14.2 °C
Kaut gan Krievijas sāktais karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā gadu un Eiropas Komisija pret Krieviju vērsusi dažādas sankcijas, tā joprojām atsakās sankcionēt preces un izejvielas, kuru tirdzniecības pārtraukšana ar Krieviju radītu krīzi Eiropas lielo valstu ekonomikām. Viena no tādām vielām ir alumīnija oksīds, kuru joprojām pārkrauj Rīgas ostā tālākai vešanai pa dzelzceļu uz Krieviju.
Par šīs alumīnija ražošanas izejvielas tranzītu Rīgas ostā "Latvijas Avīzē" jau rakstījām 2022. gada 19. aprīlī. Gada laikā nekas nav mainījies.
Kopš kara sākuma 30 kravas
Kad pirms gada rakstījām par alumīnija oksīda tranzītu Rīgas ostā, kopš kara sākuma divos Rīgas brīvostā esošos termināļos bija viesojušies četri kuģi. Pēc gada un apmēram diviem mēnešiem alumīnija oksīdu vedošo kuģu skaits palielinājies līdz 38. Tātad, kopš pēdējo reizi rakstījām par šo tematu, Rīgas ostā alumīnija oksīdu izkrāvuši un tālāk viela uz Krieviju mērojusi ceļu vēl 34 reizes, un neviena institūcija pat nedomā par šīs vielas ierobežošanu.
Tā kā alumīnija oksīds ir viena no izejvielām, kas nepieciešama alumīnija ražošanai, un Krievija ir otra lielākā alumīnija ražotāja pasaulē aiz Ķīnas, Eiropa acīmredzot nevar atļauties alumīnija piegāžu apstāšanos. Tas nozīmētu, piemēram, Eiropai vitāli svarīgās autobūves industrijas apstāšanos.
Eiropa izrādās gandrīz pilnībā atkarīga no Krievijas, jo otra valsts, no kuras varētu pasūtīt alumīniju, ir Kanāda, taču tur gluži vienkārši nespēj saražot tik daudz, cik Eiropai ir nepieciešams.
Savukārt no Ķīnas un Indijas, kuras arī ir lielas alumīnija ražotājas, Eiropa alumīniju nesaņem.
Eiropas Komisijas pārstāve Aikaterini Apostoli "Latvijas Avīzei" sacīja, ka Eiropas Savienības tirdzniecības sankciju pret Krieviju mērķis ir mazināt Krievijas militāro potenciālu, atņemot Kremlim ieņēmumus, kas nepieciešami kara finansēšanai, un izdarot spiedienu uz Krievijas ekonomiku. "ES importa un eksporta ierobežojumi ir savstarpēji papildinoši, bet darbojas atšķirīgi. Importa aizliegumu mērķis galvenokārt ir samazināt Krievijas valsts un ekonomikas ieņēmumus, kurus var izmantot kara finansēšanai. Savukārt eksporta ierobežojumi ir tieši vērsti uz precēm un tehnoloģijām, kuras var izmantot vai nu tiešai kara veikšanai, vai arī lai atbalstītu rūpnieciskās jaudas, kas veicina kara centienus," sacīja Apostoli.
Tajā pašā laikā Apostoli atzina, ka, ja kādai izejvielai būs īpaša nozīme Eiropas ekonomikā, sankcijas paliks otrajā plānā. "ES ierobežojošie pasākumi ir izstrādāti tā, lai pēc iespējas vairāk aizsargātu ES, tostarp tās rūpniecības intereses. Jāņem vērā, ka dažām ES rūpniecības nozarēm piegādes ķēdēs ir nepieciešamas izejvielas un preces no Krievijas."
Citas valstis gan bijušas izlēmīgākas par Eiropas Savienību.
Piemēram, Kanāda aizliegusi valstī ievest Krievijā ražotu alumīniju, bet Austrālija aizliegusi uz Krieviju eksportēt alumīnija oksīdu, alumīnija boksītus u. c. ar alumīniju saistītas preces.
Alumīnija izmantojums ir visiem zināms un ārkārtīgi plašs – to izmanto mašīnbūvē, tostarp autobūvē, celtniecībā, militārajā rūpniecībā (bruņas, ieroči, munīcija, bruņutehnika utt.), iepakojumu ražošanā un neskaitāmās citās nozarēs.
Alumīnija oksīdu ved uz Sibīrijas rūpnīcām
Lielāko daļu alumīnija oksīda kravu Rīgas brīvostā pārkrauj Kundziņsalas dienvidu pusē esošajā "Riga Bulk Terminal". Savukārt pārliecinoši lielākā daļa nāk no Īrijā esošās Oginišas ostas, kas ir tieši savienota ar turpat blakus esošo Eiropā lielāko alumīnija boksītu pārstrādes rūpnīcu (rezultātā tiek iegūts alumīnija oksīds) "Rusal Aughinish", kas ir lielā Krievijas alumīnija ražotāja "Rusal" sastāvdaļa. Biržā kotētā uzņēmuma 56,88% daļu pieder "En+", 25,52% pieder "SUAL Partners", bet atlikušie 17,60% pieder mazākuma akcionāriem.
