Sunny 19 °C
P. 03.05
Gints, Uvis
Tā vien šķiet, ka preces veikalu plauktos kļūst arvien "zaļākas". Būtu labi, ka ārējam veidolam vienmēr atbilstu arī saturs, taču, ak vai, negodīgo piemēru netrūkst.
Tā vien šķiet, ka preces veikalu plauktos kļūst arvien "zaļākas". Būtu labi, ka ārējam veidolam vienmēr atbilstu arī saturs, taču, ak vai, negodīgo piemēru netrūkst.
Foto: Shutterstock / Latvijas Mediji

Tā vien šķiet, ka preces veikalu plauktos kļūst arvien "zaļākas". Būtu labi, ka ārējam veidolam vienmēr atbilstu arī saturs, taču, ak vai, negodīgo piemēru netrūkst. Ik pa laikam pasauli pāršalc arī kāds lielāks zaļmaldināšanas kā negodīgas uzņēmējdarbības prakses skandāls. Kā izskatās pie mums?

Beidzot arī Eiropas Komisija (EK) atzinusi, ka ar spēkā esošo regulējumu nepietiek, lai uzņēmēji bez viltus un maldiem piedāvātu patērētājiem videi draudzīgākas un ilgtspējīgākas preces, tāpēc pieķērusies direktīvām, lai negodīgajiem "piegrieztu skābekli". Šā gada martā Zaļo norāžu direktīvai tika pieņemts priekšlikums par kritērijiem, kas nosaka minimālās prasības vides norādēm, lai novērstu zaļmaldināšanu un nepatiesas (nepārbaudītas) vides informācijas sniegšanu.

Tikmēr pie mums Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), cik nu tā spēkos, cenšas pieķert pie rokas zaļmaldinātājus, skaidrot viņu pieļautās kļūdas, kā arī apgaismot uzņēmējus un patērētājus. Savukārt uzņēmēji lūkojas arī pēc citām formām, kā sabiedrības acīs sevi padarīt par zaļākiem, piemēram, ar topa, kodeksa u. c. palīdzību.

Par zaļmaldināšanu – 15 tūkstoši eiro

"Pie mums skaļākā ir bijusi "Bio Water" lieta, kas līdz šim ir vienīgais gadījums ar piemērotu sodu – 15 tūkstoši eiro," stāsta PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktore Ieva Baldiņa.

"Pie mums skaļākā ir bijusi "Bio Water" lieta, kas līdz šim ir vienīgais gadījums ar piemērotu sodu – 15 tūkstoši eiro," stāsta PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktore Ieva Baldiņa.

Gadījums par SIA "Memory Water" veikto zaļmaldināšanu Latvijā plaši izskanēja pirms nepilniem trim gadiem. Uzņēmums savās tīmekļa vietnēs, sociālo tīklu profilos, publiskajā vidē izplatītajās reklāmās un arī pudeļu marķējumā bija sniedzis maldinošas ziņas par fasēta ūdens apstrādes tehnoloģiju, reģistrēto preču zīmi "Bio Water", veselīguma norādēm u. c., kā arī kosmētikas līdzekļu ārstnieciskajām īpašībām un speciālo normatīvu prasību neievērošanu uztura bagātinātāju reklāmās. 

Ar šādu informāciju uzņēmums centās pārliecināt pircējus, ka ūdenim piemīt īpašas pazīmes – tas ir veselīgāks un labāks produkts salīdzinājumā ar citiem tirgū piedāvātajiem, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pamatotu pierādījumu.

Lieta tika skatīta vairāk nekā divus gadus, piesaistot vēl trīs institūcijas – valsts zinātnisko institūtu "Bior", Veselības inspekciju un Pārtikas un veterināro dienestu – un veicot daudzas ekspertīzes. I. Baldiņa uzsver, ka šādas lietas, it īpaši, ja otrā pusē ir spēcīgs cīnītājs, rit ļoti smagnēji un paņem daudz resursu un laika. "Tomēr noslēgumā varējām ļoti pārliecinoši pateikt, ka uzņēmuma prakse ir maldinoša," viņa piebilst. Arī galējā instance atzinusi piemēroto sodu par pamatotu.

