20 °C
Dažādu tendenču un notikumu ziņā 2023. gads bijis ārkārtīgi bagāts, un daudz kas no tā, kas iezīmējies šogad, attīstīsies un būs ne mazāk svarīgs arī 2024. gadā. Pasaules medijos attiecībā uz aizvadāmo gadu var atrast dažādus akcentus, taču jāsaka, ka optimisma tajos trūkst.
Klimata rekordi
Daudzi akcentējuši klimata problēmas, jo aizejošais 2023. gads, izrādās, bijis siltākais, kopš pasaulē sākti regulāri mērījumi. Pēdējos desmit gados, salīdzinot ar tā sauktajiem pirmsindustriālajiem laikiem, vidējā planētas temperatūra cēlās par +1,2 grādiem pēc Celsija, taču šogad rezultāts jau ir +1,4 grādi. Arī siltumnīcas efektu radošā oglekļa dioksīda CO2 līmenis turpinājis kāpt par spīti visam, jo naftas, gāzes un ogļu dedzināšana rit savu gaitu. Pasaulē, tajā skaitā Eiropā, biežāk reģistrēti karstuma un sausuma periodi, kas izsauc arvien plašākus mežu ugunsgrēkus, bijis vairāk plūdu un vētru; polārās ledus cepures turpina sarukt, bet ūdens līmenis jūrās un okeānos turpinājis celties. ANO Pasaules Meteoroloģijas organizācijas ģenerālsekretārs Peteri Tālass izteicies, ka klimata ziņā šogad valdījusi "apdullinoša rekordu kakofonija". Decembra vidū ANO klimata pārmaiņu konferencē "COP28" aptuveni 200 valstu gan parakstīja aicinājumu kāpināt atjaunojamo resursu īpatsvara palielināšanu savās energosistēmās, taču cerības, ka tiks nosaukts termiņš, kad vajadzētu pilnībā atteikties no fosilā kurināmā izmantošanas, neattaisnojās. Savukārt britu "The Guardian" prātojis, ka aizejošais gads iezīmējies ar tendenci aizvien mazāk uzklausīt klimata aktīvistus, kuru nereti agresīvie protesti tiek apspiesti ar spēku, bet aktīvākie saņem cietumsodus. Viņus aizvien biežāk uzskata vienkārši par sabiedrībai bīstamiem ekstrēmistiem. Viņu akcijas lielākajās pasaules vareno sanāksmēs, aizbildinoties ar vardarbības novēršanu, aizliedz, bet dažas organizācijas, kā "Zemes sacelšanās" ("Les Soulèvements de la Terre") jeb SLT, sadursmju ar policiju dēļ Francijā vispār slēdza un pasludināja par nelikumīgām. Neizskatās, ka radikālā klimata aktīvistu spārna akcijas pasaulē būtu atstājušas pozitīvu iespaidu.
Bankrotu gads
Ir mediji, kam šķiet, ka šis bijis mākslīgā intelekta jeb angliskajā saīsinājumā AI gads. Kopš 2022. gada nogalē internetā startējis sarunu robots "ChatGPT" – robots, kas spēj uzturēt cilvēka komunikācijai līdzīgu sarunu –, AI iekļūšana vai visās dzīves jomās patiesi kļuvusi pamanāmāka. Taču "Financial Times" ASV izdevuma apskatnieks Roberts Ārmstrongs 2023. gadu nosaucis par "nekompetentu blēžu gadu", ar to domājot dažādu negodprātīgu personu "uzpeldēšanu" kā politiskajā, tā ekonomiskajā dzīvē. ASV gadījumā tas vispirms ir 35 gadus vecais republikāņu kongresmenis no Ņujorkas štata Džordžs Santoss, kuru pašā decembra sākumā izslēdza no ASV Kongresa, jo apstiprinājās, ka viņš faktiski "safabricējis visu savu dzīvi" – melojis par savu darbu, izglītību, reliģiju, turklāt piesavinājies priekšvēlēšanu kampaņas finanses un izdarījis vēl daudzus citus pārkāpumus. Santoss, piemēram, bija safantazējis, ka strādājis finanšu kompānijās "Citigroup" un "Goldman Sachs" un viņa vecvecāki bijuši ebreji, kas bēguši no vajāšanām Eiropā.
