15 °C
Eiropas Komisija (EK) tuvākajās dienās nāks klajā ar priekšlikumu noteikt importa nodevas Krievijas un Baltkrievijas graudiem, kā arī eļļas augu sēklām un to pārstrādes produktiem, atsaucoties uz informētiem avotiem, otrdien vēstīja laikraksts "Financial Times".
Panāk kompromisu
Brisele Krievijas un Baltkrievijas graudiem plāno noteikt ievedmuitu 95 eiro par tonnu, raksta "Financial Times". Tas varētu sadārdzināt šo valstu graudu cenu vismaz par 50%, tādā veidā mazinot pieprasījumu pēc to produkcijas. EK arī gatavojas noteikt importa nodevas Krievijas un Baltkrievijas eļļas augu sēklām un to pārstrādes produktiem 50% apmērā. Šie jaunie ierobežojumi Krievijas un Baltkrievijas produkcijas tranzītu uz citiem tirgiem neskars, pavēstījušas amatpersonas. Ja šie plāni tiks atbalstīti, tā būs pirmā reize, kad kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ES izlemj vērsties pret šīs agresorvalsts lauksaimniecības nozari.
Aizvadītajos mēnešos ES līmenī ir apspriesta iespēja pilnībā aizliegt Krievijas graudu importu, tomēr par šādu iespēju bloks nav izšķīries.
Brisele līdz šim ir pretojusies Polijas un Baltijas valstu aicinājumiem aktīvāk vērsties pret Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produkcijas importu, tostarp nosakot tā pilnīgu aizliegumu.
Šāda piesardzība tika pamatota ar bažām, ka papildu ierobežojumi varētu iedragāt pasaules pārtikas tirgu un kaitēt attīstības valstīm. Paustas arī bažas, ka Krievija to varētu izmantot propagandas nolūkos attīstības valstu pārliecināšanai, ka par pārtikas trūkumu ir atbildīgas rietumvalstis. Lai salāgotu dažādu valstu intereses, Brisele acīmredzami ir nolēmusi piedāvāt šādu kompromisu, kas Krievijas un Baltkrievijas produkcijas importu neaizliedz, bet tikai ierobežo tā spēju konkurēt Eiropas tirgū. "Financial Times" arī norāda, ka ES ietvaros ir vieglāk pieņemt lēmumu par šādiem tirdzniecības ierobežojumiem, nevis par sankcijām, jo tām būtu jāpanāk visu dalībvalstu piekrišana. Lai noteiktu importa nodevas, visu dalībvalstu atbalsts nav jāsaņem. ES amatpersonas pavēstījušas, ka ievedmuita ierobežojumiem pakļautajai Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produkcijai tiks noteikta augstākajā līmenī, ko pieļauj Pasaules tirdzniecības organizācijas noteikumi. Krievijas iespējas atbildēt ar pretpasākumiem ir ierobežotas, jo Maskava jau ir aizliegusi ievest lielāko daļu pārtikas produktu no tai "nedraudzīgām" valstīm. EK pagaidām nav komentējusi "Financial Times" vēstīto.
Lauksaimnieku spiediens
Vēršoties pret Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produkcijas importu, Brisele arī cenšas nomierināt satrauktos lauksaimniekus, kuri pēdējā laikā daudzviet Eiropā rīkojuši protesta akcijas, iebilstot gan pret Eiropas Zaļo kursu tā pašreizējā veidolā, gan arī pret Ukrainas tiesībām eksportēt lauksaimniecības produkciju uz ES bez importa tarifiem. Šāda iespēja Ukrainai tika nodrošināta pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma sākuma. Īpaši aktīvi pret Ukrainas labības importu protestējuši poļu lauksaimnieki, kas bloķējuši Polijas un Ukrainas robežu un ar savām protesta akcijām sarežģījuši Varšavas un Kijivas attiecības.
Ekspertu vidū gan nav pilnīgas pārliecības, ka Krievijas vai Ukrainas lauksaimniecības produkcijas imports ir vainojams pie Polijas lauksaimnieku grūtībām.
Lai mazinātu poļu lauksaimnieku satraukumu, Polijas premjerministrs Donalds Tusks rosinājis aizliegt Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produkcijas ievešanu ES. Tusks pagājušajā nedēļā brīdināja, ka Varšava varētu sekot Latvijas piemēram un aizliegt Krievijas lauksaimniecības produkcijas ievešanu no Krievijas un Baltkrievijas. Viņš tomēr uzsvēra, ka dotu priekšroku "kopīgam ES lēmumam" attiecībā uz "sankcijām Krievijas un Baltkrievijas lauksaimniecības produktiem". EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena piektdien pavēstīja Tuskam, ka "apsver iespēju noteikt ierobežojumus Krievijas lauksaimniecības produktu importam".
Liels iespaids nav gaidāms
Pilna mēroga kara sākšana Ukrainā Krievijas lauksaimniecības produkcijas eksportu uz Eiropu nav mazinājusi. Pagājušajā gadā ES graudu, eļļas augu sēklu un to pārstrādes produkcijas imports no Krievijas sasniedza četrus miljonus tonnu, kas ir visu laiku augstākais līmenis. Tas tomēr ir tikai 1% no ES kopējā patēriņa. Blokā kopā gadā saražo 300 miljonus tonnu graudu un eļļas augu sēklu, tāpēc šīs produkcijas imports no Krievijas un Baltkrievijas nav vajadzīgs, norāda "Financial Times". ES graudu eksports turklāt ir lielāks nekā šīs produkcijas imports. Analītiķi norādījuši, ka lauksaimniecības produkcijas apjomi no Krievijas Eiropā nav īpaši lieli un situāciju tirgū daudz nemainīs.
