15 °C
Mulčējot dārzu, iedomājos, ka varbūt ar meža materiāliem var ievazāt dārzā dažādus kaitēkļus un slimības, piemēram, egļu mizgrauzi. Varbūt labāk mulču gatavot pašam? Vai mizu mulča der visiem augiem? Jautā Aivars Talsos.
"Ar mulču var ievazāt slimības vai kaitēkļus dārzā, taču biežāk nevēlamas lietas dārzā nonāk kopā ar stādiem,” savos novērojumos dalās agronome Valentīna Pole.
Par jebkuru lietu, ko ienes dārzā, būtu jāizvērtē ieguvumi un iespējamie riski. Ja cilvēkam svarīgs vizuālais efekts un ir pārliecība, ka skaistas dobes ir tikai tādas, kuras segtas ar mizu mulču, atliek vien pirkt un paļauties uz veiksmi.
Pērkot ir risks
Agronome zina teikt, ka dažādi nelūgti viesi svaigā mizu, šķeldas mulčā var būt un var arī nebūt atkarībā no kaitēkļa attīstības cikla, vietas, no kuras nācis materiāls. Gadīties var visādi, taču
veikalos lielākoties nopērkamā mulča tiek termiski apstrādāta ražošanas procesā.
Pašgatavots nav drošs
Ja nav, kur likt zarus (dedzināt daudzviet nedrīkst), nereti kā praktisks risinājums tiek ieteikts iegādāties zaru smalcinātāju, lai iegūtu šķeldu, ko lietot augu mulčēšanai. Jāņem vērā, ka šķelda, kas iegūta pašu dārzā, var būt slimību izplatītāja, jo dažādi slimību ierosinātāji un kaitēkļi slēpjas mizā, pumpuros.
Mulča nav agresīva
Ja ir iespēja, skābummīļiem var lietot priežu mizu mulču, bet pārējiem – lapukoku šķeldu. Taču estētisku apsvērumu dēļ visbiežāk visur izmanto mizu mulču. Turklāt mizu mulča lēnāk sadalās un ilgāk kalpo. Dažus centimetrus biezā slānī tā īpaši neietekmēs arī to augu labsajūtu, kam skāba augsne nav vajadzīga.
Pareizi būtu mulčas – jebkāda materiāla – virskārtiņu pavasarī atraust, jo augsne zem tās lēni iesilst. Tad dot augiem mēslojumu un pēc tam izlīdzināt kārtu atpakaļ, lai aizturētu mitrumu, mazinātu nezāļu augšanu. Turklāt seguma glītumam jaunu mulčas kārtiņu vajadzētu uzbērt tad, kad augsne jau iesilusi, nevis, kad tikko nokusis sniegs.
