Lai īstenotu valstij stratēģiski nozīmīgu vēja parku izbūvi valsts mežu teritorijā, pagājušā gada nogalē tika pieņemts Ministru kabineta (MK) lēmums par apbūves tiesību piešķiršanu un noslēgts apbūves tiesību līgums ar VAS "Latvijas valsts meži" (LVM).
Pirmās vēja elektrostacijas (VES) varētu tikt nodotas ekspluatācijā 2028. gada vidū, paredzams, ka Limbažu un Valkas–Valmieras apkārtnē, saka SIA "Latvijas vēja parki" (LVP) valdes priekšsēdētājs Jānis Urtāns.
Mērķi "Latvijas vēja parkiem" ir visai ambiciozi – nākamajos piecos gados valsts mežos izveidot tādu vēja parku infrastruktūru, kura spētu saražot 800 megavatu jaudas jeb 30% no Latvijā saražotās elektroenerģijas. Kas līdz šim ir paveikts?
J. Urtāns: Tikai pagājušā gada nogalē valdība pieņēma lēmumu par apbūves tiesību piešķiršanu LVP astoņās teritorijās. Taču darbs aizsākās jau pirms tam, pašreiz pilnā sparā noris ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) izpēte un sagatavošana septiņās no tām. IVN neesam vēl uzsākuši Balvu–Ludzas teritorijā, jo pastāv iespējamība, ka VES attīstība austrumu pierobežā netiks atļauta, lai neapdraudētu valsts aizsardzību. Vistuvāk noslēgumam ir INV izvērtējums Limbažu un Valmieras–Valkas teritorijā, kur IVN plānots pabeigt šī gada vasarā un rīkot sabiedrisko apspriešanu. Šīm divām teritorijām sekos Ogre–Bauska–Aizkraukle, Bauska–Ķekava–Ogre un Ventspils 1, kur IVN izpēte noslēgsies šī gada rudenī. Savukārt Augšdaugavas un Ventspils 2 teritorijā IVN izpēti plānots pabeigt 2025. gada vidū. IVN ir ilgstošs process, piemēram, ietekme uz putniem ir jāpēta divas pilnas sezonas. Tāpat IVN ietvaros tiek pētīta arī ietekme uz biotopiem, sikspārņiem u. c., protams, arī cilvēkiem.
Vai paspēsiet realizēt visus projektus sākotnēji plānotajā termiņā, proti, 2027. gadā?
Nē, jo gadu aizkavējās MK noteikumu pieņemšana par apbūves tiesību piešķiršanu un līdz ar to arī apbūves tiesību līguma noslēgšana. Taču LVP vadība uzņēmās risku un uzsāka IVN procesu apbūves teritorijās vēl pirms apbūves tiesību līguma noslēgšanas.