1.2 °C
Vakar svinējām Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienu. Svētkus atzīmēja ļaudis gan ģimenes lokā, gan dažādos pasākumos.
Rīgas Domā notika ekumeniskais dievkalpojums, pēc tam valsts augstākās amatpersonas nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa. Valsts dibināšanas gadadienā tradicionāli notika arī Saeimas svinīgā sēde, dienas vidū krastmalā – Latvijas un tās sabiedroto bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu un Jaunsardzes vienību militārā parāde. Rīgas pilī notika augstāko Latvijas valsts apbalvojumu – Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta – svinīgā pasniegšanas ceremonija.
Vakarā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs teica svētku uzrunu pie Brīvības pieminekļa. Pēc tam notika svinīgā svētku pieņemšana Rīgas pilī.
Parādē E. Rinkēvičs sacīja: "Esmu pārliecināts, ka mūsu senči, kas Latvijai ziedoja savas dzīvības, priecātos par mūsu prieku. Par sarkanbaltsarkano karogu, kas lepni plīvo Latvijā. Brīvā, neatkarīgā un stiprā Latvijā. Mūsu drošība ir mūsu atbildība. Un tas nav tikai sauklis.
Karavīri, zemessargi, jaunsargi! Rīt [19. novembrī] aprit 1000 dienu kopš Krievijas pilna iebrukuma Ukrainā. Ukraina cīnās. Mums tai ir jāturpina palīdzēt. Mums no Ukrainas ir jāmācās. Darīsim to godprātīgi. Darīsim to tagad! Jo mums ir jābūt gataviem aizstāvēt savu valsti šodien un rīt. Vienmēr! Uz jums gulstas liela atbildība. Jo īpaši Latvijas tautas un valsts priekšā. Miera laikā mums ir iespēja mācīties un pilnveidoties. Atzīt savas kļūdas. Tās labot. Mācīties pašiem no savas labās un sliktās pieredzes. Sagatavoties jebkuram dzīves pavērsienam. Mācīties kopā ar mūsu NATO sabiedrotajiem. Kā sargāt savu zemi un savu tautu. Kā pretoties ienaidniekam.
Sabiedroto spēku karavīri! Jūsu klātbūtne Latvijā ir izaugusi no kaujas grupas līdz brigādei. Es vēlos šodien teikt lielu paldies par jūsu ieguldījumu! Droša Latvija nozīmē drošu Eiropu un stipru NATO. Mūsu valsts drošība nav tikai nacionāls jautājums – tā ir būtiska daļa no visas alianses drošības un stabilitātes.
Robežsargi! Pie mūsu austrumu robežas draudi un izaicinājumi prasa modrību un gatavību. Tādēļ nevaram atslābt ne mācībās, ne pienākumus pildot. Mūsu pienākums ir stiprināt mūsu valsts ārējo un iekšējo drošību. Mums ir jābūt gataviem atbildēt uz negaidīto un neparedzamo.
Glābēji, ugunsdzēsēji un policisti! Mums katram ir ko sargāt. Un visiem kopā – mūsu valsts brīvību, neatkarību un mūsu zemi. Bet jo īpaši Latvijas cilvēkus. Un mēs to darām. Jo kopā mēs esam spēks.
Paldies katram karavīram, zemessargam, policistam, glābējam, robežsargam un ugunsdzēsējam, kurš Latviju šogad ir darījis stiprāku un drošāku. Paldies jaunsargiem un valsts aizsardzības dienesta karavīriem par patriotismu un spēku.
Paldies ikvienam, kurš arī šodien strādā gan šeit Rīgā, gan visā Latvijā, lai mēs varētu svinēt bez bažām par savu drošību.
Mūsu spēks ir Latvijas spēks."
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa parlamenta svinīgajā sēdē sacīja: "Būsim lepni par to, ko esam jau sasnieguši, vienmēr paturot prātā, ka varam sasniegt vēl vairāk. Šajos pārmaiņu laikos būsim viens otram drošs atbalsta plecs! Padosim roku grūtākā brīdī un teiksim paldies." Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Latvija ir bagāta valsts, jo to bagātu dara mūsu cilvēki – sīksti, dzīvesgudri un strādīgi: "Cilvēki, kuri nes Latvijas vārdu pasaulē. Cilvēki, kuru dēļ – Latvija var!"
Tāpat D. Mieriņa atzīmēja, ka spēcīgi reģioni veido stipru valsts ekonomiku un ka jāgādā, lai katram Latvijas reģionam ir līdzvērtīgas attīstības iespējas, lai ikviens cilvēks, kurš vēlas dzīvot laukos vai mazpilsētā, justos novērtēts: "Ņemsim vērā, ka tieši Latvijas reģionos dzīvo cilvēki, kuri, strādājot savā zemē, veido Latvijas mugurkaulu."
Arī Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka 19. novembrī aprit tūkstoš dienas, kopš Ukraina cīnās par savu valsti. "Mēs savā nostājā esam nelokāmi – Latvija turpinās atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret agresoru līdz Ukrainas pilnīgai uzvarai," sacīja D. Mieriņa.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
