13 °C
Nākamajā gadā vajadzētu uzlaboties gan pieejamībai pie veselības aprūpes speciālistiem, gan arī sarukt garajām gaidīšanas rindām, lai izmeklētos, jo veselības aprūpei no valsts maka ir papildus plānoti 275 miljoni eiro. Tā ir lielākā naudas summa, kādu līdz šim plānots piešķirt šai nozarei. Veselības ministrija prioritārajiem pasākumiem gan bija prasījusi vairāk naudas, proti, 395 miljonus eiro, bet visu nesaņems.
Tomēr tik un tā veselības aprūpes budžets 2024. gadā sasniegs 1,9 miljardus eiro, un ministrijas vadošās amatpersonas, kā arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti to uzskata par optimālo minimumu, kas nepasliktināšot pacientu stāvokli. Arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība nolēmusi nestreikot, jo ar ministriju esot panākts pieņemams kompromiss mediķu algu palielinājumam.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība") vakar Sociālo un darba lietu komisijas deputātus iedvesmoja gaišākai nākotnei, kas varētu tikt sasniegta līdz šīs Saeimas pilnvaru beigām neatkarīgi no tā, vai šī valdība būšot vai nebūšot.
Viena no ministra prioritātēm esot medikamentu cenu samazināšana un līdz ar to zāļu pieejamības veicināšana. Hosams Abu Meri: "Medikamentu cenu samazināšana nav politisks jautājums, tāpat kā kredītprocenti bankās. Latvijā ir par 30, 40 un 50 procentiem un pat divreiz augstākas cenas zālēm nekā kaimiņvalstīs. Lielākā problēma ir nevis ar kompensējamiem medikamentiem, bet tieši ar recepšu medikamentiem, kas ir ārpus valsts apmaksājamo zāļu saraksta. Pēdējās divās nedēļās esmu ticies gan ar ražotājiem, gan ar lieltirgotājiem. Es neiešu atpakaļceļu, bet došos uz priekšu kā agrākajos gados Šlesera kunga buldozers.
Es nebaidos, bet es vēlos politisku atbalstu no visiem, jo pacienti maksā dārgi par medikamentiem un brauc tos pirkt, kur lētāk, – uz Poliju, Lietuvu un citām valstīm."
"Cilvēki mani brīdina: Hosam, tev vajag apsardzi! Atbildu, ka mana apsardze ir Latvijas tauta un Dievs un es ne no viena nebaidos un eju ar to jautājumu uz priekšu. Turpmākajās divās nedēļās tikšos ar pārējiem farmācijas uzņēmējiem un novembrī plānoju vienu nedēļu katru dienu veltīt zāļu cenu jautājumam. Beigās aicināšu visus farmācijas nozares pārstāvjus un neļaušu iet ārā no telpas, kamēr mēs nevienosimies par konkrētu piedāvājumu Latvijas iedzīvotājiem.
Mums ir vairāki varianti. Viens variants varētu būt brutāli mainīt likumus un iet uz priekšu. Bet es ceru, ka mēs sadarbosimies, atradīsim kopīgu valodu, kompromisu, lai iedzīvotājiem būtu labāk. Ja pacienti nevar šeit nopirkt savu medikamentu un ir spiesti braukt uz ārzemēm, tas ir nepieļaujami.
Novembrī Veselības ministrijai bija plānots iet uz Ministru kabinetu ar informatīvo ziņojumu par zāļu pieejamības veicināšanu. Tas bija uzrakstīts, bet negāja uz priekšu spiediena dēļ.
Šoreiz nebūs spiediena uz mani, man nav ko zaudēt, es varu atgriezties Saeimā, un man tas ministra amats nav svarīgs.
Esmu ārsts un palikšu ārsts, un strādāšu ar saviem pacientiem. Es nebaidos, ka rīt man nebūs kur dzīvot un ko ēst."
Revidē kompensējamo zāļu sarakstu
Veselības ministrs pastāstīja, ka patlaban tiekot revidēts kompensējamo medikamentu saraksts. Tas būtiski neesot pārskatīts kopš 2004. gada. Lai varētu saprast, kuri medikamenti no saraksta jāizņem, jo nepalīdz pacientu ārstēšanā, un kuri jāiekļauj, jo tie ir daudz efektīvāki, ministrija ir lūgusi informāciju ar konkrētu piedāvājumu visām profesionālajām organizācijām.
