mestos iznīcināt, izpostīt un pat nonāvēt," 

toreiz debatēs sacīja S. Oborenko.

Aptauja

Kā vērtējat LASI.LV rakstu kvalitāti?

 

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.