Vācijas kanclers Olafs Šolcs svētdien paziņoja, ka viņa šonedēļ notikušajā telefonsarunā ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu nav bijis nekādu pazīmju par Putina viedokļa maiņu attiecībā uz karu Ukrainā, tomēr Šolcs aizstāvēja lēmumu zvanīt Putinam, par ko viņš tiek kritizēts, vēsta aģentūra "Reuters".
Zvans Putinam bija nepieciešams, lai kliedētu ilūzijas, ko Putins varētu būt lolojis par to, ka Rietumi grasās atteikties no atbalsta Ukrainai, sacīja Šolcs žurnālistiem Berlīnes lidostā pirms došanās uz G20 samitu Riodežaneiro.
Kanclers piebilda, ka, ņemot vērā Donalda Trampa gaidāmo atgriešanos ASV prezidenta amatā, nebūtu labi, ja Vašingtona uzturētu regulārus kontaktus ar Putinu, kamēr neviens Eiropas līderis to nedara.
Šolcs sacīja, ka saruna ar Putinu bijusi "ļoti detalizēta", taču vienlaikus kļuvis skaidrs, ka Krievijas prezidenta uzskatos par karu maz kas ir mainījies. "Un tās nav labas ziņas," viņš sacīja žurnālistiem.
Šolcs vēlreiz apliecināja Vācijas atbalstu Ukrainai, uzsverot, ka neviens lēmums par kara izbeigšanu netiks pieņemts bez Kijivas līdzdalības.
"Ukraina var uz mums paļauties" un "neviens lēmums netiks pieņemts aiz Ukrainas muguras", sacīja kanclers.
Jau ziņots, ka Šolcam piektdien bija stundu ilga telefonsaruna Putinu.
Kijiva Šolca sarunu ar Putinu nosaukusi par agresora "nomierināšanas mēģinājumu", kas neveicina centienus panākt mieru.
Iepriekšējā Šolca un Putina saruna notika 2022.gada decembrī, kad kanclers aicināja diktatoru rast diplomātisku konflikta risinājumu un izvest Krievijas karaspēku no Ukrainas.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.