Eiropas Parlaments (EP) trešdien atbalstīja stingrākus migrācijas un patvēruma piešķiršanas noteikumus, par kuriem Eiropas Savienībā (ES) diskusijas ir notikušas jau gandrīz desmit gadus.

Par pašreizējo noteikumu maiņu ES dalībvalstīm izdevās vienoties pagājušā gada decembrī.

Obligāta solidaritāte

EP deputāti atsevišķos balsojumos atbalstīja desmit tiesību aktus, kas paredz reformēt spēkā esošos migrācijas un patvēruma noteikumus. Jaunie noteikumi vēl jāapstiprina ES dalībvalstu ministriem, kas varētu notikt aprīļa beigās. Pēc tam dalībvalstīm divu gadu laikā būs jāievieš jaunais ES Migrācijas un patvēruma pakts. Pašreiz spēkā esošo noteikumu maiņu lielākoties atbalstīja centriski noskaņotās EP grupas un deputāti, savukārt lielāko pretestību reformu mēģinājumiem izrādīja radikālāk noskaņotie spēki, turklāt gan labējā, gan kreisajā spārnā. Radikālāk noskaņotie labējie EP deputāti pauda pārliecību, ka jaunie noteikumi nav pietiekami stingri, savukārt kreisajā spārnā izskanēja balsis, kas apšaubīja šo noteikumu atbilstību pamattiesībām.

EP atbalstītais pakts paredz "obligātu solidaritāti" starp ES dalībvalstīm patvēruma jautājumā, kas arī ir asu strīdu cēlonis. 

Migrācijas plūsmu visvairāk skartajām ES dalībvalstīm būs tiesības lūgt pārējām dalībvalstīm uzņemt daļu patvēruma meklētāju vai arī veikt iemaksas atbalsta fondā. 

Jaunie noteikumi arī paredz izveidot ES robežkontroles centrus, kuros tiktu uzņemti patvēruma meklētāji, pret ko iestājušies kreisā spārna EP deputāti un dažādas nevalstiskās organizācijas. Patvēruma pieteikumi tiktu izskatīti paātrinātā kārtībā, bet noraidītie patvēruma meklētāji tiktu sūtīti atpakaļ. Atpakaļsūtīšanas jautājums tomēr ir ļoti sarežģīts. Pagājušā gada pēdējā ceturksnī no 105 000 migrantu, kam bloks bija jāatstāj, tikai 28 900 bija devušies prom, vēsta telekanāls "Euronews". Pavisam pērn ES patvērumu lūdza 1,14 miljoni cilvēku, bet nelegāli blokā ieradās 380 000 migrantu. Jaunie noteikumi tomēr neatceļ tā sauktos Dublinas noteikumus, kas paredz, ka par patvēruma meklētāju ir atbildīga pirmā ES dalībvalsts, kurā tas ir ieradies, norāda "Euronews".

Balsojums pirms vēlēšanām

"Tas ir liels panākums un ļoti nozīmīgs solis uz kopīgu – un līdz ar to efektīvāku – migrācijas izaicinājumu pārvaldību," pēc EP balsojuma paziņoja Grieķijas migrācijas lietu ministrs Dimitris Kairidis. Īpaši asi patvēruma meklētāju pieplūdumu izjūt tieši Dienvideiropas valstis, tostarp Grieķija, Itālija un Malta. EP tomēr izskanēja arī asa kritika pret jaunajiem migrācijas noteikumiem.

 Kreiso spēku grupu pārstāvošā deputāte no Vācijas Kornēlija Ernsta paziņoja, ka EP ir atbalstījis "kauna un negoda paktu", bet zaļo deputāte no Beļģijas Saskija Brikmona jaunos noteikumus nosauca par "padošanos galēji labējiem". 

Jaunie noteikumi "nesniedz nevienu atbildi, lai labāk pārvaldītu migrāciju. Šis pakts nozīmē padarīt Eiropu par cietoksni", paziņoja Brikmona. Pakta atbalstītāji tikmēr norādīja, ka balsošana pret reformām tieši nozīmētu palīdzēt galēji labējiem spēkiem. Ja EP piedāvātās migrācijas reformas noraidītu, atkārtota to apspriešana un lemšana notiktu jau pēc jūnijā gaidāmajām EP vēlēšanām, un nākamajā parlamenta sasaukumā radikāli labējo spēku pozīcijas varētu būt spēcīgākas. "Balsošana pret paktu nozīmētu Eiropas galēji labējo uzvaru," paziņoja sociālistus pārstāvošā EP deputāte no Vācijas Brigita Zipela.

Pēc balsojuma EP priekšsēdētāja Roberta Metsola aicināja "gādāt, lai vienošanās tiktu pilnībā ieviesta visās dalībvalstīs". Polijas premjerministrs Donalds Tusks jau solījis "aizsargāt Poliju pret pārvietošanas mehānismu", kas paredzēts jaunajā migrācijas paktā, arī tādā gadījumā, ja jaunie noteikumi stāsies spēkā. Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns tikmēr jaunos migrācijas noteikumus nosaucis par "vēl vienu naglu Eiropas Savienības zārkā". Budapešta un Varšava gadiem ilgi ir iestājušās pret patvēruma meklētāju pārvietošanu ES ietvaros. Tusks šajā jautājumā ir turpinājis Polijas iepriekšējās, nacionāli konservatīvās valdības ieņemto pozīciju. ES iekšlietu komisāre Ilva Johansone ceturtdien brīdināja, ka dalībvalstīm būs jāpilda jaunie noteikumi, pretējā gadījumā EK pret tām var ierosināt tiesvedību.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.