Lai izvairītos no Rēzeknes valstspilsētas domes atlaišanas, kas ir no amata atstādinātā Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai") komandas interesēs, pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iniciatīvas Saeima ceturtdien konceptuāli atbalstīja grozījumus "Pašvaldību likumā" un likumā "Par pašvaldības deputātu statusu".
Projektu mērķis ir nodrošināt domes darba nepārtrauktību situācijā, kad vairākums nepiedalās sēdēs un dome nevar pieņemt lēmumus. Tāpēc ierosināts paredzēt automātisku mandātu anulēšanu domniekiem, kas neattaisnoti kavē sēdes, kā arī dot tiesības lēmumus pieņemt mazākumam.
Saeima grozījumus abos likumos skatīs kā steidzamus, galīgajā lasījumā tos plānots pieņemt pēc nedēļas 30. novembrī. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā tās priekšsēdētājs Oļegs Burovs atzina, ka projekti sagatavoti, reaģējot uz situāciju Rēzeknes domē, kur kvoruma trūkuma dēļ nevar pieņemt iedzīvotājiem svarīgus lēmumus, kas saistīti ar finanšu stabilizācijas procesa uzsākšanu un arī pedagogu algu paaugstināšanu. Domes mazākums – pašlaik projektā ir noteikts, ka tā ir viena piektā daļa no deputātiem –, nevarēs lemt par izmaiņām pašvaldības nolikumā, amatpersonu iecelšanu un atbrīvošanu, kā arī par attīstības plānu un stratēģiju.
Vienas pašvaldības dēļ sagatavotie grozījumi likumos, kas maina spēles noteikumus sasaukuma vidū, attieksies uz visām vietvarām.
"Latvijas Avīzes" aptaujātie pašvaldību vadītāji pret abām iniciatīvām bija rezervēti vai noraidoši.
"Pašvaldībā strādāju 30 gadus un neko līdzīgu neatceros. Tas nebūtu demokrātiski dot tiesības vadīt domi mazākumam, kas ir absurdi. Ja dome nestrādā, tad nekas jauns nav jāizdomā, bet jāizmanto likumā jau paredzētās tiesības ierosināt domes atlaišanu un iecelt pagaidu administrāciju," teica Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš ("Latvijai un Ventspilij").
Vēlēšanas būtu vienā iecirknī
Rēzeknes domē pēc A. Bartaševiča atstādināšanas jau trīs reizes pēc kārtas sēdē nebija kvoruma, kas dod tiesības vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram rosināt domes atlaišanu, par ko galīgo lēmumu pieņem Saeima. Centieniem izvairīties no ārkārtas vēlēšanām Rēzeknē varētu būt vairāki iemesli, tostarp Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) ierobežotās iespējas noorganizēt vēlēšanas. Lemjot par Vietējo pašvaldību referendumu likuma spēkā stāšanās termiņa pārcelšanu, atbildīgās institūcijas atzina, ka CVK kaut cik droši var solīt tikai Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisi 2024. gada jūnijā. Tajās varēs izmantot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārziņā esošo elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru, kas būs pielāgots tikai EP vēlēšanām.
Ja notiktu Rēzeknes domes ārkārtas vēlēšanas, tajās šo sistēmu nevarētu izmantot. CVK pārstāvis Andrejs Vaivars "Latvijas Avīzei" apstiprināja, ka tādā gadījumā domes ārkārtas vēlēšanas notiktu vienā iecirknī, kas varētu būt ierīkots, piemēram, sporta hallē.
Paredzēt iespēju balsot vairākos iecirkņos nevar, jo nebūtu iespēju pārliecināties, vai kāda persona nenobalso divreiz.
Agrāk pasēs spieda zīmogus, bet tagad tas vairs nenotiek. Pēc EP vēlēšanām ar vēlēšanām saistītās sistēmas pārņems Valsts reģionālās attīstības aģentūra, kura plāno tās sagatavot līdz nākamajām kārtējām pašvaldību vēlēšanām 2025. gadā. Rēzeknes pilsētā 2021. gada pašvaldību vēlēšanās bija 22 273 balsstiesīgie, no kuriem vēlēšanās piedalījās 6954 jeb 31,22% vēlētāju. No tiem 4387 pilsoņi nobalsoja par "Saskaņas" sarakstu, kuru toreiz pārstāvēja A. Bartaševiča komanda. Par vairāku partiju kopīgo sarakstu, kurā bija Nacionālā apvienība, Latvijas Zaļā partija, "Jaunā Vienotība", Latvijas Reģionu apvienība un Latgales partija, nobalsoja 1338 vēlētāji, par Jauno konservatīvo partiju – 633, bet par "Progresīvajiem" – 390 vēlētāji.
Baidās, ka Bartaševičs uzvarēs atkal
Vēlēšanu rezultātus var izšķirt arī katra politiskā spēka prasmes mobilizēt savus vēlētājus atnākt uz vēlēšanām. "Latvija pirmajā vietā" frakcijas vadītājs Ainārs Šlesers sēdē teica – Rīgas domi savulaik atlaida, jo valdības partijām bija cerības pārņemt varu Rīgā, kas tā arī notika, bet Rēzeknē esot cita situācija. Te valdošās partijas neesot gatavas ārkārtas vēlēšanām.