Domā kā atgūt zeltu no veciem datoriem un telefoniem

Dažādi elektroniskie atkritumi ir visstraujāk augošā atkritumu grupa pasaulē. Taču britu Karaliskā naudas kaltuve, kas atbild par Lielbritānijas un arī vairāku desmitu citu valstu monētu izgatavošanu, ķērusies pie dārgmetālu atgūšanas no elektroniskajiem atkritumiem.

Pasaule katru gadu saražo apmēram 50 miljonus tonnu elektronisko atkritumu – tas ir vairāk nekā visu jebkad izgatavoto pasažieru lidmašīnu skaits pasaulē. Taču tikai 20% no šiem atkritumiem tiek pārstrādāti, pārējie tiek vai nu izmesti, vai sadedzināti, vai aprakti. Ņemot vērā to, ka cilvēku pieprasījums pēc dažādām elektroniskajām ierīcēm tikai pieaug, pieaug arī saražoto elektronisko atkritumu kalns – Pasaules ekonomikas forums uzskata, ka nākamā ceturtdaļgadsimta laikā šādu atkritumu skaits vairāk nekā dubultosies, 2050. gadā sasniedzot 120 miljonus tonnu gadā. Šajos atkritumos jau šobrīd atrodas 7% visa pasaulē iegūtā zelta, un tas, tāpat kā jebkuri citi metāli, uz Zemes atrodams ierobežotā daudzumā. Jāpiebilst, ka cipari pārsteidz – tā, piemēram, britu nevalstiskā organizācija "Material Focus" ir aprēķinājusi, ka tikai Lielbritānijā vien ir ap 527 miljoniem dažādu elektronisko ierīču, kas sverot 190 tūkstošus tonnu. No tām gadā būtu iespējams atgūt vērtīgus metālus 16,6 miljonu ASV dolāru vērtībā. Savukārt ASV ir aprēķināts, ka katru gadu tiek izmests mobilajos tālruņos esošais zelts un sudrabs apmēram 60 miljonu ASV dolāru vērtībā. 

2022. gadā visā pasaulē esot ticis izmests apmēram miljards elektronisko ierīču, un tajos esošais zelta daudzums veidojot apmēram pusi no visa zelta, kas ticis pasaulē iegūts tajā pašā gadā.

Mēģinājumi pārstrādāt elektroniskos atkritumus un atgūt no tiem dārgmetālus notiek daudzviet pasaulē. Šādu darbošanos mēdz dēvēt arī par pilsētas kalnrūpniecību. Līdz šim tas galvenokārt notika tā, ka zeltu saturošās elektroniskās detaļas, kas galvenokārt meklējamas datoru un mobilo tālruņu pamatplatēs, tika vestas uz Tālo Austrumu valstīm, kur tās tika dedzinātas augstā temperatūrā, atgūstot izkusušo zeltu, taču arī pamatīgi piesārņojot atmosfēru. Starp citu, lai izgatavotu vairāk nekā 5000 zelta, sudraba un bronzas medaļu Tokijas olimpiskajām spēlēm, tika pārstrādāti vairāk nekā 56 tūkstoši tonnu elektronisko atkritumu. Taču britu Karaliskā naudas kaltuve sadarbībā ar Kanādas jaunuzņēmumu "Excir" apgalvo, ka atradusi inovatīvu veidu, kā to darīt, šādi samazinot cilvēces atkarību no grūti un dārgi iegūstamiem metāliem. Tiek jau būvēti lieli plāni – jau minētā naudas kaltuve plāno gadā pārstrādāt 90 tonnas elektronisko ierīču pamatplašu nedēļā, šādi atgūstot vairākus simtus kilogramu zelta gadā.

Metodes būtība ir ķīmiska. To izstrādājusī ķīmiķu grupa apgalvo, ka tā ir tīra, energoefektīva metode, kas ļaujot atgūt 99% no elektroniskajās detaļās izmantotā zelta. Viņu izstrādātais zaļas krāsas šķīdums demonstrāciju laikā četru minūšu laikā izšķīdina jebkuru pamatplati kopā ar tajā izmantotajiem metāliem, turklāt reakcijai nav nepieciešami nekādi īpaši apstākļi – tā notiek istabas temperatūrā un parasta vienas atmosfēras spiediena apstākļos. 

Šķīdumu var izmantot atkārtoti 20 reizes, un ar katru nākamo izmantošanu izšķīdušā zelta saturs tajā pieaug. 

Jāpiebilst, ka atkarībā no tā, kādas tieši elektroniskās komponentes tiek pārstrādātas, zelta daļiņu sastāvs šķīdumā var svārstīties no 60 līdz 900 daļiņām uz miljonu. Pēc tam ar cita reaģenta palīdzību izšķīdušais zelts tiek nosēdināts pulvera veidā, to savukārt pārkausē tīģeļos. Tiek arī apgalvots, ka minētā procedūra ir vienkārši mērogojama, proti, to var atkārtot ne tikai laboratorijas apstākļos, bet arī rūpnieciskajā ražošanā.

Process notiek tā, ka Karaliskās naudas kaltuves rūpnīcā pamatplates tiek salauztas gabalos. Mazvērtīgās daļas tiek novietotas atsevišķi, bet tās, kurās ir dārgmetāli, piemēram, pamatplašu daļas ar USB kontaktiem, kuros tiek izmantots zelts, tiek ievietotas 500 l reaktorā. Visas dārgmetālus nesaturošās pamatplašu daļas tiek nodotas tālākai pārstrādei. Ja Karaliskā naudas kaltuve praksē pierādīs, ka spēj gadā pārstrādāt tūkstošiem tonnu elektronisko atkritumu, atgūstot dārgmetālus, tās ir sliktas ziņas gan esošajiem elektronisko atkritumu pārstrādātājiem, jo viņu darbības rentabilitāte samazināsies, gan arī elektronisko atkritumu pārvadātājiem, jo samazināsies arī pārvadājumu apjoms. Tiek ziņots, ka Karaliskā naudas kaltuve jau noslēgusi līgumu ar 50 elektronisko atkritumu savākšanas uzņēmumiem par šādu atkritumu piegādi. Tāpat tiek ziņots, ka britu uzņēmums jau uzsācis sarunas ar saviem partneriem citās pasaules valstīs par šīs tehnoloģijas globalizāciju.

Jāpiebilst, ka zelta ieguve ir tikai pirmais posms Karaliskās naudas kaltuves ambiciozajos plānos. 

Tie paredz turpmākajās attīstības stadijās iegūt arī citus vērtīgus metālus no elektronikas pamatplatēm, bet, kad nonāks arī līdz pamatplašu plastmasas un stiklašķiedras materiālu pārstrādei, tad no tām tikšot ražota sintētiska gāze, kas tiks dedzināta tās pašas naudas kaltuves energoiekārtās. Uzņēmums paredzējis šādi nākotnē iegūt pat 70% no tam nepieciešamajiem energoresursiem. Ja pierādīsies, ka "Excir" reaģenti spēj atgūt arī citus vērtīgus metālus, tad par vienu no galvenajām problēmām kļūšot organizatoriskā – kā izveidot pietiekami plašu šādu pārstrādes rūpnīcu tīklu, kas nodrošinātu, ka elektronisko atkritumu pārstrādātāji spēj tos pārstrādāt tuvu "mājām".