Parfinovičs: Zaļā revolūcija nenotiks ātri

Uzņēmums "Naco Technologies" nupat ieguvis Latvijas jaunuzņēmumu balvu "Latvian Startup Awards" kategorijā "Straujākais izrāviens". Uzņēmuma radītās inovācijas ļauj krietni samazināt dārgo materiālu izmantošanu un zaļā ūdeņraža cenu, ir gandarīts "Naco Technologies" izpilddirektors Aleksandrs Parfinovičs.

Cik tālu esat spējuši izrauties zaļā ūdeņraža ražošanas tehnoloģiju izstrādē?

A. Parfinovičs: Tikko pabeidzām pirmās ražotnes izveidošanu, tā tiks atklāta 4. oktobrī. Tā ļaus mums saražot līdz pat pusmiljonam elektrolīzes iekārtu komponentu ar pārklājumu gadā. Esam izstrādājuši unikālu ātrgaitas nanopārklājuma procesu, kas ļauj desmit reizes samazināt tradicionālajos elektrodu katalītiskajos pārklājumos izmantoto dārgmetālu daudzumu. Tas ļaus nozarei samazināt platīna un irīdija materiālu izmantošanu, ko arī var vērtēt kā sava veida izrāvienu. Turklāt šī inovācija ļaus ūdeņraža ražošanā aizvietot dārgos ķīmiskos pārklājumus, kas nav pārāk draudzīgi apkārtējai videi. Tas ir ļoti svarīgi industrijai, lai ražotu zaļo enerģiju, jo mūsu radītā tehnoloģija ir zaļa.

Ar ko dārgie ķīmiskie pārklājumi tiks aizvietoti?

Mēs nelietojam ķīmiskos, bet gan fizikālos pārklājumus, kuri top vakuumā. Ar magnetronu pārnesam atomus no materiāla uz membrānu, elektrodu vai citu komponentu.

Vai šāda tehnoloģija ir jūsu izgudrojums?

Fizikālie pārklājumi eksistē jau vairākus gadus, taču mēs esam izstrādājuši savu metodi, kas atšķiras no tirgū esošajām ar savu ātrumu. Mūsu radītais risinājums spēj pārklāt vairāk un kvalitatīvāk, nekā to spēj paveikt konkurentās metodes. Tas nozīmē, ka tos var pielietot ne tikai dārgiem produktiem, piemēram, pulksteņiem, bet arī ūdeņraža ražošanas iekārtu komponentiem.

Kas bija tie prāti, kuri šādu risinājumu izstrādāja?

Vadošais zinātnieks ir profesors Valērijs Miķins no Maskavas, ar kuru mēs pirmo reizi tikāmies 2009. gada pirmajā "Komercializacijas reaktorā". Šādi pasākumi Rīgā notiek regulāri, uz tiem ierodas zinātnieki teju no visas pasaules, galvenokārt no Centrālās un Austrumeiropas, lai demonstrētu savus izgudrojumus. "Komercializācijas reaktors" ir platforma, kurā dzimst jauni augsto tehnoloģiju jomas uzņēmumi. 

Šobrīd ar mūsu tehnoloģijām strādā zinātnieki no Latvijas, kuri jau agrāk materiālzinātnē strādājuši ar pārklājumiem. 

Savā komandā esam apvienojuši dažādu jomu speciālistus – gan inženierus, gan arī profesionāļus pārdošanas jomā, lai savus izgudrojumus varētu realizēt starptautiskajā tirgū. Esam iesnieguši trīs pieteikumus patentēt šī izgudrojuma procesu, materiālus un iekārtas, saņēmuši apstiprinājumu, ka tā ir inovācija, taču šobrīd vēl neveicam patentēšanas procedūru, jo tā ir ļoti dārga. Jaunuzņēmumiem tā ir izplatīta prakse – izgudrojumus kādu laiku turēt iesnieguma stadijā.

Kādās atbalsta programmās esat startējuši? Kādus grantus saņēmuši?

