20 °C
Krievija marta beigās veikusi līdz šim plašākos raķešu un lidrobotu masveida uzlidojumus Ukrainas elektroenerģijas objektiem, liekot domāt, ka vēlas sagraut visu Ukrainas elektroinfrastruktūru. Īpaši cietusi Harkiva.
Ukrainas militārais izlūkdienests neizslēdz, ka šopavasar krievi veiks vēl divas trīs līdzīgas enerģētikas objektu bombardēšanas. Kāpēc Krievija to uzsākusi tieši tagad un vai tas saistāms ar citiem plāniem, novērotājiem ir dažādas versijas.
Harkivā "ļoti smagi"
Marta nogales uzlidojumos Ukrainā iznīcinātas vai sabojātas aptuveni 20 spēkstacijas, transformatori un sadales apakšstacijas, kas radījis enerģijas problēmas Harkivas, Dnipro, Odesas, Kirovohradas, Sumu, Poltavas apgabalos. Uzņēmuma "Ukrenergo" speciālistu skatījumā mērķi izvēlēti pēc noteiktas sistēmas nolūkā izsist no ierindas tādus elementus, kuru sabojāšana radītu Ukrainas energosistēmai vislielāko pārslodzi rītu un vakaru maksimumstundās un kurus būtu visgrūtāk kompensēt.
Maskavā acīmredzot cer, ka tad kādā brīdī pārslodzes dēļ sabruks visa Ukrainas energoapgāde.
Uzlidojumos cenšas vienlaikus iznīcināt gan elektroenerģijas avotus, gan iespējas piegādāt spēkstaciju saražoto patērētājiem. Ukrainas valsts enerģētiskās kompānijas DTEK ģenerāldirektors Serhijs Kovalenko medijiem apliecinājis, ka īpaši 22. un 29. marta uzbrukumos zaudēta apmēram puse ģenerējošo jaudu. Remontdarbi ilgs mēnešiem, un Ukrainu šovasar gaida elektroenerģijas deficīts. Visnopietnākais bija 22. marta uzlidojums Zaporižjas apgabala Dnipro HES, kurā trāpīja vismaz astoņas raķetes. Cieta spēkstacijas iekārtas un konstrukcijas, bet ne aizsprosts. Spēkstacijas darbība šobrīd ir apturēta. Dnipro upes kaskādes lielākās HES atjaunošana jau ir ne vairs mēnešu, bet vairāku gadu jautājums. Harkiva atrodas tikai dažu desmitu kilometru attālumā no frontes līnijas un uzlidojumiem pakļauta praktiski katru dienu. "Es nezinu, kādi ir ienaidnieka plāni. Bet jau sagrauta praktiski visa kritiskā enerģētiskā infrastruktūra, privātā arī ir sabojāta. Krievija vēlas mūs iebiedēt, taču tas nav iespējams," atzīstot, ka elektroapgādes ziņā situācija pilsētā ir ļoti smaga, vietējam medijam "LIGA.net" izteicies Harkivas mērs Ihors Terehovs. Harkiva ir Ukrainas otrā lielākā pilsēta, kurā šobrīd uzturas aptuveni 1,3 miljoni iedzīvotāju. Pilsētu apmeklējušie rietumvalstu korespondenti vēsta, ka elektroģeneratoru troksnis dzirdams katrā ielā – veikali un mazie privātuzņēmumi tā nodrošina sava darba turpināšanu.
Elektroenerģijas trūkuma dēļ nefunkcionē pat gaisa trauksmes sirēnas – apziņošana notiek ar mobilo telefonu īsziņām.
Arī centralizēta ūdensapgāde ir traucēta. Harkivas mērs BBC izteicies, ka elektroapgādes sistēmas atjaunošana prasīs aptuveni divus mēnešus ar nosacījumu, ka Krievija nemēģinās jau cietušos energoobjektus sagraut pilnībā. Harkivā atrodas daudzi uzņēmumi. Elektroenerģijas pārrāvumi traucē to darbību, kas arī varētu būt viens no Krievijas uzlidojumu mērķiem.
Sistēma izturēs
Sistemātisku civilās infrastruktūras, tostarp energosistēmas, iznīcināšanas kampaņu Krievija sāka jau 2022. gada rudenī. Toreiz to saistīja ar Maskavas vēlmi nosaldēt ukraiņus ziemas apstākļos, radīt neapmierinātības un bēgļu krīzi un galu galā piespiest Ukrainu sākt miera sarunas pēc Maskavas diktētiem noteikumiem. Ukraiņi izturēja. Speciālisti aizrāda, ka tagadējie uzbrukumi ir daudz masveidīgāki un pārdomātāki. Kāpēc tieši tagad, pavasarī, kad nevienu nosaldēt nav iespējams? Vienkāršākā atbilde: izsist no ierindas pēc iespējas vairāk energoobjektu Krievija plānojusi vēl februārī, taču tad nav paspējusi pienācīgi sagatavoties, tādēļ uzkrātais arsenāls ar krietnu novēlošanos izšauts martā. Daudzi analītiķi min, ka,
koncentrējot uzlidojumus Harkivai, mērķis varētu būt iedragāt ukraiņu vēlmi pretoties, radīt panisku noskaņojumu un padzīt no pilsētas pēc iespējas vairāk iedzīvotāju pirms iespējamā plaša mēroga Krievijas uzbrukuma pirmajos vasaras mēnešos.
Naida un žults pilni aicinājumi padarīt Harkivu un tās apkārtni civiliedzīvotājiem nepiemērotu – iznīcināt elektrības, gāzes un ūdens apgādes iespējas – Krievijas propagandas telekanālu tā sauktajos diskusiju raidījumos patiešām skanējuši ne reizi vien. Harkivu un Ukrainas kontrolēto Doneckas apgabala daļu Rietumu eksperti pieskaita pie ticamākajiem prognozējamā Krievijas uzbrukuma virzieniem. Novērotāji un amatpersonas pašā Ukrainā mierina sabiedrību, lēšot, ka Krievijai patlaban trūkst spēka, lai sagrābtu tik lielu pilsētu. Terora uzlidojumi esot vien "parastais rašisms", bet baumas par uzbrukuma gatavošanu – psiholoģiskā kara elements, "lai iebiedētu harkiviešus un piespiestu viņus nervozēt". Pilsētas mērs Terehovs žurnālistiem paudis, ka ne militārās, ne civilās iestādes patlaban neuzskata Harkivas evakuāciju par nepieciešamu. Amatpersonas vietējiem medijiem uzsver, ka valstij ir problēmas ar elektroapgādi atsevišķos reģionos, bet ne elektroenerģijas ražošanu kopumā.
Ukrainas elektroapgādes sistēma nav sabrukusi un, jācer, nesabruks. Ukraiņus zināmā mērā glābj valsts enerģētikas sektora sagatavotība kara apstākļiem un tas, ka sistēma vēl no padomju laikiem veidojusies ļoti dažāda un sazarota – viena no plašākajām Eiropā. Ukrainā ir gan HES, gan ogļu un gāzes termoelektrostacijas, gan pēdējos gados iekārtotās saules un vēja enerģijas spēkstacijas. Augstsprieguma līnijas to saista arī ar Eiropu. Pilnībā atstāt Ukrainu bez elektrības Krievijai nez vai būs pa spēkam.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
