Dārzā skaisti ziedēja uzdāvinātā sniegroze, tādēļ vēlos to pavairot. Kā tas pareizi darāms? Jautā Agrita Apē.

Reklāma

Latvijas Universitātes Botāniskā dārza Lakstaugu laboratorijā iesaka ziemciežu šķirnes pavairot veģetatīvi, t.i, ar ceru dalīšanu, jo, audzējot no sēklām, var iegūt no mātesauga atšķirīgus īpatņus. Cerus dala vasarā, pēc Jāņiem, kad augiem nobriedušas lapas. Vecos, spēcīgi sakuplojušos cerus izrok, augsni no saknēm cenšas nenopurināt, tad sīki sadala – pa vienai rozetei, salaužot ar rokām vai uzmanīgi sagriežot ar nazi. 

Stādot nedrīkst bojāt saknes, citādi augi var inficēties ar ziemziežu melnējumu.

Sniegrozes stāda pa vienai vai nelielos puduros 30–40 cm attālumā citu no citas. Vislabāk tās aug siltā, no vējiem aizsargātā vietā, pusēnā (lapukoku vainaga noēnojumā vai gar krūmu grupām). 

Augsne vēlama caurlaidīga, trūdvielām bagāta, irdena, kaļķi saturoša, mālaina. Optimālā augsnes reakcija – pH 6–7. Augsni sastrādā līdz 30 cm dziļi, pievienojot labi sadalījušos kūtsmēslus vai kompostu, krītu vai kaļķi. Vieglās augsnēs papildus ierok mālus.

Piemērotā vietā augošām ziemziedēm Latvijas apstākļos vērojama pašizsēja. Šos sējeņus var pārstādīt, kad tiem izveidojušās īstās lapas. Tie uzzied pēc trim četriem gadiem.

Ja sniegrozes vēlas sēt, to augļus (someņu kopaugļus) novāc laikus, pirms tie atvērušies. 

Sēklas izsēj vēlu rudenī, lai ziemā tās izietu stratifikācijas periodu. Svaigas sēklas sparīgi sadīgst jau pavasarī.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.