Jo lielāks uzņēmums, jo vairāk jaudas vajadzīgs tiesu lietām, tāpēc pret "milžiem" labāk vērsties kopā ar citām dalībvalstīm, kā tas jau kādu laiku notiek ar Vācijas modes un dzīvesstila tiešsaistes tirdzniecības platformu "Zalando", kas Latvijā ienāca 2021. gada vasarā. 

Platforma, kurai ir vairāk nekā 51 miljons aktīvo lietotāju 25 Eiropas tirgos, tika pieķerta zaļmaldināšanā diezgan lielos apmēros. "Platformā ievietotas ilgtspējīguma ikoniņas, nosaukti mērķi, ko nevar pierādīt, ka tie tiks īstenoti, dažādi vides paziņojumi, ilgtspējīguma filtrs, nesaprotami ilgtspējīguma atlases kritēriji apģērbiem," platformas zaļmaldināšanas paņēmienus uzskaita PTAC pārstāve. Projekta vadību uzņēmušies Skandināvijas valstu kolēģi, esot panākts diezgan liels progress. 

"Zalando" tiek sūtītas vēstules ar aicinājumiem un notiek pārrunas, savukārt uzņēmums informē par paveikto. Daudz ko platformā izdevies sakārtot atbilstoši normatīvo aktu prasībām, atlicis pēdējais posms, lai novērstu sīkākus pārkāpumus, stāsta I. Baldiņa.

Veikala plauktos, šķiet, zaļo krāsu redz arvien vairāk, tomēr tas nenozīmē, ka ārējam veidolam atbilst arī saturs

Ekoloģiski draudzīgās ziepes

Pēdējos divos gados PTAC pievērsies arī pašmāju ražotāju tīmekļa vietnēm. 2021. gadā tas pārbaudīja desmit tīmekļa vietnes uzņēmējiem, kas piedāvā sadzīves ķīmijas produktus, un ierosināja desmit administratīvās lietas. Nevienā gan netika pieņemts lēmums par patērētāju interešu pārkāpumu, lai gan tīmekļa vietnēs bija konstatēti gan vispārīgi un neskaidri, maldinoši ilgstspējas un vides paziņojumi, gan piedāvāti produkti ar ekomarķējumu, vienlaikus izvietojot arī tādus, kuriem tas nav piešķirts. 

Piemēram, vietnē par veļas mazgāšanas līdzekļiem bija rakstīts: "ražoti rūpnīcā, kas izmanto 100% atjaunojamo enerģiju", "ir pieejami atkārtoti uzpildāmās pakās un satur par 80% mazāk plastmasas nekā pilna izmēra pudeles", "mēs smagi strādājam, lai iekļautu pārstrādājamo plastmasu mūsu pudelēs lielā daļā no mūsu produkta klāsta". 

Reklāma

Savukārt šķidro ziepju "Econord" ražotājs izmantojis gan vārdu "eco", gan aprakstā tās nosaucis par "ekoloģiski draudzīgām", taču ekosertifikāta, kas to apstiprinātu, uz iepakojuma nebija.

Trauku mazgāšanas līdzekļa "Feini" ražotājs bijis izdomā bagāts un norādījis: "Daļa no produktiem, ko ražo uzņēmums, ir drošs cilvēkam un videi", kā arī "daļa no produktiem ir ražoti ar minimālu apdraudējumu veselībai un videi". Taču nav ne vārda, kāpēc produkts būtu uzskatāms par videi draudzīgāku salīdzinājumā ar citiem produktiem; nav saprotams, uz kuru produkta sastāvā izmantoto sastāvdaļu un/vai produkta dzīves ciklu izmantotais vides paziņojums attiecas (piemēram, vai uz izmantotajām izejvielām vai iepakojumu u. tml.), atskaitē par paveikto pārbaudi raksta PTAC.

