17.4 °C
Dārza pīlādžu ogas, kas paredzētas lietošanai pārtikā, ievērojami atšķiras no dekoratīvajiem brāļiem. Lai arī ēdamas ir visu pīlādžu ogas, pārtikai paredzētajām ir lielas un sulīgas ogas bez izteikta sīvuma. Ogas dažādām šķirnēm būtiski atšķiras – no koši oranžām un spilgti sarkanām līdz pat bordo un tumši violetas krāsas ogām. Eksperimentējam, kā dažādas dārza pīlādžu šķirnes izmantot kulinārijā.
Latvijas ingvers?
Pīlādžu ogās ir ļoti daudz C vitamīna, dienvidzemju citroni un apelsīni nespēj konkurēt. Savukārt A vitamīna (beta karotīna) ir vairāk nekā pašmāju burkānos. Ogās esošā sorbīnskābe darbojas kā konservants, tāpēc, pīlādžogas pievienojot citiem pārtikas produktiem, var pagarināt to uzglabāšanas termiņu. Ja siltajās zemēs ingvera sakne ir tas augs, ko plaši lieto saaukstēšanās gadījumā un pretvīrusu profilaksei, mūsu pašu pīlādžoga spēj to tikpat labi.
Parasti pīlādžu ogas nogriež ar visu ķekaru, tad ogas labāk uzglabājas. Svarīgi tās novākt pirms lielajiem lietiem, jo mitrs un vēss laiks veicina miziņas plaisāšanu, ogas sāk bojāties un pūt. Būtiski sagaidīt pīlādžogu pilnbriedu, kad ogas vēl nav pārgatavojušās, – tad tajās ir visvairāk sulas.
Visvieglāk ogas sagatavot ziemas krājumiem sasaldējot. Tās noņem no ķekariem un atlasa no gružiem, nomazgā, ja apputējušas, un rūpīgi nožāvē. Saliek kastītēs vai maisiņos un strauji sasaldē -18 grādu temperatūrā.
Pēc tam no saldētām ogām var gatavot sukādes, marmelādes, ievārījumus un citus kārumus.
Kura šķirne gardākā
Visas šķirnes vienviet grūti atrast, mēģinājām nogaršot populārākās un eksperimentēt virtuvē, meklējot gardākās ogas un labākās kombinācijas ar citiem pārtikas produktiem.
• Šķirne ‘Granatnaja’ mazliet atgādina zemos leišu ķiršus. Tā ir pīlādža un vilkābeles krustojums, viena no izplatītākajām ēdamo pīlādžu šķirnēm. Ogas tumši sarkanas, kārdinoši spīdīgas, saldskābas, sulīgas ar tikko jaušamu rūgtumu. Lai arī šķirņu aprakstos minēts, ka rūgtuma nav, to var mazliet sajust. Ja ir tik saulains gads kā šis, ogas ir saldākas, bet pagājušās vasaras lietavās tās tomēr bija ar pīlādža sīvuma noti. Tā kā ogas ir saldskābas, ja tās applaucē vai sasaldē, tikko jūtamais sīvums pazūd kā nebijis, tāpēc tās var izmantot ne tikai ievārījumiem, sukādēm, bet arī kūku krēmiem, panna cotta, ogām želejā un citiem desertiem. Garda ir mērce gaļas ēdieniem no ‘Granatnaja’ pīlādžogām un āboliem, viegli savārīta, pievienojot nedaudz garšvielu (krustnagliņas, piparus, sinepes) un sāli. Šai šķirnei ir augsts pektīnvielu saturs, ievārījums un mērces sanāk bieza skābā krējuma konsistencē.
• Ēdamo pīlādžu šķirne ‘Burka’ ir pīlādža un aronijas krustojums. Ogas ir lielas, līdz pat 2–2,5 reizēm lielākas nekā meža pīlādzim, brūni sarkanas, saulainā vietā bordo krāsā, saldskābas, ar vieglu rūgtumu. Savelkoša garša, jo tomēr abi senči šai šķirnei – gan aronija, gan pīlādzis – ir sīvi. Ogas labi noder sukādēm, ievārījumiem, izcili labi garšo medū – labs līdzeklis, ja gadījies saaukstēties vai noķert kādu vīrusu.
Pīlādža šķirne ‘Ļikjornaja’ var lepoties ar lielām, tumšām, sarkanbrūnām, spīdīgām ogām. Arī mīkstums ir sarkans. Garša tām patīkami saldskāba, mazliet sajūtama aroniju nots, bet bez sīvās, sausās pēcgaršas. No šīm odziņām sanāk izcili koša sula, līdzīgi kā no aronijām, to var izmantot dažādu dzērienu un desertu iekrāsošanai. Labi garšo sukādēs, izkaltētas tās var izmantot kā rozīnes, var gatavot liķieri. Praksē pārbaudīts, ka gards ievārījums iznāk kopā ar bumbieriem un āboliem, šo ogu kombinācija ar āboliem un ķirbi arī izcila.
