ASV prezidenta Džo Baidena administrācija lūgusi Kongresu apstiprināt papildu palīdzību Ukrainai un Izraēlai, turklāt Baltā nama pieprasījumā atbalsts abām valstīm sasaistīs, lai vieglāk panāktu likumdevēju piekrišanu palīdzībai Kijivai.

Reklāma

Ieguldījums Amerikas drošībā

Baidens ceturtdien no Ovālā kabineta uzrunāja ASV iedzīvotājus, kas tiek darīts tikai īpašos gadījumos. Prezidents uzsvēra, ka Savienotās Valstis ir nonākušas "pagrieziena punktā" un šodien pieņemtie lēmumi ietekmēs dzīvi turpmākajās desmitgadēs. Baidens runā aicināja amerikāņus atbalstīt Ukrainu un Izraēlu, norādot, ka Krievijas autoritāro prezidentu Vladimiru Putinu un palestīniešu teroristu grupējumu "Hamās" vieno vēlme "iznīcināt demokrātiju kaimiņos". Baidens pavēstīja, ka lūgs Kongresu piešķirt palīdzību abām valstīm, kas būs ieguldījums arī ASV drošībā. "Tas ir gudrs ieguldījums, kas paaudžu gaitā maksās dividendes Amerikas drošībai," paziņoja Baidens. 

"Es zinu, ka šie konflikti var šķist tāli," norādīja Baidens, tomēr teroristu un diktatoru neapturēšanas gadījumā "draudi Amerikai un pasaulei pieaugs".

Baltais nams piektdien lūdza Kongresu piešķirt 105 miljardus dolāru dažādiem drošības stiprināšanas pasākumiem, tostarp 61,4 miljardus dolāru palīdzībai Ukrainai un 14,3 miljardus dolāru Izraēlai. Palīdzība abām valstīm ir sasaistīta vienā pieprasījumā. Tā acīmredzami ir Baidena administrācijas stratēģija, ņemot vērā to, ka Izraēla Kongresā bauda plašu atbalstu gan demokrātu, gan republikāņu vidū, savukārt atbalsts Ukrainai Republikāņu partijā ir sācis vājināties. Šī iemesla dēļ atbalsts abām valstīm ir sasaistīts, lai atvieglotu iespēju panākt likumdevēju atbalstu Ukrainai. Ukrainai paredzētais finansējums ietver gan militāro, gan arī ekonomisko palīdzību. Daļa šī finansējuma nonāks ASV Aizsardzības ministrijas rīcībā bruņojuma krājumu atjaunošanai pēc piegādēm Ukrainai. Baltais nams pavēstījis, ka lielākā daļa Izraēlai domātās naudas aizietu pretgaisa aizsardzības sistēmām.

Baltā nama pieprasījumā Kongresa Pārstāvju palātas pagaidu spīkeram Patrikam Makhenrijam adresētajā vēstulē lūgti 13,6 miljardi dolāru ASV dienvidu robežas stiprināšanai, kas ir republikāņu prioritāte un arī varētu mazināt viņu pretestību Baidena lūgumam. Vēl 7,4 miljardi dolāru lūgti palīdzībai Taivānai un plašākam Klusā un Indijas okeāna reģionam, lai tas būtu noturīgāks pret Ķīnas spiedienu. Vēl vairāk nekā deviņi miljardi dolāru būtu piešķirami humānajai palīdzībai Ukrainai, Izraēlai, palestīniešiem un citām vajadzībām.

Pārliecināt republikāņus

Šobrīd nav skaidrs, kad Kongress varētu lemt par šo drošības iniciatīvu, jo Pārstāvju palātai, kurā vairākumā ir republikāņi, pēc Kevina Makartija atcelšanas no spīkera amata 3. oktobrī nav izdevies ievēlēt jaunu apakšnama priekšsēdētāju. Domājams, ka Baltā nama pieprasījums vispirms tiks izskatīts augšpalātā Senātā. Senātā vairākumā esošo demokrātu līderis Čaks Šumers paziņojis, ka Senātā Baidena lūgums tiks izskatīts tik ātri, cik iespējams. 

"Likumu pieņemšana ir pārāk svarīga, lai gaidītu, kamēr Pārstāvju palāta izbeigs haosu," uzsvēra senators.

Senātā mazākumā esošo republikāņu līderis Mičs Makonels arī ir paudis atbalstu Baidena aicinājumam. Senātam tomēr varētu paiet vairākas nedēļas, kamēr izdosies vienoties par likumprojekta saturu, norāda aģentūra "Associated Press".

Republikāņi jau ir uzsvēruši, ka sagaida daudz stingrāku robežas stiprināšanas politiku, lai novērstu nelegālo imigrantu pieplūdumu pāri Meksikas un ASV robežai. "Es atbalstu palīdzību Izraēlai un Ukrainai, tomēr šāda palīdzība ir nopietni apdraudēta bez jēgpilnām un būtiskām izmaiņām politikā, kas atrisinās Baidena robežas krīzi," vietnē "X" rakstīja republikāņu senators Džons Kornins, kurš pārstāv Teksasas štatu. Citi republikāņi Senātā tikmēr iebilduši pret Ukrainas un Izraēlas atbalsta sasaisti. Astoņi republikāņu senatori izplatījuši vēstuli, kurā noraidīta šāda Baltā nama pieeja. 

"Tie ir divi atsevišķi un nesaistīti konflikti, un būtu nepareizi izmantot palīdzību Izraēlai centienos panākt papildu palīdzību Ukrainai," uzsvērts republikāņu senatoru vēstulē.

Paralīze Pārstāvju palātā

Kopš Makartija atcelšanas no amata Pārstāvju palātā darbs ir apstājies, un apakšpalātai būs jāieceļ jauns spīkers vai jāpaplašina pagaidu spīkera Makhenrija pilnvaras, lai varētu lemt par Baidena pieprasījumu. Pārstāvju palāta trīs balsošanas kārtās noraidīja republikāņu virzīto spīkera amata kandidātu Džimu Džordanu. Demokrātiem balsojumā pret viņa kandidatūru pievienojās arī centriski noskaņotie republikāņi, kuri Džordanu uzskatīja par pārāk radikālu. Daži no republikāņu kongresmeņiem pat saņēmuši draudus, jo iebilduši pret Džordanu, kuru atbalstīja bijušais ASV prezidents Donalds Tramps. Republikāņi piektdien aiz slēgtām durvīm aizklātā balsojumā nolēma Pārstāvju palātas Tieslietu komitejas priekšsēdētāju Džordanu uz spīkera amatu vairs nevirzīt. Pagaidām nav zināms, kas varētu būt nākamais kandidāts uz apakšpalātas priekšsēdētāja amatu. Arī pēc jaunā spīkera ievēlēšanas nav garantiju, ka Pārstāvju palāta atbalstīs papildu palīdzību Ukrainai. Palīdzība Ukrainai netika iekļauta ASV īstermiņa budžeta projektā septembra beigās, lai varētu atvieglot budžeta pieņemšanu Pārstāvju palātā.

KONTEKSTS

2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā. 

Ukrainas atbalstītāji nezaudē ticību, ka ukraiņi vēl ir ceļā uz uzvaru un agri vai vēlu Krievijas okupantu armijai nāksies atkāpties no Ukrainas zemes.