Šie "zaļie" produkti nav marķēti ar kādu no atzītiem ekomarķējumiem, tāpēc pircējs nevar būt drošs par tā sastāva ietekmi uz veselību un vidi.

Centrs uzņēmējiem lūdzis nepamatotos paziņojumus izņemt vai paskaidrot ar pierādījumiem labvēlīgo ietekmi vai mazāko ietekmi uz vidi. "Visi ražotāji bija ļoti atsaucīgi un pārkāpumus novērsa – maldinošos paziņojumus izņēma un saveda kārtībā mājaslapas izkārtojumu. Neticu, ka pārkāpumi tika pieļauti speciāli un apzināti, drīzāk nezināšanas dēļ – izskatījās, ka nebija par to padomājuši. Neko kliedzošu un briesmīgu jau neatradām," lēmumu izbeigt ierosinātās administratīvās lietas, nepiemērojot sodu, skaidro I. Baldiņa.

Ja pircējs vēlas iegādāties maisiņus, kas ir kompostējami, nepietiek uzticēties uzrakstam "Biodegradable garbage bags" (maisi, kas bioloģiski sadalās). Jāzina marķējums, kas to apstiprina. Uz šiem maisiņiem tāds ir.

Līdzīgi beidzās PTAC 2022. gada pārbaude par desmit kosmētisko preču un apģērbu ražotāju tīmekļu vietnēm. Centrs ierosināja desmit administratīvās lietas, jo bija atklājis, ka vietnēs nav pamatojuma tādiem paziņojumiem kā "apģērbi ir ilgtspējīgi", "ilgtspējīgas modes zīmols", "ilgtspējīgāki produkti" u. c. Arī vides paziņojumi "Eko kosmētika", "Videi draudzīgi produkti", "100% dabīgs sastāvs", "100% dabīga matu kosmētika" un tamlīdzīgi novērtēti par pārāk vispārīgiem. Nespējot pamatot apgalvojumus, uzņēmēji tīmeklī tos precizēja, lai tie atbilstu īstenībai. Visas desmit lietas pabeigtas, nesaucot pie atbildības nevienu no tīmekļa vietņu īpašniekiem.

Mulsinošs ir plaukts veikalā "Drogas" ar uzrakstu "Dabīgā matu kosmētika", jo tajā izlikti matu kopšanas līdzekļi gan ar ekosertifikātu, gan – bez.

Neticam!

Ar nepamatotiem un nepierādītiem paziņojumiem uz precēm, iespējams, daļēji var izskaidrot šā gada aptaujas "Cik augsta ir Latvijas iedzīvotāju "imunitāte" pret zaļmaldināšanu?"* rezultātus, kurā trešā daļa iedzīvotāju atzinusi, ka neuzticas uzņēmumu vides paziņojumiem. Uz jautājumu, vai uzticas uzņēmumu apgalvojumiem par to produktu un pakalpojumu ietekmi uz vidi, 28% atbildēja ar "jā", ka dažreiz uzticas tikai tiem apgalvojumiem, kurus uzņēmumi var pierādīt ar reāliem datiem, faktiem, sertifikātiem, piemēram, eko marķējumu, CO2 pēdas mērījumu u. c. 18% uzticas, taču tikai to uzņēmumu apgalvo- jumiem, par kuru godprātību ir pārliecināti, piemēram, uzņēmumam ir laba reputācija. 3% uzticas vienmēr un visiem, 17% ir grūti atbildēt uz jautājumu. 

33% neuzticas nekad, jo visi apgalvojumi ir mārketings. Interesanti, ka paziņojumiem vairāk uzticas cilvēki ar augstiem ienākumiem, latvieši no 18 līdz 34 gadu vecumam, kas dzīvo Rīgā, un sievietes. Neuzticas vairāk aptaujas dalībnieki no 45 līdz 65 gadu vecumam, vīrieši, cittautieši.

