Neveiksmi cietis Ziemeļkorejas mēģinājums nogādāt kosmosā tās pirmo militārās izlūkošanas satelītu, kas pēc nesējraķetes palaišanas iekritis jūrā. Phenjana netipiski ātri atzinusi neveiksmi un solījusi mēģinājumu atkārtot.

Phenjana atzīst neveiksmi

Ziemeļkoreja militārās izlūkošanas satelītu "Malligyong-1" trešdienas rītā mēģināja palaist ar nesējraķeti "Cheollima-1". Neilgi pēc palaišanas raķete dzinēja problēmu dēļ nogāzās Dzeltenajā jūrā uz rietumiem no Korejas pussalas piekrastes, paziņojusi Ziemeļkorejas oficiālā ziņu aģentūra KCNA. Raķete pēc tās pirmās un otrās pakāpes atdalīšanās zaudējusi dzinēju, vēstīja KCNA. Phenjana paziņojusi, ka problēma varētu būt bijusi ar "jauno dzinēja sistēmu" un "nestabilu degvielu". Ziemeļkoreja paziņojusi, ka valsts kosmosa aģentūra izmeklēs "nopietnos defektus, ko atklāja" neveiksmīgais mēģinājums, kā arī solīja drīzumā atkārtoti mēģināt kosmosā nogādāt izlūkošanas satelītu.

Ziemeļkorejas diktators Kims Čenuns vēl aprīlī pavēlēja amatpersonām sagatavot valsts pirmā militārās izlūkošanas satelīta palaišanu. Phenjana brīdināja Japānu, ka plāno līdz 11. jūnijam nogādāt orbītā šo satelītu. Tokija uzsvēra, ka ir gatava notriekt Ziemeļkorejas raķeti, ja tā apdraudēs Japānas teritoriju. Ziemeļkorejas neveiksmīgo mēģinājumu uzmanīgi novēroja tās kaimiņvalstis. Japāna paziņojusi, ka neviens objekts kosmosu nav sasniedzis. Dienvidkorejas bruņotie spēki pavēstīja, ka no jūras ir izcēluši nokritušās nesējraķetes atlūzas. Dienvidkorejas Aizsardzības ministrija publiskojusi attēlus ar baltu metālisku cilindru, kas, domājams, ir nokritušās raķetes atlūzas. 

ASV, Dienvidkoreja un Japāna nosodīja Ziemeļkorejas raķetes palaišanu.

Pēc raķetes palaišanas Dienvidkorejas galvaspilsētā Seulā skanēja gaisa trauksme un uz mobilajiem telefoniem tika nosūtīta ziņa ar aicinājumu meklēt patvērumu. Šis aicinājums pēc 20 minūtēm tika atsaukts. Dienvidkorejas Iekšlietu ministrija pavēstījusi, ka šo aicinājumu nosūtījusi Seulas pašvaldība kļūmes dēļ, vēsta telekanāls CNN. Seulas mērs ir atvainojies par "apjukuma radīšanu". Japānas Okinavas prefektūrā savukārt tika aktivizēta raķešu brīdinājuma sistēma.

ANO rezolūcijas aizliedz satelītu palaišanu

Ziemeļkoreja ir skaidrojusi, ka tai vajag kosmosā bāzētu izlūkošanas sistēmu, lai pretotos pieaugošajam apdraudējumam drošībai, ko tai radot ASV un Dienvidkoreja. Ziemeļkorejas mēģinājums palaist satelītu ir pretrunā ar ANO Drošības padomes rezolūcijām, kas aizliedz Phenjanai ballistisko raķešu izmēģinājumus. ANO ir ieviesusi sankcijas pret Ziemeļkoreju pēc tās iepriekšējiem ballistisko raķešu un satelītu izmēģinājumiem. Tomēr pēdējā laikā Drošības padome nav reaģējusi, jo pastāvīgās dalībvalstis Ķīna un Krievija ir bloķējušas centienus pastiprināt sankcijas. 

Kopā kopš pagājušā gada sākuma Ziemeļkoreja ir veikusi apmēram 100 raķešu izmēģinājumus.

Ziņu aģentūra "Associated Press" vēsta, ka šis Ziemeļkorejas satelīts nespēj nodrošināt augstas izšķirtspējas attēlu, tomēr, kā norāda eksperti, tas var atklāt karavīru pārvietošanos vai tādus lielus objektus kā kuģi vai lidmašīnas.

Ziemeļkorejas līdera lēmumu izmēģināt izlūkošanas satelītu varētu būt vairojuši Dienvidkorejas panākumi satelītu jomā. Seula maijā veiksmīgi palaida komerciālo satelītu, kas kosmosā tika nogādāts ar Dienvidkorejā būvēto raķeti "Nuri". Gaidāms, ka Dienvidkoreja šogad kosmosā nogādās arī savu pirmo izlūkošanas satelītu, vēsta "Associated Press". Pēc vairākkārtējām neveiksmēm pirmo satelītu Ziemeļkoreja orbītā nogādāja 2012. gadā, bet otro – 2016. gadā. Phenjana ir paziņojusi, ka tie abi ir Zemes novērošanas satelīti, tomēr daudzi eksperti uzskata, ka tie domāti izlūkošanai. Nav tomēr liecību, ka šie satelīti būtu pārraidījuši attēlus uz Ziemeļkoreju, atzinuši eksperti.