Svētdien apritēja pusgads, kopš aizsākās Izraēlas un teroristiskā grupējuma "Hamās" karš, kuram gals pagaidām nav redzams.

Karš pērnā gada 7. oktobrī iesākās ar "Hamās" uzbrukumu Izraēlai, kurā teroristi nogalināja apmēram 1200 cilvēku un sagrāba apmēram 250 ķīlniekus, bet turpinājās ar Izraēlas militāro operāciju Gazas joslā, kurai nodarīti lieli postījumi. "Hamās" kontrolētās iestādes paziņojušas, ka karā dzīvību zaudējuši apmēram 33 000 palestīniešu. Šīs ziņas tomēr nav iespējams pārbaudīt. Nav arī zināms, cik no bojāgājušajiem palestīniešiem ir bijuši kaujinieki. Izraēlas valdība paziņojusi, ka karā krituši 600 izraēliešu karavīru. Liela daļa – apmēram 80% – Gazas joslas iedzīvotāju kara dēļ bija spiesti atstāt savas mājas, dodoties uz drošākām teritorijām Gazas joslas dienvidos. Ēģipte, kas robežojas ar Gazas joslu, stingri izslēgusi iespēju uzņemt palestīniešu bēgļus.

Pēdējais bastions

Kara gaitā Izraēlai izdevies novājināt "Hamās" spēkus, kuru rokās palikusi vairs tikai Rafahas pilsēta uz Gazas joslas un Ēģiptes robežas. Rafahā patvērumu guvuši daudzi palestīnieši no citām apdzīvotajām vietām Gazas joslā. 

Tiek lēsts, ka pilsētā šobrīd atrodas 1,4 miljoni cilvēku, kas ir vairāk par pusi no visas nelielās palestīniešu teritorijas iedzīvotājiem. 

Izraēlas Aizsardzības spēki jau kādu laiku gatavojas sākt uzbrukumu Rafahai, pret ko iebilst ASV un citi Izraēlas starptautiskie partneri, kuri bažījas par lieliem civiliedzīvotāju upuriem. Izraēla šobrīd izjūt starptautisku spiedienu vienoties ar "Hamās" par uguns pārtraukšanu. Sarunas par šādu pamieru, kas sevī ietvertu arī ķīlnieku atbrīvošanu, šobrīd notiek Kairā, tomēr par šo sarunu gaitu saņemtas pretrunīgas ziņas. Nozīmīgs pagrieziena punkts starptautiskajā reakcijā uz Izraēlas un "Hamās" karu pienāca 25. martā, kad ANO Drošības padome pieņēma rezolūciju, kurā aicināts uz "tūlītēju uguns pārtraukšanu" Gazas joslā. Iepriekšējie mēģinājumi pieņemt šāda veida rezolūcijas cieta neveiksmi, jo ASV izmantoja savas veto tiesības, toties 25. martā Drošības padomes balsojumā Vašingtona atturējās, tā ļaujot pieņemt rezolūciju. Var secināt, ka šādā veidā ASV prezidenta Džo Baidena administrācija paudusi neapmierinātību ar Izraēlas rīcību. Rezolūcijā arī tika prasīta visu ķīlnieku atbrīvošana un netraucēta humānās palīdzības piegādāšana Gazas joslai. Izraēla šo rezolūciju noraidīja.

Spēku pārgrupēšana

Izraēlas Aizsardzības spēki svētdien paziņoja, ka izvedīs daļu karavīru no Gazas joslas dienvidiem, tostarp no Hānjūnisas pilsētas, kas atrodas desmit kilometru attālumā no Ēģiptes robežas. No šīs teritorijas izvesta 98. divīzija, lai tās karavīri varētu atpūsties un sagatavoties jaunām operācijām. Izraēlas Aizsardzības spēku ģenerālleitnants Herci Halevi preses konferencē svētdien uzsvēra, ka armija negatavojas apturēt operācijas Gazas joslā. "Tas ir ilgs karš, mēs nevaram saglabāt to pašu dislocēto karavīru skaitu," skaidroja Halevi. 

"Karš Gazā turpinās, un mēs esam tālu no beigām," piebilda ģenerālis. 

Nav skaidrs, kā šī karavīru izvešana ietekmēs Izraēlas plānus uzbrukt Rafahai. Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu iepriekš ir norādījis, ka pirms operācijas sākuma Rafahā tiek plānots no pilsētas "evakuēt" daļu civiliedzīvotāju. Izraēlas mediji ir vēstījuši, ka šī evakuācija varētu sākties nedēļas laikā un turpināties vairākus mēnešus. Šādu evakuāciju atvieglo arī Izraēlas karavīru aiziešana no Hānjūnisas, kur no Rafahas var atgriezties šīs pilsētas iedzīvotāji. Neliels skaits palestīniešu jau atgriezušies Hānjūnisā, kas karadarbībā piedzīvojusi lielus postījumus, vēsta telekanāls CNN.

Neskaidrība par Gazas nākotni

Sākot militāro operāciju Gazas joslā, Netanjahu bija solījis pilnībā iznīcināt "Hamās", kā arī atbrīvot visus grupējuma sagrābtos ķīlniekus. Nevienu no šiem solījumiem pilnībā vēl nav izdevies izpildīt. "Hamās" kaujinieki sākuši pārgrupēties teritorijās, kuras iepriekš bija ieņēmusi un pēc tam atstājusi Izraēlas armija. Daudzi analītiķi arī apšauba Izraēlas iespējas pilnībā iznīcināt "Hamās" organizāciju. Izraēlā tikmēr regulāri notiek protesta akcijas pret Netanjahu valdību, tostarp par nespēju panākt ķīlnieku atbrīvošanu. 

Tiek lēsts, ka "Hamās" rokās atrodas apmēram 130 ķīlnieku. 

Starptautiskās sabiedrības negatīvu reakciju izpelnījies Izraēlas piedāvātais plāns Gazas pārvaldīšanai pēc kara. Izraēla pēc kara gatavojas saglabāt atbildību par Gazas joslas drošību, kamēr civilo jautājumu kārtošana tiktu uzticēta palestīniešiem. Šāds piedāvājums nav apmierinājis arī Vašingtonu, kas uzskata, ka Gazas joslas pārvaldīšana jāuztic reformētai palestīniešu pašpārvaldei, kas šobrīd uz ierobežotas autonomijas pamatiem ir pie varas Izraēlas okupētajā Jordānas Rietumkrastā. Izraēla ir noraidījusi palestīniešu pašpārvaldes atgriešanos Gazas joslā, no kurienes to 2007. gadā padzina "Hamās". Vašingtona arī aicinājusi atjaunot centienus panākt divu valstu risinājumu, kas Izraēlai līdzās paredz palestīniešu valsti. Uz to uzmanību vērš arī citas valstis, no kurām tiek gaidīts finansējums Gazas joslas atjaunošanai pēc kara. Piemēram, Apvienotie Arābu Emirāti paziņojuši, ka jāgūst "progress" virzienā uz divu valstu risinājumu, lai šī turīgā Tuvo Austrumu valsts nolemtu ieguldīt savu naudu Gazas joslas atjaunošanā.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.