Jau kādu laiku ražotāji aizrāvušies ar dabiskuma procentiem – šajā gadījumā tie ir 98%. Jautājums, kādas vielas ir atlikušajos procentos?

Tāpat iedzīvotāji augstu nevērtē uzņēmumu veikumu vides aizsardzībā kopumā. 53% uzskata, ka uzņēmumi dara nepietiekami, 31% – ka pietiekami. Daudz labāks vērtējums nav arī valsts un sabiedrības veikumam, kas ar "jā" novērtēti attiecīgi – 30% un 26% atbildēs, toties pašu aptaujas dalībnieku ieguldījums vides aizsardzībā pozitīvi novērtēts 54% atbilžu.

Tajā pašā aptaujā var novērtēt dalībnieku izpratni par zaļmaldināšanu. Izrādās, ka apmēram puse (48%) no viņiem nespēj novērtēt, vai pēdējā gada laikā ir saskārušies ar zaļmaldināšanu jeb gadījumiem, kad uzņēmumu vārdi par to atbildību pret vidi nav atbilstoši darbiem. Ar zaļmaldināšanas piemēriem bijusi darīšana 17%, to nav pieredzējuši 35%. Tiem iedzīvotājiem, kuri nezina, vai saskārušies ar zaļmaldināšanu, nav bijis viedokļa arī citos jautājumos, piemēram, jau pieminētajā par Latvijas uzņēmumu, valsts un sabiedrības ieguldījumu vides aizsardzībā, kas norāda, ka priekšā ir arī ilgs izglītošanas darbs, turklāt – visās frontēs.

Uzņēmums "Tri-bio" uz iepakojuma liek ASV ekomarķējuma zīmi "Eco green". Kā pircējs var būt pārliecināts, ka šis marķējums ir līdzvērtīgs Eiropas Savienībā atzītajai "Ekopuķītei", "Ziemeļu gulbim" u. c.?

Mērīšanās "zaļumā"

Kad uzņēmumam šķiet par maz "zaļuma", var sarīkot zaļo zīmolu sacensības. "Brand Capital" jau kuro reizi organizējis iedzīvotāju aptauju, lai noteiktu Latvijas zaļāko zīmolu topu. Līderes pozīcijas arī šogad saglabājusi akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", seko SIA "Silvanols" un akciju sabiedrība "Madara". Turpat netālu grozās citi farmācijas uzņēmumi – "Grindex", "Olainfarm", skaistumkopšanas zīmoli – "Stenders", "The Body Shop", dzeramā ūdens ražotājs "Venden", sadzīves ķīmijas ražotājs "Seal", mēbeļu un mājlietu tirgotājs "Ikea".

Topus taisīt nav liegts, taču nez vai zaļāko zīmolu var noteikt, balstoties tikai uz iedzīvotāju aptauju. 

Mūsdienās vārdam "zaļš" ir daudz plašāka nozīme – tas kļuvis par sinonīmu "videi draudzīgs", ES ir uzņēmusi Eiropas Zaļo kursu, kas ir plašs un ilglaicīgs dažādu vides risinājumu kopums.

Reklāma

Vides speciāliste Ilze Neimane uzskata, ka pēc šādas aptaujas rezultātiem nevar piešķirt vērtējumu par zaļāko zīmolu. ""Latvijas valsts meži" ir atzīts par zaļāko zīmolu, taču ir zināms, ka nevalstiskās vides organizācijas to ļoti kritizē par īstenotajām darbībām. 

Vides speciāliste Ilze Neimane uzskata, ka pēc aptaujas rezultātiem nevar piešķirt vērtējumu par zaļāko zīmolu.

Aptauja apliecina, ka sabiedrībai nav īsti izpratnes, kas ir zaļš, un iegūtais rezultāts nav saistīts ar vides kritēriju ievērošanu. Par šādu pasākumu var priecāties mārketinga departamenti."

