15.3 °C
Pērn auzu kopraža bija 182 900 tonnu - par 36,5% mazāka nekā gadu agrāk. Vidējā ražība arī bija mazāka – 2,03 t/ha. Gadu agrāk no viena ha kūla vidēji 2,91 t auzu, ziņo Centrālā statistikas pārvalde.
Lielāko auzu audzētāju topā un arī pirmajā desmitniekā redzam vairākus citvalstu uzņēmējus. Vācijas pilsonis Simons Maksis Barals, patiesā labuma guvējs SIA "Barka Invest", ir patiesā labuma guvējs vēl 11 uzņēmumos un vēl divos uzņēmumos viņam pieder 100% akciju. "Barka Invest" ir vislielākais auzu platību pieteicējs LAD – pavisam pieteikti 712 ha. Cits M. Barala uzņēmums SIA "Agro–Bio" ir 12. lielākais auzu platību pieteicējs ar 291 ha platību.
Saimnieki teic, ka auzas pērn novados augušas un kultas atšķirīgi. Piemēram, Kristapa Jansona bioloģiskajā saimniecībā "Kūdrāji" Aizputē no 40 ha sējumu nokūla 100 t auzu un kūlumu uzreiz par izdevīgu cenu pārdeva AS "Dobeles dzirnavnieks".
Saimnieki, kas ar pārdošanu kavējās vai nevarēja paspēt nokult, oktobrī saņēma par 50–70 eiro/t mazāku maksu – aptuveni 320 eiro/t.
LAD ziņo, ka pērn pavisam deklarēti 70 875 ha auzu sējumu (iespējamas nelielas korekcijas). Vēl 10 992 ha pieteikti kā sējumi, kur auzas audzē ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju.
Pērn LAD apstiprināja atbalstam auzu sējumus 77 585 ha platībā – tātad par aptuveni 10% vairāk. Mazāki ir arī pieteikto auzu sējumu ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju, kurus pērn pavisam pieteica 11 391 ha platībā.
Sešpadsmit Latvijas pagastos auzas audzē vairāk nekā 500 ha platībā.
Pārliecinoši visvairāk auzu sējumu šosezon bija Madonas novada Ošupes pagastā, kur tie deklarēti 1768 ha platībā. Rēzeknes novada Silmalas pagastā auzas audzēja 894 ha platībā, Tukuma novada Irlavas pagastā – 736 ha, Aizkraukles novada Kokneses pagastā – 723 ha, bet Balvu novada Baltinavas pagastā – 722 ha platībā.
