"Mūsu valstī ar drošību un aizsardzību viss ir kārtībā!" – ir pārliecināti Aivars un Kevins Leitoni –tēvs un dēls, štāba virsseržants un kareivis. Kevins pavisam nesen brīvprātīgi iestājies valsts aizsardzības dienestā, lai vēlāk veidotu karjeru militārajā jomā: gluži tāpat kā tētis. Abi ir īsteni Latvijas patrioti, kuri aicina ikvienu pielikt savu roku, lai veicinātu mūsu valsts attīstību – kopā mēs esam spēks!
Aivars savā ģimenē bija pirmais, kurš sāka veidot karjeru militārajā nozarē. Viņš atminas, ka laikā, kad stājās dienestā, populārs bijis sauklis "ja neesi dienējis, neesi vīrietis" – tas pamudināja izmēģināt savus spēkus tieši šajā jomā: "Dienestā brīvprātīgi iestājos jau nepilnu astoņpadsmit gadu vecumā. Darbojos izlūkdesanta bataljonā, kas fiziskajā ziņā bija viens no sarežģītākajiem bataljoniem. Tā nu iesāku un turpināju."
Dēls Kevins iet tēva pēdās – arī viņš, sasniedzot astoņpadsmit gadu vecumu, brīvprātīgi iestājās valsts aizsardzības dienestā: "Var teikt, ka tētis mani tā kā uz to pamudināja, ieteica, lai pamēģinu. Sākumā es pretojos, bet beigās piekritu – šobrīd esmu 11. klases skolnieks un pirms dienesta vēl nezināju, par ko vēlos kļūt, taču tagad esmu nolēmis, ka veidošu karjeru tieši Nacionālajos bruņotajos spēkos." Kevins pirmajam iesaukumam pieteicās pēdējā brīdī un ne mirkli to nenožēlo – esot ļoti interesanti. Šo mācību gadu puisis ir paņēmis brīvu, lai varētu dienēt. Vidusskolu viņš plāno absolvēt attālināti.
Dāvana dzimšanas dienā
Aivars ir bataljona virsseržants un kā profesionālā dienesta karavīrs dienesta pienākumus pilda Zemessardzē. Viņš atbild par instruktoriem, par viņu izglītību, ārējo disciplīnu. Pieredze Aivaram ir liela. Kevins pašlaik vēl tikai mācās – rit piektais mēnesis kopš dienesta sākuma.
Aivars par dēla lēmumu veidot karjeru militārajā jomā ļoti priecājas, taču skaidro, ka nekad Kevinam neko nav uzspiedis: "Es ar dēlu ļoti lepojos. Savu lēmumu par pieteikšanos aizsardzības dienestā viņš man paziņoja manā dzimšanas dienā – tātad tā bija tāda kā dāvana. Kevins pieteikumu iesniedza savā astoņpadsmitajā dzimšanas dienā – 24. aprīlī – un man to kā dāvanu pasniedza manos svētkos – 26. aprīlī. Visi zināja, ka man tas ir svarīgi, bet nekad nav bijis tā, ka mēs viņu censtos pierunāt vai mērķtiecīgi virzītu tieši uz militāro dienestu. Kevins bija informēts par to, ko viņš iegūtu, ja iestātos, kā veidotos dzīve un tā tālāk, bet gala izvēle bija dēla paša rokās. Taču nevaru noliegt, ka man tas daudz nozīmē: zināmā mērā tas norāda uz to, ka kaut ko esmu darījis pareizi."