Uzņēmumiem savā ilgtspējā, tostarp arī zaļumā, ir iespēja samērīties, piemēram, ar EMAS jeb vides pārvaldības un audita sertifikātu vai vides pārvaldības sistēmu ISO 14000, kas būtu objektīvs vērtējums arī viņu vides politikai. Kad kāds, kura darbība neliecina par videi draudzīgu politiku, vicina zaļā zīmola karogu, kas iegūts iedzīvotāju aptaujā, jāsāk domāt – vai tikai šis nav vēl viens zaļmaldināšanas veids.

Uz AS "Spodrība" produktiem ar zīmolu "Seal" uzraksts Eco var būt arī maldinošs, jo ne visiem produktiem ir ekomarķējums.

Atbildība pret vidi – mazākumam

"Ar zaļmaldināšanu ir jācīnās, bet nevaram visu likt uz patērētāju pleciem, īpaši mūsu sociālekonomiskajā situācijā. Daudz lielāka atbildība jāuzņemas uzņēmumiem, īpaši lielajiem, un ar šo auditoriju primāri būtu jāstrādā," saka Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta (KIAI) valdes locekle Dace Helmane, kuras ikdienas darbs ir saistīts ar uzņēmumiem. 

Arī viņa novērojusi, ka zaļmaldināšana plešas plašumā. Pati saskārusies ar konkrētu gadījumu, kad uzņēmējs mārketinga materiālos piedāvājis klimatneitrālus pakalpojumus – tādus, kas neatstāj ietekmi uz vidi, nerada oglekļa emisijas –, bet publiskā diskusijā atzinis, ka šajos jautājumos neko nedara.

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta (KIAI) valdes locekle Dace Helmane novērojusi, ka zaļmaldināšana plešas plašumā.

"Izvērtējot arī citus zaļmaldināšanas gadījumus, redzam, ka visbiežāk iemesls ir izpratnes trūkums. 

Līdzīgi kā patērētāji, kas ne vienmēr saprot, kas slēpjas aiz šiem saukļiem, arī paši uzņēmēji to nesaprot, tāpēc ļoti bieži liekas, ka tas ir bijis neapzināts solis."

Lai palīdzētu izvairīties no zaļmaldināšanas, ņēmuši talkā citu valstu pieredzi, kas saviem uzņēmumiem izvirza noteiktus kritērijus vai principus, kuriem sekot. KIAI izstrādājis ilgtspējas kodeksu ar desmit principiem. Plašāka sabiedrība ar ideju tika iepazīstināta pērn rīkotajā atbildīga biznesa nedēļā. Kopš tā laika kodeksam pievienojušās 18 organizācijas no visas Latvijas, to vidū attīstības finanšu institūcija "Altum", SIA "Augstsprieguma tīkls", AAS "Balta", AS "Balticovo", AS "Cēsu alus", SIA "ZAAO", VAS "Valsts nekustamie īpašumi" u. c.

Kodeksa pirmais nosacījums: minimālais standarts – likuma ievērošana. D. Helmane atzīst, ka tiesiskā valstī šis punkts varētu izbrīnīt. "Likuma ievērošana vispār nebūtu apspriežama, tomēr dzīvojam valstī, kur daļa joprojām apšauba, vai vispār vajadzētu maksāt nodokļus, nemaz nerunājot par to, ka jāievēro vides prasības, nedrīkst zaļmaldināt u. c. Lielai daļai uzņēmumu tas nav pašsaprotami, tāpēc šo punktu iekļāvām."

Par pievienošanos kodeksam interesējoties vesela virkne uzņēmumu, taču, uzzinot, par kādiem principiem būs jāparakstās un jāapņemas, ka centīsies tos ievērot savā darbībā, bieži vien pārdomā. "Neizslēdzu, ka tas ir reputācijas dēļ, jo daudzi gribētu paziņot, ka pievienojas kodeksam, bet nobīstas, ka ir riski un viņi nevarēs principus ievērot."

