15 °C
Kāpēc pie mums visi montē logus ar montāžas putām, bet Skandināvijā ar vati? Kāda atšķirība starp abiem veidiem? Jautā Roberts Pierīgā. Konsultējis Būvuzņēmējdarbības un nekustamā īpašuma ekonomikas institūta pētnieks, Mg. sc. ing. Kaspars Freimanis.
Tikai fizika…
Šo jautājumu var izskaidrot no būvfizikas viedokļa. Skandināvijā, tāpat kā pie mums, ir bargas ziemas un siltākas vasaras, respektīvi – ir periodi, kad gaiss ir sausāks, un periodi, kad tas ir mitrs – jo karstāks gaiss, jo tas vairāk piesaista ūdens tvaikus, ko izsaka kā absolūto (ūdens tvaiku masa 1 m3 gaisa) vai relatīvo gaisa mitrumu (ūdens tvaiku parciālspiediena attiecība pret piesātinātu tvaiku parciālspiedienu tajā pašā temperatūrā).
Skandināvijā lielākoties ir koka ēkas. Ja gaisa mitruma režīms ir mainīgs, tas ir mainīgs arī koka konstrukcijās. Ja mitruma režīms ir lielāks, koks izplešas, savukārt sausākā laikā izžūstot saraujas. Līdz ar to notiek koka konstrukciju staigāšana.
Salīdzinājumā ar montāžas putām minerālvatei ir lielāks elastības koeficients, un tā staigā koka konstrukcijām līdzi. Savukārt montāžas putām ir liels izplešanās koeficients, bet elastības koeficients mazs.
Līdz ar to montāžas putas uzskatāms par monolītu blīvējumu.
Koka ēkā izmantojot šādu monolītu blīvējumu, tajā rodas mikroplaisas. Montāžas putās rodas sākotnēji nelieli aukstuma tiltiņi, kas ar laiku kļūst arvien lielāki. Šādā situācijā tās derētu vien tad, ja ēka tiktu ekspluatēta nemainīgos siltuma un mitruma apstākļos.
Ar ko minerālvate atšķiras no putām
Minerālvate pēc būtības ir mūžīgs materiāls, jo izgatavota no minerālām vielām, bet putas tiek izgatavotas no organiskiem materiāliem, kas ar laiku ultravioletā starojuma un mainīgos siltuma un mitruma apstākļos sadalās. Tādējādi atkal veidojas mikroplaisas un līdz ar to aukstuma tiltiņi. Iestrādes ziņā darbs ar putām ir ātrāks, un cena īstermiņā ir zemāka, bet ilgtermiņā izdevīgāka tomēr ir minerālvate.
Kādi materiāli piemērotāki Latvijā
Latvijā puse ēku ir mūra, dzelzsbetona paneļu ēkas, ir arī koka ēkas. Lai arī mūra ēku konstrukcijas materiālu izplešanās un saraušanās īpašību dēļ ārējo apstākļu ietekmē nedaudz staigā, šīs svārstības ir minimālas. Arī mūra ēkās, lietojot montāžas putas, ar laiku veidojas šīs mikroplaisas, tikai daudz lēnāk nekā koka ēkās.
Tāpēc Latvijā koka ēkās logu un durvju ailu siltināšanai vajadzētu izmantot tikai minerālvati vai kaļķūdenī mērcētas pakulas. Minerālvates siltinājumu piedāvā kompānija Isover, tā apzīmējums: ISOVER SK-C. Tā ir mīksta, apšūta minerālvates loksne. Tā ir gaisa caurlaidīga, ugunsdroša, ķīmiski neitrāla, tajā nav pesticīdu, alergēnu. Materiāls ir izturīgs, drošs pret puvi un trūdēšanu, tajā nevairojas kaitēkļi.
ISOVER SK-C galvenokārt izmanto sienu, griestu un grīdu salaidumos, piemēram, logu un durvju karkasā, arī guļbūvēs starp guļbaļķiem. Loksnes parasti ieklāj koka vai tērauda rāmjos bez īpašiem nostiprināšanas piederumiem. Lai nodrošinātu konstrukcijas optimālās izolācijas īpašības, materiālam jāaizpilda viss izolācijas iedobums.
Materiālu ar līdzīgām īpašībām piedāvā arī kompānija Paroc.
Nedrīkst aizmirst par mitruma aizsardzību
Izmantojot minerālvati vai putas, nedrīkst aizmirst siltumizolācijas materiāla aizsardzību no mitruma no ēkas ārpuses un arī iekšpuses. Pretējā gadījumā gaisā esošais tvaiks uzkrāsies blīvējumā, un atkal veidosies aukstuma tiltiņi. Arī putās mikroplaisas veidosies daudz ātrāk.
Izvēloties materiālus, bieži vien neaizdomājas par ilgtspējību, ka tomēr nepieciešams ieguldīt mazlietiņ vairāk un nākotnē ietaupīt.
Sekas – pelējums
Cilvēki bieži sūdzas par pelējumu ap logu ailām, kas parādās pāris gadu pēc logu montāžas. Pelējums ir mitruma režīma un aukstuma tiltiņu mijiedarbības sekas. Aukstuma tiltiņi piegādā aukstumu, un mitrums kondensējas uz aukstās virsmas – logu ailas apdares. Tā visbiežāk ir no ģipškartona, un ģipša maisījums ir iestrādāts organiskā materiālā – papīrā. Tā arī ir augsne pelējumam.
Svarīgi
- Koka ēkā izmantojot poliuretāna montāžas putas, koka svārstību dēļ tajās rodas mikroplaisas.
- Sākotnēji tie ir nelieli aukstuma tiltiņi, kas ar laiku kļūst arvien lielāki.
