20 °C
Krievijas bruņotie spēki svētdien ar raķetēm apšaudīja Ukrainas ostas pilsētu Odesu, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot apmēram 20, to vidū četrus bērnus. Krievijas raidītajos triecienos nodarīti postījumi Odesas Kristus Apskaidrošanās katedrālei un pilsētas vēsturiskajam centram, kas šogad, neskatoties uz Maskavas iebildumiem, tika iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Iznīcina kultūras mantojumu
Krievija no Melnās jūras un anektētās Krimas uz Odesas apgabalu izšāvusi 19 raķetes, no kurām deviņas notriektas, paziņojuši Ukrainas gaisa spēki. Krievijas Aizsardzības ministrija tikmēr paziņoja, ka devusi triecienus vietām, kur "ražoti bezpilota virsūdens transportlīdzekļi" un šajās vietās atradušies "ārvalstu algotņi". Reaģējot uz Maskavas sarīkoto apšausi, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka "Krievijas radītajam ļaunumam nav attaisnojuma", un solīja "atbildēt krievu teroristiem par Odesu".
Krievijas triecienos Odesai sabojātas vairāk nekā 40 ēkas, to vidū daudzi kultūras pieminekļi. Nopietni postījumi nodarīti Odesas Kristus Apskaidrošanās katedrālei, kas atrodas Maskavas patriarhāta paspārnē. Katedrāle ir dibināta 1794. gadā. 1936. gadā tā tika iznīcināta, bet šā gadsimta sākumā to atjaunoja.
UNESCO aizvadītajā nedēļā nosodīja Krievijas sarīkotos triecienus Odesas vēsturiskajam centram.
Pēc tam kad Maskava pirms nedēļas paziņoja par vienpusēju aiziešanu no tā sauktās labības vienošanās, kas ļāva Ukrainai transportēt graudus pa Melno jūru, Krievija vērsusi raķešu un dronu triecienus pa Ukrainas ostām, tostarp Odesu. Odesas apgabala Černomorskas ostā Krievijas triecienos aizvadītajā nedēļā iznīcināti 60 000 tonnu labības, paziņojusi Ukrainas Lauksaimniecības ministrija. Šos krājumus bija paredzēts transportēt pa Melno jūru. Krievija arī pastiprinājusi Ukrainas ostu mīnēšanu, atklājusi Vašingtona.
Meklē alternatīvus ceļus
Labības vienošanās ar Turcijas un ANO starpniecību tika panākta pagājušā gada vasarā, un tās ietvaros Ukrainai bija iespēja eksportēt 33 miljonus tonnu graudu. Ukraina pēc Krievijas aiziešanas no labības vienošanās centusies atrast iespējas turpināt labības eksportu. Kijiva meklējusi starptautisku palīdzību šā jautājuma risināšanā, tostarp Savienotajās Valstīs un Eiropas Savienībā (ES). Vašingtona kopā ar sabiedrotajiem strādā pie Ukrainas graudu eksporta atsākšanas, aizvadītajā nedēļā Aspenas Drošības forumā paziņojis ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.
Viņš norādīja, ka atjaunot Ukrainas graudu pārvadājumus pa Melno jūru būs "ļoti, ļoti grūti", ņemot vērā, ka Krievija draud iznīcināt civilos kuģus Melnajā jūrā.
Tāpēc ASV un citas valstis meklē citas iespēja, kā transportēt Ukrainas graudus. Blinkens tomēr atzina, ka "diez vai pa citiem ceļiem izdosies atgūt zaudētos apjomus". ASV valsts sekretārs aicināja Turciju aktīvāk iesaistīties labības vienošanās atjaunošanā. "Mēs sagaidām, ka Turcija spēlēs to lomu, ko tā jau ir spēlējusi," uzsvēra Blinkens. Līdz šim Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans nav vēlējies iesaistīties Ukrainas graudu eksportā bez Krievijas dalības. Gan ASV, gan ES amatpersonas ir runājušas par iespējām pārvadāt Ukraina graudus pa upēm vai sauszemi. Tikmēr Pekina aicinājusi Kijivu un Maskavu atsākt labības eksportu. Jāpiebilst, ka liela daļa Ukrainas labības vienošanās laikā nonāca tieši Ķīnā.
Sasauc NATO un Ukrainas padomi
Ukraina iedarbinājusi arī Viļņas samitā radītos mehānismus. Pēc Kijivas lūguma NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs ir sasaucis NATO un Ukrainas padomes sēdi, kurā tiks apspriesta Ukrainas labības pārvadāšana pa Melno jūru. NATO pārstāve Oana Lungesku pavēstīja, ka sanāksme notiks vēstnieku līmenī un tajā tiks pārspriesta arī "Ukrainas labības transportēšana pa Melno jūru". Pirms paziņojuma par sēdes sasaukšanu, Zelenskis un Stoltenbergs telefonsarunā pārrunāja Krievijas atteikšanos turpināt dalību labības darījumā. Zelenskim bijusi telefonsaruna arī ar Erdoganu. NATO un Ukrainas padome tika nodibināta šomēnes alianses samitā Viļņā ar mērķi rīkot Kijivas un NATO konsultācijas.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
