Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu maksātājiem drīz var nākties papildināt ar 23 miljoniem eiro gadā pensiju fondu simtiem bijušo eiroparlamentāriešu, jo fondā veidojas caurums. EP amatpersonas cenšas glābt pensiju fondu, kurā veidojas 308 miljonu eiro iztrūkums un kurā var pietrūkt naudas jau 2024. gadā.

Reklāma

"Fondā drīz pietrūks naudas," atzīts Eiroparlamenta iekšējā dokumentā, ko sagatavojis EP augstākais civilierēdnis Alesandro Čoketi. Fonds, no kura labumu gūst simtiem bijušo EP likumdevēju, ir "dramatiskā finanšu situācijā", atzīmē izdevums "Politico", kas iepazinies ar šo dokumentu.

Eiroparlamenta atbildīgās amatpersonas pagājušajā nedēļā apsprieda izveidojušos situāciju slēgtā sēdē Strasbūrā, taču vēl nav izlēmuši, kā to risināt. "Skaidrs ir tas, ka izvēle nedarīt neko nav pieņemama," paziņojis EP pārstāvis.

Eiroparlaments izveidoja papildu pensiju shēmu 1990. gadā, kas darbojās 30 gadus, līdz to slēdza jauniem dalībniekiem 2009. gadā, kad ieviesa vienotu pensiju plānu. Daļēji tāpēc, ka likumdevēju iemaksas tika apturētas pirms 14 gadiem, fonds tagad ir lielās grūtībās. "Manuprāt, nevajadzētu turpināt šķiest nodokļu maksātāju naudu struktūrā, kas, atklāti sakot, ir izveidota gandrīz kā Ponci shēma," paziņojis eirodeputāts Daniels Froinds no Vācijas Zaļo partijas. Par Ponci shēmu dēvē krāpniecisku ieguldījumu piramīdu, kas var pastāvēt tikai tad, ja pastāvīgi tiek iesaistīti jauni dalībnieki.

Stīvens Hjūzs, kas Eiroparlamentā pārstāvēja britu Leiboristu partiju no 1984. līdz 2014. gadam un bija EP pensiju fonda priekšsēdis, uzskata, ka Eiroparlamentam vajadzētu ievērot saistības par pensiju izmaksu, jo "Eiroparlaments iesaistījās šajā shēmā apzināti". "Šie deputāti ilgus gadus nostrādāja Eiroparlamentā un jūtas sarūgtināti par pašreizējo attieksmi," teica Hjūzs. Viņaprāt, fonds tika "ļoti labi pārvaldīts", taču tam neizbēgami izsīka nauda, kad vairs netika uzņemti jauni dalībnieki 2009. gadā.

Fondā, kura ieguldījumus atsevišķi pārvalda Luksemburgā izvietota firma, ir palikuši tikai 55 miljoni eiro no 363 miljoniem, kas varētu būt nepieciešami izmaksām pēc 2074. gada. Eirodeputāti mēdza maksāt vienu trešo daļu no iemaksām, pārējo sedzot Eiroparlamentam.

"Beidzoties deputātu un Eiroparlamenta iemaksām, nepietiekamai ieguldījumu atdevei, vairāku finanšu krīžu sekām, kā arī ģeopolitiskajai nestabilitātei, fonda stāvoklis kopš 2009. gada ir strauji pasliktinājies un ar to nepietiek pensiju izmaksai nākotnē," secināts EP ģenerālsekretāra Čoketi ziņojumā. Tas nozīmē, ka no nodokļu maksātāju veidotā ES budžeta var nākties novirzīt aptuveni 23 miljonus eiro gadā pensiju fonda papildināšanai.

Cits risinājums varētu būt pensiju fonda likvidācija, tā vietā piedāvājot vienreizēju izmaksu tā dalībniekiem. Varētu arī mēģināt novērst krīzi, paaugstinot vecumu pensijas saņemšanai vai samazinot pensiju lielumu.

Jo ilgāk deputāts strādājis Eiroparlamentā, jo augstāka pensija – 914 cilvēki, no kuriem vairākums ir pašreizējie vai bijušie eirodeputāti vai viņu ģimenes locekļi, pašreiz saņem vidēji 2206 eiro mēnesī.

Eiroparlamenta administrācija ir uzvarējusi vairākās tiesas prāvās pret pensiju fonda dalībniekiem, kad tika celts pensionēšanās vecums un noteiktas vairākas citas stingrākas prasības, lai apturētu fonda finanšu iztukšošanu. Eiropas Savienības tiesa martā lēma, ka Eiroparlamenta birojam ir likumīgas tiesības proporcionāli samazināt pensiju apjomu. Bijušais britu eirodeputāts Stīvens Hjūzs paziņojis, ka "tiesvedības sliktākais iznākums būtu bijis tad, ja EP birojs pieņemtu lēmumu, kas novestu pie jaunas tiesāšanās kārtas".

Nīderlandes eirodeputāte Lara Voltersa, kura pārstāv Sociālistu un demokrātu grupu, uzskata, ka "jebkurai virzībai uz priekšu nevajadzētu notikt uz Eiropas nodokļu maksātāju rēķina". Viņasprāt, "pat ja Eiroparlaments būtu spiests turpināt uzturēt pensiju fondu, tam nav juridiska pienākuma garantēt pašreizējo izmaksu apjomu".