Ko iegūst sabiedrība un paši uzņēmēji no ilgtspējas kodeksa, kura principu izpilde atstāta uz dalībnieku godaprāta? D. Helmane stāsta, ka par kodeksa jēgu runājuši ar korporatīvās pārvaldības ekspertiem, biedrību "Sabiedrība par atklātību – Delna" u. c. organizācijām un nonākuši pie atziņas, ka desmit principi palīdz uzņēmējus izglītot, bet apņemšanās tos ievērot attīsta paškontroles mehānismu. Vienlaikus KIAI ir izveidojis ilgtspējas radaru, kur cilvēki var ziņot par uzņēmumu darbību, arī par tiem, kas nav pievienojušies kodeksam. 

Šovasar saņēmuši vairākas ziņas par uzņēmumiem, kuru rīcība nesaskan ar vārdiem. D. Helmane to vērtē pozitīvi, taču sūdzības vai bažas lielākoties bija saistītas nevis ar ilgtspēju vai vides politiku, bet ar darba vides jautājumiem. Par kodeksa dalībniekiem līdz šim neviens neesot sūdzējies.

Runājot par vides un ilgtspējas jautājumiem, viņa novērojusi, ka daudzi uzņēmumi ir gatavi domāt tikai tad, ja būs tiesiskais regulējums. "Man ir bijušas sarunas par videi draudzīgāku iepakojumu vai citiem aspektiem – kamēr to neprasa likums, klienti vai patērētāji, viņi par to nedomās un turpinās strādāt kā līdz šim. Diemžēl atbildīga attieksme pret vidi ir mazākajai daļai," uzņēmēju brieduma līkni raksturo D. Helmane.

Divi higiēnas preču iepakojumi ar atšķirīgu ekomarķējumu. Uz kastītes labajā pusē zinošama pircējam nebūs šaubu par ekomarķējumu – ziemeļvalstu reģiona ofi ciālā ekomarķējuma zīme, kas piešķirta produktiem, kuri visā savā dzīves ciklā vērsti uz ietekmes uz vidi samazināšanu. Par marķējumu uz kastītes kreisajā pusē nebūs tādas pārliecības.

Uzziņa:

"Milži", kas pieķerti zaļmaldināšanā

  • "Volkswagen" krāpās par tā ražoto transportlīdzekļu radīto izmešu daudzumu, publiski norādot mazāku. Tikmēr sabiedrībai mārketinga kampaņās tas reklamēja savu transporta līdzekļu zemās emisijas un videi draudzīgās īpašības. Kompānijai zaļmaldināšana ar nosaukumu "Dīzeļgeita" izmaksāja vairāk nekā 30 miljardus eiro, neskaitot kaitējumu reputācijai.
  • Kompānija "Nestle" 2018. gadā nāca klajā ar ambiciozu paziņojumu, ka līdz 2025. gadam tās iepakojums būs 100% pārstrādājams vai atkārtoti lietojams. Tomēr uzņēmums nenorādīja skaidrus mērķus, laika grafiku, kas jāievēro, kā arī papildu pasākumus, lai palīdzētu patērētājiem atvieglot pārstrādi. Uzņēmuma "Break Free From Plastic" 2020. gada pārskatā "Nestle" kopā ar "Coca-Cola" un "PepsiCo" trešo gadu pēc kārtas tika atzīti par pasaules lielākajiem plastmasas piesārņotājiem.
  • Līdz 2020. gada jūnijam "Ikea" tika uzskatīta par ilgtspējīgas uzņēmējdarbības bāku, kad gaismā nāca tās saistība ar nelikumīgu mežizstrādi Ukrainā. NVO "Earthsight" ziņojumā IKEA izmantotā koksnes sertifikācijas shēma "Forest Stewardship Council" tika aprakstīta kā organizācija, kas "atmazgā" kokrūpniecību.

 

 

Atmaskots

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild "Latvijas Avīze".

Reklāma
Reklāma
DĀRZS DABA
Reklāma