Lai revolucionizētu zaļā ūdeņraža ražošanu, sīvā konkurencē starp 500 jaunuzņēmumiem esam ieguvuši 2,3 miljonus eiro vērtu grantu no Eiropas Inovāciju padomes akselerācijas programmas "EIC Accelerator". Tam sekos investīcijas no EIC astoņu miljonu eiro apjomā. Latvijas uzņēmums šāda apjoma atbalstu saņem pirmo reizi.

Vai ar šo finansējumu pietiks, lai attīstītu produktu un virzītu to tirgū?

Šis EIC finansējums ir jāpapildina ar privātām investīcijām līdzīgā apjomā, kas nozīmē, ka kopējais projekta finansējums būs aptuveni 20 miljoni eiro. Taču EIC piešķirtais finansējums būtiski atvieglos privāto līdzekļu piesaisti.

Esat deklarējuši, ka "Naco Technologies" misija ir atbrīvot cilvēci no fosilā kurināmā un ar videi draudzīgu ūdeņradi īstenot zaļās enerģijas revolūciju. Cik gadu desmitu vai pat simtu tam būs nepieciešams?

Visā Eiropas Savienībā (ES) notiek pakāpeniska pāreja no fosilajiem kurināmajiem uz atjaunīgajiem energoresursiem. 

Līdz 2050. gadam ar visām paredzētajām investīcijām tikai 15% no energoresursiem veidos zaļais ūdeņradis. 

Taču tās jau ir būtiskas izmaiņas. Nevar gaidīt, ka šī revolūcija notiks ļoti ātri. Pēc 2050. gada to īstenot būs jau daudz vieglāk.

Vai pasaule vispār var iztikt bez fosilajiem kurināmajiem vai tā savā ziņā ir utopija?

Protams, ka var. Sabiedrības domāšana, zinātne un tehnoloģijas uz to virzās. Ir jaunuzņēmumi, kas strādā pie tā, lai no fosilajiem kurināmajiem savāktu ogļskābo gāzi, kas ļaus pilnībā izvairīties no to negatīvās ietekmes uz vidi.

Aleksandrs Parfinovičs.

Foto: Anatolijs Subhankulovs / Latvijas Mediji

ES ir visnotaļ ambiciozi plāni saistībā ar zaļā ūdeņraža izmantošanu jau pavisam tuvā nākotnē. Saskaņā ar "REPowerEU" plānu līdz 2030. gadam ES plānots saražot 10 miljonus tonnu vietējā atjaunojamā ūdeņraža. Cik tie ir reāli?

Būs grūti. Viena lieta ir pasūtīt elektrolīzerus no ražotājiem, taču pavisam cita – no kā tos ražot. Industrija vēl nav gatava saražot, piemēram, membrānas un elektrodus tik lielā daudzumā. Ir jābūt ražošanas ķēdei. Tāpēc mēs jau šobrīd, apzinoties, ka tā būs problēma, esam izveidojuši elektrodu pārklāšanas ražotni un domājam par nākamajiem soļiem nepieciešamo komponentu ražošanas attīstībā. Jo vairāk būs tādu ražotāju kā mēs, jo daudz ātrāk šādu ķēdi varēs izveidot. 

Nākamgad esam iecerējuši izveidot otru ražotni, kas nozīmē, ka varēsim iesaistīties lielas daļas no šiem plānotajiem 10 miljoniem tonnu atjaunojamā ūdeņraža saražošanā.

Vai jūsu uzņēmums šobrīd Latvijā ir vienīgais, kas ražo inovācijas ūdeņraža nozarei?

Neesmu dzirdējis, ka būtu vēl kāds.

Latvija zaļā ūdeņraža ražošanā un izmantošanā, salīdzinot ar citām ES valstīm, vēl ir tikai bērna autiņos. Kad Latvija būs gatava šī energoresursa ražošanā un pilnvērtīgā izmantošanā? Kas tam ir nepieciešams?

