Aprit gads kopš "Hamās" Izraēlā sarīkotā slaktiņa

Izraēlā šodien piemin teroristiskā grupējuma "Hamās" uzbrukumu, kurā tieši pirms gada tika nogalināti apmēram 1200 cilvēku, bet aptuveni 250 tika aizvesti gūstā uz "Hamās" varā esošo Gazas joslu.

Lai arī daļa ķīlnieku vēlāk tika atbrīvoti, daudzi ir gājuši bojā, bet vēl citi joprojām atrodas gūstā. Pēc teroristu sarīkotā slaktiņa sākās Izraēlas un "Hamās" karš, kas vēl nav beidzies. "Hamās" kontrolētās iestādes ziņojušas, ka Gazas joslā karā bojāgājuši apmēram 42 000 cilvēku, tomēr nav zināms, cik no viņiem ir grupējuma kaujinieki un cik – civiliedzīvotāji. Karā Gazas joslā nodarīti plaši postījumi, kas veicinājuši smagu humāno krīzi. Izraēlas un "Hamās" karš kopš tā aizsākšanās ir vērsies plašumā. Jau kopš kara sākuma Izraēlu apšaudījis Libānas šiītu grupējums "Hezbollah", bet jau divus raķešu triecienus Izraēlai devusi arī "Hezbollah" sabiedrotā Irāna. 

Pagājušajā nedēļā Izraēla sāka ierobežotu sauszemes operāciju Libānā, tā cerot ļaut mājās atgriezties tiem izraēliešiem, kuri tās bijuši spiesti pamest "Hezbollah" raķešu triecienu dēļ.

Vienošanās nav panākta

"Hamās" pagājušā gada 7. oktobrī Izraēlā sagrāba 251 ķīlnieku. Izraēlas varasiestādes uzskata, ka no tiem Gazas joslā joprojām atrodas 97 ķīlnieki, 33 Izraēlas armija uzskata par mirušiem. Pamiera laikā pagājušā gada novembrī tika atbrīvoti 105 ķīlnieki. Vēl četri tika atbrīvoti pirms tam, bet astoņus ķīlniekus Izraēlas armijai izdevies atbrīvot jau pēc pamiera, norāda laikraksts "Times of Israel". Gazas joslā atrastas arī 37 ķīlnieku mirstīgās atliekas.

Izraēlā regulāri notiek protesta akcijas, kurās premjerministra Benjamina Netanjahu valdībai tiek pieprasīts vienoties par "Hamās" sagrābto ķīlnieku atbrīvošanu. Lai arī pavisam nesen šādās demonstrācijās piedalījās ļoti liels skaits cilvēku, aizvadītās nedēļas nogalē Izraēlas varasiestādes ierobežoja protesta akciju dalībnieku skaitu. Tā demonstrācijā Telavivā sestdien piedalījās apmēram divi tūkstoši cilvēku. Varasiestādes tikko kā noteiktos ierobežojumus pamatojušas ar drošības apsvērumiem saistībā ar Irānas raķešu triecieniem un Izraēlas un "Hezbollah" kara pastiprināšanos. Pirms demonstrācijas, kas Telavivā tika rīkota pie armijas bāzes, notika arī ķīlnieku tuvinieku preses konference, kuras dalībnieki kritizēja Netanjahu par vienošanās izgāšanu. 

"Apritējis gads, kopš nolaupītie kļuva par ķīlniekiem karā Netanjahu personīgās izdzīvošanas dēļ," paziņoja Denijs Elgarats, kura brālis atrodas teroristu gūstā. 

Viņš piebilda, ka šajā laikā "Netanjahu torpedēja vienošanās, kas bija liktas galdā".

