Lai atjaunotu Alūksnes upes dabisko gultni un brīvo tecējumu, kas uzlabos ūdens kvalitāti upē un atbrīvos migrācijas ceļu zivīm, Pasaules Dabas fonds (PDF) sācis Bejas aizsprosta nojaukšanu. Darbs pie šā projekta ilgst jau trīs gadus, un to plānots pabeigt līdz šīs vasaras beigām, noslēdzot to ar krasta sakopšanas darbiem, pastāstīja PDF komunikācijas vadītāja Daina Šteinberga.

Reklāma

Pēc aizsprosta nojaukšanas visa upe atkal būs brīvi plūstoša un tajā varēs migrēt un nārstot zivis.

Bejas slūžas ir vienīgais aizsprosts 24 kilometrus garajā Alūksnes upē, kas pēc ekspertu atzinuma bijis avārijas stāvoklī un vairs nav ticis saimnieciski izmantots.

Nojaukšanas darbi sākti maija sākumā ar pakāpenisku ūdens nolaišanu, katru dienu samazinot ūdens līmeni par 20 centimetriem, lai neradītu applūšanas risku apkārtējās teritorijās.

Ņemot vērā, ka uzpludinājums nebija tīrīts vairāk nekā 40 gadu, dīķī bija sakrājies ievērojams nogulšņu daudzums. PDF atgādina, ka svarīgi ūdens nolaišanu veikt pavasarī, kad upē ir vairāk ūdens un nogulumi ar straumes palīdzību var dabiski aizskaloties, atklājot akmeņus, kas ir upes gultnē.

Pašlaik gan esot grūti precizēt, cik ilgā laikā visas nogulsnes tiks aizskalotas, jo tas ir atkarīgs no straumes ātruma, ūdens daudzuma un nokrišņiem. Tomēr, apsekojot upi dambja augšpusē, jau var redzēt, ka atjaunojas Eiropas nozīmes biotops – upes straujteces un dabiskie posmi, kuri vēl pirms gada bija nosegti ar stāvošu ūdeni un nogulsnēm, norāda PDF pārstāve.

PDF sola, ka nākamais solis būs vertikālo baļķu izņemšana, kas veido daļu no dambja struktūras. Pēc tam notiks nepieciešamā zivju ceļa izbūve.

Daina Šteinberga informē, ka plānots sagatavot nepieciešamo tehnisko projektu, lai zivju migrāciju ceļš būtu pārvarams pat mazākajiem upes iemītniekiem un organismiem. Projekta noslēgumā PDF, iesaistot sabiedrību, veikšot upes piekrastes sakopšanas darbus.

PDF Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena atzīmē, ka pēc vairāku gadu darba var redzēt rezultātu – upe ātri iegājusi savā vecajā gultnē un sāk veidoties straujteces tajās vietās, kur tās bija pazudušas. Lai gan šis ir pirmais šāda mēroga projekts Latvijā, Jentgena cer, ka tas nebūs pēdējais. Šķēršļu nojaukšanas kustība Latvijā esot tikai sākusies.