"Euronews Business" aizejošo uzskata par bankrotu gadu. Lielu un negaidītu bankrotu daudzums 2023. gada otrajā ceturksnī Rietumu pasaulē bijis augstākais kopš 2015. gada. Izputējuši uzņēmumi no visdažādākajām jomām – mazumtirdzniecības, juvelierizstrādājumu, grāmatu, farmācijas, pārtikas tirdzniecības, banku un kriptovalūtu sektora. Pārsvarā bankrotu vilnis skāra ASV. Tur martā pārstāja eksistēt valsts 16. lielākā banka "Silicon Valley Bank", kuru gan samērā drīz par simbolisku maksu – vienu mārciņu – iegādājās Lielbritānijas banka HSBC. Tikmēr pašā Lielbritānijā durvis slēdza mājsaimniecības preču mazumtirgotāja "Wilko" 400 veikalu un darbu zaudēja 12 tūkstoši cilvēku. Aprīlī darbību noslēdza pasaulē lielākā lietotu angļvalodīgu grāmatu tirgošanas platforma "Book Depository". Jūnijā par slēgšanu paziņoja saldētās pārtikas lielveikalu ķēdes "Iceland" Īrijas nodaļa, kuru līdz bankrotam noveda operētājfirma "Metron Stores" parādi un vairāki skandāli par tur tirgoto produktu izcelsmi. Kopumā ekonomisko neveiksmju iemesli bijuši gan vienkārši neveiksmīga saimniekošana, gan Covid-19 sekas, gan konkurentu spiediens un nepārdomāta paplašināšanās. Tiesa, bankroti visbiežāk nozīmējuši, ka neveiksmīgā uzņēmēja īpašumus un preču zīmes izpērk konkurenti, tādēļ kaut kādā ziņā viss turpinās.
Neprognozējamā nākotne
Vācu "Deutsche Welle" skatījumā šogad līdz ar palestīniešu teroristu grupējuma "Hamās" 7. oktobra uzbrukumu Izraēlai un sekojošo izraēliešu atmaksas iebrukumu Gazā ne labākajā virzienā radikāli mainījusies situācija Tuvajos Austrumos. Pavisam nesen itin optimistiski prognozēja, ka vairums arābu valstu varētu izlīgt ar Izraēlu un beidzot izveidotos Palestīnas valsts. Pat Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu runājis par "miera ēras" tuvošanos. Taču iznācis pavisam citādi. Arābu pasaule izraēliešu vēršanos pret "Hamās" uztver kā vēršanos pret palestīniešiem, un nevienam nav skaidru prognožu, kādas tam visam būs sekas, tostarp rēķinoties arī ar Irānas lomu samezglojumos.
Ja par Ukrainas kara rezultātiem, tad BBC krievu valodas dienests šo nosaucis par "gaļasmašīnas gadu" Krievijas armijai. Kļuvis skaidrs, ka milzīgie zaudējumi pašu karotāju rindās Kremlim neko nenozīmē; ar kritušajiem un sašauto tehniku pilnie lauki tā karotkāri nemazina. Taktikas ziņā atkārtojies Otrajā pasaules karā vērojamais, kad padomju armija varēja stūrgalvīgi nemitīgi uzbrukt vienā un tajā pašā vietā, cerot, ka pretiniekam vienkārši beigsies munīcija vai arī tas psiholoģiski salūzīs. Kopējā BBC un resursa "Mediazona" projektā, izmantojot publiski interneta telpā pieejošo informāciju, konstatēts, ka no kara sākuma līdz šī gada decembra noslēgumam Kremļa režīms Ukrainā tikai kā kritušos vien zaudējis vairāk nekā 40 tūkstošus karotāju. No tiem 15 520 krituši 2022. gadā, bet 2023. gadā jau vismaz 24 100. Turklāt tie ir tikai cilvēki, kam žurnālistiem izdevies noskaidrot vārdus. Ukraiņu aplēses, zināms, ir daudz lielākas, taču tām trūkst objektīva apstiprinājuma. "Galvenā šī gada tendence [Krievijas armijā] ir straujš zaudējumu skaita pieaugums starp personām, kuras nosūtītas uz fronti no civilās dzīves. Starp mūsu konstatētajiem bojāgājušajiem divas trešdaļas ir tie, kam kara sākumā nebija saistības ar armiju – brīvprātīgie, mobilizētie ieslodzītie un tādi, kas iestājušies privātajās militārajās kompānijās," atzīmē BBC, skaidrojot, ka, spriežot pēc nekrologiem, tipiskais kritušais Krievijas armijā šogad bijis ap 30 gadu vecs, kolonijas vai cietuma ieslodzītais, karot nosūtīts pa taisno no ieslodzījuma vietas. Kas attiecas uz pašu ukraiņu zaudējumiem, tad Rietumu analītiķi lēš, ka ievainoto un kritušo attiecība Krievijas un Ukrainas armijās ir attiecīgi 3:1 un 5:1. Ukrainas armijas uzbrukums vasarā cerēto lūzumu kara gaitā nenesa, un šobrīd valda diezgan liela vienprātība, ka 2024. gadā Ukraina pāries stratēģiskā aizsardzībā. Ņemot vērā ASV kara materiālu piegāžu kavēšanos, gads Kijivai būs grūts un kopumā karš solās ieilgt, ja vien nenotiks kas negaidīts.