Izraēlas mediji vēstījuši, ka Netanjahu valdība pēdējā laikā aktīvās sarunās par ķīlnieku atbrīvošanu nav iesaistījusies. Izraēlas Aizsardzības spēki uzskata, ka, turpinoties ofensīvai Libānā, vienošanās par ķīlnieku atbrīvošanu tuvākajās nedēļās netiks panākta. Pēdējos mēnešos nopietnas sarunas arī nav notikušas, atgādina "Times of Israel". ASV laikraksts "New York Times" vēstījis, ka "Hamās" pēdējā laikā nemaz nav ieinteresēts nopietnās sarunās. "Hamās" līderis Jahja Sinvars uzskatot, ka saasinoties Izraēlas konfliktam ar Irānu un "Hezbollah", Izraēlu var izdoties piespiest ierobežot militārās operācijas Gazas joslā, kas mazinātu "Hamās" vajadzību atbrīvot ķīlniekus.

Notiek protesta akcijas

Tuvojoties "Hamās" sarīkotā slaktiņa gadskārtai, daudzviet pasaulē, tostarp Rīgā, notikušas palestīniešu atbalstītāju rīkotas protesta akcijas. Apmēram 40 000 cilvēku pulcējās demonstrācijā Londonā. Lielas protesta akcijas notikušas arī Ņujorkā, Parīzē un Romā. Itālijas galvaspilsētā ielās izgāja apmēram 6000 cilvēku. Daļa protestētāju mēģināja ignorēt varasiestāžu izziņoto aizliegumu doties uz pilsētas centru. Policijai nācās likt lietā asaru gāzi un ūdens lielgabalus, lai izklīdinātu protestētājus. Sadursmēs ievainoti apmēram 30 policisti un trīs demonstranti. Daudzās demonstrācijās palestīniešu atbalstītāji Izraēlas politiku salīdzinājuši ar genocīdu, kā arī aicinājuši Izraēlai noteikt ieroču embargo. Daudzviet palestīniešu atbalstītāju akcijas pavadīja arī Izraēlas atbalstītāji.

Vairāku valstu, tostarp ASV un Vācijas, drošības iestādes brīdinājušas par iespējamu apdraudējumu, tuvojoties kara gadskārtai. 

Vācijas Konstitūcijas aizsardzības biroja vadītājs Tomass Haldenvangs paziņojis, ka antisemītisms un naids pret Izraēlu apvieno islāmistus, palestīniešus atbalstošos ekstrēmistus un citas radikālās grupas kreisajā un labējā flangā. Viņš arī norādīja, ka antisemītisku noziegumu skaits Vācijā kopš pagājušā gada 7. oktobra ir pieaudzis. "Pēdējo sešu mēnešu laikā ievērojami pieaudzis risks, ka varētu notikt terorakti pret ebrejiem, izraēliešiem, viņu institūcijām un Rietumiem kopumā," paziņoja Vācijas izlūkdienesta vadītājs. "Islāmisti ir sapratuši, kā izmantot pašreizējo Tuvo Austrumu krīzi, lai atdzīvinātu savu propagandu un mobilizētu savus sekotājus," brīdināja Haldenvangs.

Vācijas Ebreju centrālās padomes prezidents Jozefs Šusters intervijā vietējiem medijiem uzsvēra, ka dažas palestīniešu atbalstītāju protesta akcijas Vācijā sasniegušas "zemāko punktu". Viņš vērsa uzmanību uz "svinībām Vācijas ielās pēc Irānas raķešu trieciena Izraēlai" pagājušajā nedēļā, kā arī "atklātiem aicinājumiem uz naida protestiem pret Izraēlu" 7. oktobra slaktiņa gadskārtas laikā. Vācijas valdības ieceltais komisārs antisemītisma apkarošanai Fēlikss Kleins norādījis, ka 

viņš ar bažām novēro ne tikai antisemītisma motivētu noziegumu skaita pieaugumu, bet arī protestus, "kuros tiek pausts naids pret Izraēlu un antisemītiska nostāja". 

Tikmēr rasismu apkarojošā komisāre Rēma Alabali-Radovana pauda, ka nebūtu pareizi visus palestīniešus un to atbalstītājus salīdzināt ar radikāļiem. Lai arī antisemītisms demonstrācijās nav pieļaujams, "cilvēkiem jābūt pieejamai vietai, kur viņi var vērst uzmanību uz cilvēku ciešanām Gazā" un plašāk Tuvajos Austrumos, norādīja Vācijas valdības ieceltā komisāre.