Rīgas Vidzemes tirgus bijušajā dārzeņu, piena un zivju paviljonā no vakardienas, 7. septembra, līdz 8. oktobrim norisināsies laikmetīgās mākslas festivāls "Survival Kit", ko jau 14. reizi organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs. Šoreiz festivālā notiks divas izstādes – "Attāluma draudzības" Ingas Lāces un Alīsijas Nokas mākslinieciskajā vadībā, kā arī iedvesmojošā projekta "Mākslinieks ir klātesošs" noslēgums, kurā izstādīs darbus, ko septiņi Latvijas mākslinieki radījuši kopā ar skolēniem no visas Latvijas.
Izstādes "Attāluma draudzības" ideja izriet no starptautisko vēsturisko saišu rašanās, uzturēšanas un izzušanas procesiem 20. gadsimta 60. un 70. gados, kad Padomju Savienība un citas sociālistiskā bloka valstis mērķtiecīgi sadarbojās ar valstīm Āfrikā, vienlaikus gan piedaloties to dekolonizācijā, gan mēģinot tās kolonizēt no savas puses un uzspiežot tām sociālisma ideoloģiju – sākot ar ekonomisko un militāro atbalstu, beidzot ar izglītības un kultūras apmaiņas programmām. Pētot šo procesu norisi, aktualizējas jautājums, kas kalpo par vadmotīvu šā gada festivālam: vai ģeopolitiskās sadrumstalotības laikmetā, kurā dzīvojam šobrīd, ir iespējams veidot un uzturēt tādas starptautiskas alianses, kuru pamatā ir draudzība un solidaritāte, nevis varas un tirgus dinamika?
Par izstādes rašanos un attāluma draudzību nozīmi šodien "Latvijas Avīze" runāja ar izstādes kuratori Ingu Lāci.
Kā ideja bija ar izstādes palīdzību atdzīvināt Vidzemes tirgu?
I. Lāce: Tā bija gan Laikmetīgās mākslas centra ideja, gan arī mums, kuratorēm Alīsijai Nokai un man, likās, ka tirgus būtu lieliska vieta, kur pētīt šā gada festivāla tēmu "Attāluma draudzības". Tās ir attiecības starp tālajiem reģioniem Āfriku un Austrumeiropu. Tirgū notiek dažāda apmaiņa, cilvēki no tā aiziet, nopirkuši dažādu valstu produktus – banānus no Āfrikas vai Latīņamerikas, āboli reizēm nāk no Polijas vai Marokas.