Ar ciltsdarbu saprot dzīvnieku selekciju – izlasi un pāru atlasi – cilvēkam noderīgā virzienā. Dzīvnieku selekcijā svarīgākā metode ir individuālā izlase – dzīvnieku vērtēšana pēc genotipiem, un rezultātu novērtēšanai izstrādātas speciālas matemātiskās metodes.
Svarīgākās pazīmes iedzimst poligēni – daudzu gēnu ietekmē. Iedzimtība ir organisma un šūnu pazīmju un īpašību pēctecība paaudžu maiņā, pazīmju un īpašību ģenētiskā determinācija. Pēcnācēju un vecāku pazīmes var būt arī stipri atšķirīgas, taču pēcnācēji ar iedzimtību vienmēr manto pazīmju un īpašību ģenētiskos faktorus – gēnus, kuru iedarbība var izpausties tālākajās pēcteču paaudzēs.
Genotips ir visu organisma hromosomālo gēnu kopums, iedzimtības konstitūcija, plašā nozīmē – visu organisma iedzimtības faktoru kopums, ieskaitot plazmogēnus.
Fenotips – visu organisma ārējo un iekšējo struktūru un funkciju vai pazīmju un īpašību kopums. Fenotipa veidošanos nosaka iedzimtības un vides faktoru mijiedarbība. Organisma attīstības laikā fenotips nepārtraukti mainās, piemēram, dzīvmasa, auglība utt.
Nosacīti jauna ir imūnģenētikas lietošana dzīvnieku selekcijā – nosaka asins grupas. Asins grupu noteikšana ļauj spriest par dažādu šķirņu (līniju) radniecību, bet atsevišķiem dzīvniekiem precizēt izcelšanās ierakstu pareizību, tādējādi uzlabojas ciltsdarbs. Pierādīts, ka atsevišķas asins grupu alēles korelē ar trušu mātīšu pienīgumu, tādēļ, balstoties uz asins analīžu rezultātiem, jau agrīnā vecumā var izlasīt nākamos vaislas dzīvniekus un nodrošināt tiem piemērotu kopšanu.
Anatomiskās ārējās un morfoloģiskās īpašības dzīvniekiem sauc par eksterjeru (ķermeņa būve pēc acumēra), bet organisma iekšējo uzbūvi un darbību – par interjeru.
Vērtēšana pēc fenotipa un genotipa
Par genotipu var spriest, izmantojot šādus paņēmienus: vērtējot pēc paša indivīda fenotipa; vērtējot pēc izcelsmes datiem; vērtējot pēc blakus radiem; vērtējot pēc paša indivīda pēcnācējiem. Tā kā fenotipu veido genotipa un vides mijiedarbība, tad izlasei pēc fenotipa obligāti jānotiek vienādos audzēšanas apstākļos un starp vienāda vecuma trušiem. Ja veic izlasi pēc vienas svarīgas pazīmes, tad no populācijas vaislai izraugās dzīvnieku grupu, kuras vidējais produktivitātes rādītājs pārsniedz visas populācijas vidējo rādītāju. Šo novirzi sauc par selekcijas diferenciālu.