No 2024. gada janvāra valsts apmaksātajām zālēm papildus ir paredzēts 21 miljons eiro. Ministrs Hosams Abu Meri uzskata, ka PVN samazināšana zālēm līdz 5% pašreizējo 12% vietā nedotu milzīgu efektu, lai zāļu cenas saruktu. Ja daļu no recepšu medikamentiem pārceltu uz valsts apmaksāto zāļu sarakstu, tad gan tiem cena saruktu, jo kompensējamām zālēm ir noteikti griesti.
Veselības ministrija jau 2022. gadā bija uzrakstījusi ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību, bet arī tas līdz izskatīšanai valdībā nenonāca. Tur gan bija norādīts, ka dati par kompensējamo medikamentu patēriņu liecinot, ka galvenie ieguvēji no samazināta PVN zālēm būtu apdraudētākās iedzīvotāju riska grupas.
Piemēram, iedzīvotāji vecuma grupā no 56 līdz 60 gadiem 2021. gadā būtu varējuši ietaupīt kopā 1,1 miljonu eiro, ja PVN kompensējamajiem medikamentiem būtu 5% esošo 12% vietā.
Savukārt vēl vecāki iedzīvotāji kopā ietaupītu aptuveni 1,4 miljonus eiro. Tādēļ Veselības ministrija PVN samazinājumu zālēm redzot kā būtisku veidu, kā esošajos apstākļos tiešā veidā mazināt iedzīvotāju izdevumus par viņiem nepieciešamajiem medikamentiem, turklāt sasniedzot tieši vislielākajam riskam pakļautos iedzīvotājus.
Šis ziņojums ir pretrunā ministra Hosama Abu Meri vakar Saeimā sacītajam.
Stiprinās ģimenes ārstu institūciju
Veselības ministrs līdz nākamās Saeimas vēlēšanām ir apņēmies stiprināt pieejamību ģimenes ārstu institūcijai, lai noņemtu slodzi stacionāriem. Būšot jāpanāk vienošanās ar ārstiem, kāda tad ir parauga ģimenes ārsta prakse, kā arī skaidriem darba kritērijiem, par ko valsts galu galā maksājot.
Līdz 2024. gada pavasarim esot jābūt skaidram slimnīcu pārvaldības uzlabošanas plānam.
H. Abu Meri solīja neaizvērt nevienu slimnīcu, bet tām esot daudz aktīvāk nekā līdz šim savstarpēji jāsadarbojas, kā to patlaban darot Ventspils un Kuldīgas slimnīcas. Ciešāk sadarbība nepieciešama arī ar universitātes slimnīcām.
Veselības ministrija līdz decembrim sniegšot ziņojumu ar priekšlikumiem valdībai, kā uzlabot veselības aprūpes digitalizāciju atbilstoši starptautiskajiem standartiem.
Uzziņa
Kā sadalīs papildu miljonus
Veselības aprūpei nākamgad papildus paredzēti 275 miljoni eiro. Jau no 1. janvāra plānots piešķirt 177 miljonus eiro, bet 97 miljoni eiro tiks rezervēti – par tiem tiks iesniegts atsevišķs ziņojums valdībai, lai pierādītu to nepieciešamību.
- 177 miljonus eiro dalīs šādi:
55,3 miljoni – pakalpojumu pieejamībai (ēdināšanas tarifa paaugstināšanai slimnīcās un 45 236 intensīvās terapijas pacientu ārstēšanai; 478 870 papildu ambulatorajiem izmeklējumiem; 4887 papildu manipulācijām un izmeklējumiem);
21 miljons eiro – kompensējamiem medikamentiem, lai nosegtu pašreizējo rindu;
76 miljoni eiro – mediķu algām un izglītībai;
9,8 miljoni eiro onkoloģijai – jauno un esošo pakalpojumu pilnveidošanai (medikamenti nav iekļauti, par tiem ministrija gatavo valdībai atsevišķu ziņojumu);
13,8 miljoni eiro – mātes un bērna veselībai (iekļauta arī zobārstniecība, lai paaugstinātu tarifu un paplašinātu pieejamību zobārstiem).
- Rezervētie 97 miljoni eiro paredzēti pakalpojumu pieejamībai, tarifu paaugstināšanai, slimnīcu tīkla attīstībai, laboratorisko pakalpojumu apmaksai atbilstoši nepieciešamībai, jauniem medikamentiem, primārās veselības aprūpes attīstībai, digitālās transformācijas uzlabošanai, kā arī sirds un asinsvadu veselības uzlabošanai.
- No 2024. gada 1. janvāra mediķiem plānots papildus piešķirt mēneša vidējo darba samaksu:
221 eiro ārstiem;
85 eiro medicīnas māsām;
60 eiro atbalsta personālam;
40 eiro pārējiem darbiniekiem.
Avots: Veselības ministrija
