Kā pļāvuma augstums un vāla platums ietekmē lopbarības kvalitāti

Lopbarības kvalitāte un lopbarības sagatavošanas procesa ātrums ir divi faktori, kas allaž nonāk gan lopkopju, gan lopbarības un tās gatavošanai atbilstošās tehnikas ražotāju uzmanības centrā. Turklāt secināts, ka dažādo lopbarības gatavošanas etapu ilgums vistiešākajā veidā ietekmē produkcijas kvalitāti. Jo ātrāk tie veikti, jo labvēlīgāk tas ietekmē produkcijas iznākumu.

Virsrakstā minēto parametru ietekmi uz gatavojamās lopbarības kvalitāti un tās ražošanas procesa efektivitāti pētījuši lopbarības sagatavošanas tehnikas ražotāji.

Pļaušanas posmā liela uzmanība tiek pievērsta optimālā pļaušanas laika izvēlei – kā faktoram, kas nosaka enerģijas daudzumu lopbarībā un tādējādi arī tās kvalitāti. Taču vienlaikus arī pļāvuma augstumam nebūt nav mazāka nozīme.

Speciālisti uzskata, ka, piemēram, pākšaugu kultūrām optimālais pļāvuma augstums ir 10 cm. 

Pirmām kārtām – šādā augstumā netiek traumēta tā stublāja daļa, no kuras veidojas asni, tādējādi labvēlīgi ietekmējot sējumu produktivitāti. Otrkārt, tiek sasniegts augstāks produkcijas kvalitātes līmenis, jo ir mazāks risks, ka lopbarības masā iekļūs zemes daļiņas un līdz ar tām anaerobo Clostridium sviestskābes baktēriju populācija, kas nelabvēlīgi ietekmē lopbarību. 

Novērots, ka klostrīdiju skaits palielinās divas reizes, ja pļāvuma augstumu samazina no 10 līdz 5 cm. Turklāt nopļautās masas novākšana ar kombainu vai savācējpresi, ja rugāju augstums ir 10 cm, ir ievērojami drošāka – ir mazāks risks līdzi paķert arī zemi.

Netieši pļāvuma augstuma izvēle ietekmē arī procesa produktivitāti, jo, paaugstinot pļāvumu līdz 10 cm, tiek samazināts arī risks sabojāt pļaujmašīnu uz lauka ar nelīdzenu reljefu un samazina arī nažu nodilumu. Piemēram, reģionos, kur pārsvarā ir akmeņainas augsnes, pļāvuma augstuma palielināšana kļuvusi par izplatītu praksi, lai celtu lopbarības gatavošanas efektivitāti.

Speciālisti arī atzīmē, ka uzskats, ka, pļaujot lielākā augstumā, tiek samazināts gatavojamās lopbarības apjoms, ir kļūdains. Stublājos nav tik daudz barības vielu, bet tieši enerģija, nevis šķiedra, ir vērtīga lopbarības bāzes kvalitātes un ganāmpulka produktivitātes celšanai.

Pļāvuma augstuma regulēšana veicama lielākoties visām pļaujmašīnām. Dažu ražotāju pļaujmašīnām pļāvuma augstums regulējams diapazonā no 35 līdz 125 mm, pielāgojot to dažādiem apstākļiem un kultūrām.

Nopļautajā masā sākas intensīvi elpošanas procesi, kuru laikā notiek enerģijas atbrīvošana šūnsulas ogļhidrātu degšanas dēļ. Tādēļ stiebrzāļu un pākšaugu vītināšanai ir liela nozīme lopbarības gatavošanas tehnoloģijā, jo uzlabo tās ieskābšanu un ļauj samazināt enerģijas zudumus.

Jāpanāk, lai nopļautā zāles masa iespējami mazāk atrastos uz lauka. Ātrāku tās apkaltēšanu var panākt, no vienas puses, izmantojot pļaušanu ar placināšanu, no otras puses – pateicoties insolācijai, kuras efektivitāte palielinās, sadalot masu visā pļaujmašīnas darba platumā. 

Novērots, ka masas kaltēšanas ilgums vālos ir divreiz garāks nekā visā platumā izklātai masai – 55 stundas pret 25. Turklāt, atstājot zāles masu apkaltēšanai un apvītināšanai vālā, procesi notiek nevienmērīgi – pienācīgi izkalst vien 30% vāla. Virsējais slānis var pārkalst, tādējādi notiek lapiņu traumēšana un barības vielu zaudēšana. Apakšējos slāņos, paaugstinoties temperatūrai un nepietiekamas ventilācijas dēļ, notiek slimību veicinošu baktēriju, tostarp klostrīdiju, vairošanās. 

Turklāt vālā savāktā masa, spiežot uz rugājiem, saskaras ar zemi. Šā iemesla dēļ ne tikai palielinās patogēno mikroorganismu savairošanās intensitāte ventilācijas trūkuma dēļ, bet arī palielinās risks nākamo operāciju laikā paķert līdzi zemi. Ja nopļautā kultūra ir vienmērīgi izklāta uz lauka, minētais nenotiek.

Pļaušana ar masas vienlaikus izklāšanu visā platumā iespējama tikai pļaujmašīnām ar placināšanas funkciju.

Speciālisti atzīmē, ka nopļautās masas izklaidu sadalījums vairākumā gadījumu neaizstāj masas ārdītāja gājienu, jo tā uzdevums ir ne tikai masas sadalīšana, bet arī uzbužināšana. 

Optimāli ārdītājs veic vairākus gājienus, no kuriem pirmais notiek ne vēlāk kā stundu pēc pļaušanas. Pretējā gadījumā nopļautās masas virsējā slānī paliek mazāk nekā 65% mitruma, tādējādi apvēršanas laikā notiek lapiņu traumēšana un barības vielu zaudēšana.