Latvijā nav ūdeņraža stratēģijas, kā tas ir kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, līdz ar to arī nav nekāda atbalsta. Piemēram, Igaunijā jau ir divi uzņēmumi, kas ražo elektrolīzerus "Elcogen" un "Stargate Hydrogen", un vismaz viens uzņēmums, kas ražo ūdeņraža degšūnas. Tie ir mūsu klienti. Šiem Igaunijas uzņēmumiem ir liels politiskais atbalsts, tādējādi tie var saņemt ļoti lielu finansiālu atbalstu, piesaistot investīcijas. Latvijā saņemt atbalstu ir grūti, bet birokrātiskais slogs tā saņemšanai uzņēmumiem – salīdzinoši ļoti liels. Piemēram, Polijā šādu ražotņu izveidošanai ir iespējams saņemt grantus, kas veido līdz pat 80% no kopējām investīcijām.

Vai šo iemeslu dēļ nav bijusi vēlme pārcelt ražošanu ārpus Latvijas?

Tā kā viena no galvenajām vērtībām ir mūsu komanda, mēs izvērtējam, kur viņiem būtu ērtāk strādāt. Tāpēc veidojam savu pētniecības centru un ražotni tuvāk darbiniekiem, kas ir mūsu vērtīgākais aktīvs. 

Mazam uzņēmumam ir gana labi strādāt šeit, Latvijā, jo nodokļi ir samērīgi. Taču, domājot par lielu uzņēmumu, kļūst nedaudz skumji.

Vai jūsu nozarē Latvijā netrūkst profesionāla darbaspēka?

Mums kā mazam uzņēmumam, kam ir nepieciešami 20–30 darbinieki, ir paveicies, jo Latvijā jau vēsturiski ir attīstījusies kompetence nanopārklājumu jomā. Ir vairāki uzņēmumi, kas šajā jomā darbojas, – "Sidrabe", "GroGlass" u. c., kā arī ir akadēmiskie spēki Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtā, kur ir nepieciešamās laboratorijas un iekārtas, lai augtu jaunie speciālisti. Bet nevarētu teikt, ka izvēle ir ļoti liela.

"Naco Technologies" izstrādā un ražo tehnoloģijas zaļā ūdeņraža ražošanai, kuras paredzētas tikai eksportam. Kad redzat tām tirgu arī Latvijā?

Latvijā ir visnotaļ laba pieredze ar ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanu. Baltijas valstīs bijām pirmie, kas ieviesa ar ūdeņradi darbināmus trolejbusus, Rīgā tika izveidota uzpildes stacija. Sākums bija gana labs, taču nespējām šo karogu noturēt pietiekami augstā līmenī ilgtermiņā. Amerikā un arī Eiropā šobrīd aktīvi veido transporta infrastruktūru tā dēvētā zilā vai pelēkā ūdeņraža izmantošanai, kas ir ļoti labi, jo tajā brīdī, kad būs zaļais ūdeņradis pietiekamos apjomos, infrastruktūra jau būs gatava. Kolīdz Latvijā būs uzņēmumi, kam būs nepieciešamas mūsu inovācijas, būsim priecīgi ar tiem sadarboties. Pagaidām gan neesmu dzirdējis, ka Latvijā kāds plānotu sākt ražot elektrolīzerus.

Kādi šobrīd ir lielākie izaicinājumi zaļā ūdeņraža tehnoloģiju izstrādātājiem? Vai ražotāji spēj izsekot inovācijām? Piemēram, pēdējā gada laikā ir parādījušās publikācijas par lētāku materiālu elektrodu meklējumiem (alumīnijs, sērs, selēns u. c.), kas pārsvarā attiecas uz akumulatoru industriju. Vai šīs tendences skar arī ūdeņraža (elektrolīzes) industriju?

Lielākais izaicinājums ir nenoteiktība, jo tirgus ir salīdzinoši jauns. Neviens šobrīd nevar pateikt, cik būs nepieciešami elektrolīzeri, vai tos būs iespējams saražot. Tāpat ir neskaidrība par to, cik ātri šis tirgus augs. 

Mūsu klienti prognozē, ka ražošanas tempi varētu sasniegt divkārtīgu vai pat četrkārtīgu pieaugumu gadā.

Kas ir jūsu uzņēmuma klienti?

Mūsu klienti ir teju no visas pasaules – to vidū ir visnotaļ lielas kompānijas, piemēram, "Siemens Energy", "Toyota", "Hyundai", "Thyssennkrupp", "MAN", "Cummins" u. c.