Dzīvoju pašvaldības dzīvoklī, kurā satrupējuši logi, pelējums, krāsns kritiskā stāvoklī, ir aukstums. Tam nepieciešams remonts. Labprāt dzīvokli privatizētu, bet no pašvaldības saņēmu atteikumu. Vai tiešām vienīgais risinājumus ir investēt pašvaldības īpašumā, to remontējot? Šos līdzekļus taču neatgriezīs, ja nākotnē nāktos šo mājokli pamest. Jautā lasītāja Rucavas pagastā.

Reklāma

Dienvidkurzemes novada pašvaldības Nekustamo īpašumu daļas vadītāja Andra Vārna pauž – ja dzīvoklis piešķirts kā palīdzība dzīvokļa jautājumu risināšanā, pamatojoties uz likumā Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā noteikto, izīrētais dzīvoklis nav pārdodams vai citādi atsavināms. Tāpēc arī atteikums dzīvokli privatizēt.

Saskaņā ar īres līguma noteikumiem

Pašvaldības Dzīvokļu komisijas priekšsēdētāja Gaida Zvirbule atsaucas uz Dzīvojamo telpu īres likuma 17. pantu, kas nosaka īrnieka pienākumus – īrniekam nekavējoties jāinformē izīrētājs par tādiem dzīvojamās telpas bojājumiem vai trūkumiem, kas ietekmē vai var ietekmēt personas veselību, dzīvību vai mantu. Likumā arī noteikts, ka īrniekam jāievēro dzīvojamās telpas īres līguma noteikumi.

Attiecīgi Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes saistošo noteikumu nr. 2022/21 Par Dienvidkurzemes novada pašvaldībai piederošo dzīvojamo telpu izīrēšanas kārtību pielikumā atrodams vienotais Dienvidkurzemes novada pašvaldības Dzīvojamās telpas īres līgums. 

Tajā noteikts, ka īrniekam ir pienākums uzturēt dzīvojamo telpu, iekšējās komunikācijas un iekārtas pienācīgā stāvoklī un veikt par saviem līdzekļiem dzīvojamās telpas, iekšējo komunikāciju un iekārtu kārtējo remontu. Turklāt pēc līguma termiņa notecējuma īrniekam nav tiesību neatdalāmos ieguldījumus izņemt no dzīvojamās telpas.

Īrniekam nav tiesību prasīt no izīrētāja kompensāciju par ieguldītajiem līdzekļiem dzīvojamās telpas remontā, pārbūvē, pārplānošanā vai uzlabojumu ieviešanā, ja līguma puses nav par to rakstveidā vienojušās.

Īres līgumā ir iekļauts punkts, kas uzdod īrniekam nekavējoties informēt izīrētāju par bojājumiem vai trūkumiem, kas ietekmē vai var ietekmēt dzīvojamās mājas konstrukcijas un komunikācijas. Tas nozīmē, ka par dzīvojamo telpu trūkumiem, bojājumiem personai jāinformē izīrētājs un jāvienojas par tālākiem iespējamiem risinājumiem konkrētajā situācijā un dzīvojamajā platībā.

Izīrējamai telpai jābūt dzīvošanai derīgai

Likuma Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā 16. pants Noteikumi, kādiem jāatbilst izīrējamai dzīvojamajai telpai paredz vien to, ka telpai, kas tiek izīrēta šajā likumā noteiktajā kārtībā, jābūt dzīvošanai derīgai. Attiecīgi norādīts, ka dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa ir apgaismojama, apkurināma, piemērota cilvēka ilglaicīgam patvērumam un sadzīves priekšmetu izvietošanai, kā arī atrodas dzīvojamajā mājā, kas atbilst tādām prasībām kā mehāniskā stiprība un stabilitāte, ugunsdrošība un lietošanas drošība, un vides pieejamība.

Pašvaldības Dzīvokļu komisijas priekšsēdētāja informē – nezinot, par kādu konkrētu īpašumu un personu ir runa, nevar spriest par dzīvokļa stāvokli izīrēšanas brīdī. Taču, ja dzīvoklis tika piešķirts palīdzības kārtā (spriežot pēc Nekustamo īpašumu daļas atteikuma personai to atsavināt), personai ir bijis derīgs maznodrošinātas vai trūcīgas personas statuss, saņemot palīdzību. 

Tātad personai bijusi iespēja ar dzīvokļa stāvokli iepazīties dabā un ar parakstu savā iesniegumā to pieņēmusi īrei. Rucavas novada Dzīvokļu komisijas vai Dienvidkurzemes novada Dzīvokļu komisijas piešķirtais dzīvoklis palīdzības kārtā bija dzīvošanai derīgs, kā tas noteikts likumā.