Krievija ir kā mironis, kas pretendē uz savu kādreizējo īpašumu – bijušo padomju republiku valstiskums nav īsts, lietu kārtībai jāatgriežas PSRS robežās un realitātē.
Šāda domāšana ir agresorvalsts vēsturiskās atpalicības pazīme, uzskata pazīstamais ukraiņu žurnālists un publicists Vitālijs Portņikovs. Kamēr Eiropas jaunā vēsture tiek rakstīta mūsu acu priekšā, kontinenta domāšana un līderi mainās un progresē, tikmēr Krievijas politiku var lasīt kā vecu grāmatu – un tas jāņem vērā, domājot par kara attīstības scenārijiem.
Ja mēs lietotu pasakas analoģiju – “pa labi iesi, zirgu pazaudēsi, pa kreisi – pats bojā iesi” –, kā mēs varētu raksturot to ceļu krustojumu, uz kura šobrīd atrodamies Ukrainas karā? Kas mūs gaida katrā no iespējamiem virzieniem?
Kara attīstības jautājumi tomēr nav atkarīgi no mums. Ne Ukraina, ne Rietumi nenoteiks virzienu, tas ir atkarīgs no Krievijas, no tās gatavības turpināt šo karu. Ja Krievijai būtu kaut mazākā vēlme apturēt karu, ja Vladimiram Putinam tāda būtu, tad mēs varētu runāt par pamieru vai atteikšanos no pamiera, vai par sarunām un atteikšanos no sarunām. Mēs ļoti bieži dzirdam no Ukrainas valdības pārstāvjiem, ka šobrīd viņi neuzskata par iespējamu vest sarunas un sarunas būtu jārisina tad, kad Ukrainai būs spēcīgākas pozīcijas. Bet patiesībā Krievija negrasās sākt nekādas sarunas ar Ukrainu, Krievija neslēpj savu vēlmi ne tikai saglabāt okupētās Ukrainas teritorijas, bet arī okupēt jaunas teritorijas un, iespējams, likvidēt pašu Ukrainas valstiskumu.
Šis karš ir ilgtermiņa eksistenciāls konflikts starp divām valstīm, kas katra pretendē uz vienu un to pašu teritoriju.
Ukraina – uz Ukrainas valsts teritoriju 1991. gada robežās un Krievija – uz Ukrainas valsts teritoriju 1991. gada robežās. Tajā pašā laikā Ukrainai nav iespēju atbrīvot okupētās teritorijas, un Krievijai nav iespēju okupēt pārējo Ukrainas teritoriju. Tāpēc šeit nav nekādu īpašu ceļa krustojumu. Karš turpināsies tik ilgi, kamēr pusēm pietiks spēka noturēt savas pozīcijas.
Tātad, jūsuprāt, Rietumiem kara tālākajā attīstībā nav īpašas lomas?
Rietumiem ir īpaša loma, jo Ukraina ir daļa no Rietumu koalīcijas. Ja Rietumi nepalīdzēs Ukrainai finansiāli un ar bruņojumu, tad, visticamāk, Ukrainas militārais, demogrāfiskais un ekonomiskais potenciāls tiks izsmelts. Tās teritoriju iegūs Krievija, ar lieliem upuriem no abām pusēm. Ja Ukraina cīnīsies viena pati, Krievijai būs ievērojams militārais, politiskais un demogrāfiskais pārsvars.