14.2 °C
Šodien aprit 60 gadi, kopš latviešu jaunietis Bruno Javoišs 1963. gada naktī uz 5. decembri Rīgā radiotornī pie pilsētas kanāla uzvilka sarkanbaltsarkano karogu, kas pašā pilsētas centrā plīvoja visu nakti un visu nākamo dienu. Lai īstenotos apņemšanās šajā vietā uzstādīt pieminekli, acīmredzot vajadzēs vēl vairākus gadus.
Ziedojumu vākšanu pieminekļa "Svešo varai spītējot" uzstādīšanai agrākā radiotorņa vietā Rīgā, Radio ielā 1a, Latvijas Okupācijas muzejs izziņoja gada sākumā. Kopējā nepieciešamā summa, iekļaujot vietas labiekārtošanu, ir ap 100 tūkstošiem eiro, no kuriem šobrīd savākti 7000 eiro.
Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība stāsta, ka piemineklis Rīgas domes instancēs saskaņots, bet vēl jāatrisina daudz praktisku lietu. Tēlnieka Kristapa Gulbja piedāvāto pieminekļa variantu – 3,6 metrus augstu tumši sarkanu granīta stēlu, kurā ievērota Latvijas karoga proporcija un izjūta, – Okupācijas muzejs konkursa kārtībā izvēlējās 2021. gada nogalē (vairāk par ieceri "Latvijas Avīze" rakstīja šī gada 21. martā "Sāk ziedojumu vākšanu piemineklim").
Iecere paredz, ka
piemineklis plašākā kontekstā simboliski godinātu ne tikai konkrēto notikumu un šobrīd Igaunijā dzīvojošo Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri Bruno Javoišu, bet visus gan bruņotās, gan nevardarbīgās pretošanās cīnītājus,
kas cīņā pret padomju okupācijas varu ziedoja savas dzīvības, pakļāva sevi un savas ģimenes represijām un izstumtībai tā laika sabiedrībā.
Jāatgādina, ka 1963. gadā 22 gadus vecais Rīgas Aviācijas institūta students Bruno varoņdarbu paveica tumsā un aukstumā, riskējot nokrist no apledojušajām 76 metrus augstā torņa konstrukcijām. Karogs bija pašdarināts. Akcijas pārdrošumu pastiprināja tas, ka tornis atradās tieši pie milicijas pārvaldes, turklāt 5. decembris bija PSRS Konstitūcijas diena. Čekisti un miliči Javoišu sagaidīja jau torņa pakājē, piekāva un apcietināja. Viņam piesprieda septiņus gadus Mordovijas nometnē.
Okupācijas muzeja vadītāja S. Vība pieminekļa tapšanas procesu raksturo kā "soli pa solim". "No Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta puses ir mutiska piekrišana, ka tiks noņemtas tualetes, kas šobrīd tur atrodas, un kalniņā pie kanāla ierīkos labiekārtotu laukumiņu ar klājumu un soliņiem.
Vēl būs jautājums, kurš kādas izmaksas segs un ar ko varēs palīdzēt pašvaldība. Piemineklis ir mūsu ziņā," tā Vība.
Uzeja pie pieminekļa būs no kanāla puses. Tuvākais plāns ir par saziedoto summu nopirkt Igaunijā nolūkoto piemineklim nepieciešamo granītu Latvijas karogu atveidojošajai stēlai un to nogādāt uz Latviju. Tad varēs domāt tālāk.
"Protams, ziedojumu piesaistīšanai šie ir grūti laiki. Vajag visiem," atzīst muzeja vadītāja. Optimistiskākais scenārijs paredz, ka laukumiņu varētu labiekārtot 2025. gadā. Par ziedošanas iespējām jāinteresējas muzejā, Latviešu strēlnieku laukumā 1, vai muzeja mājaslapā "okupacijasmuzejs.lv". Pie kādiem politiskiem spēkiem pieminekļa ieceres virzītāji vērsties neplāno. "Man nekad nav šķitis simpātiski izspiest naudu no kāda politiskā spēka. Ja visi liek kopā, tas iznāk kā kopdarbs un ir daudz simpātiskāk un patiesāk," piebilst Vība.
