Ilgtspējīgā saimniekošanas sistēmā viens no galvenajiem uzdevumiem ir augsnes auglības saglabāšana un uzlabošana. Liela nozīme ir organiskās vielas daudzumam augsnē, augu maiņai un arī veģetācijai, jo augi saista barības vielas, neļaujot tām izskaloties. Tāpēc pēdējā laikā aizvien lielāka uzmanība tiek pievērsta tā sauktajām starpkultūrām.
Ekoloģiski nozīmīga platība citu starpā ir arī starpkultūras. Tās ir platības, ko aizņem maisījumā sēti vismaz divi starpkultūru augi: vasaras rapši, viengadīgā airene, baltās sinepes, eļļas rutks, auzas, facēlija, griķi, vasaras vīķi, ziemas vīķi, rudzi, pupas, zirņi vai lopbarības redīsi, kas iesēti ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. septembrim un kuru sējums saglabāts vismaz līdz kārtējā gada 31. oktobrim.
Kas tad ir starpkultūra?
Tas ir kultūraugs, ko audzē posmā starp viena pamatkultūrauga novākšanu un nākamā sēju. Lai platība būtu uzskatāma par ekoloģiski nozīmīgu, šajā periodā nedrīkst lietot augu aizsardzības līdzekļus un vienotajā iesniegumā par kārtējo gadu un nākamo gadu attiecīgajā laukā deklarētajam galvenajam kultūraugam jābūt atšķirīgas sugas augam. Starpkultūru audzēšanas mērķis ir veidot iespējami lielāku veģetatīvo masu. Tām jābūt ātraudzīgām, lai spētu maksimāli piesaistīt augsnē esošos barības elementus, galvenokārt slāpekli, saglabājot tos pēcaugiem un nepieļaujot izskalošanos vai emisijas.
Starpkultūras parasti sēj pēc pamatkultūrauga novākšanas, bet to var darīt arī pirms ražas novākšanas, sējot pasējā. Starpkultūras darbojas kā uztvērējaugi, kas aug un turpina uzņemt augiem pieejamās barības vielas pēc pamatkultūrauga novākšanas.
Šoreiz aplūkosim noteikumos minētos krustziežu dzimtas augus: vasaras rapšus, baltās sinepes un eļļas rutku. Augot tie veido labi attīstītu mietsakni, irdina augsni, uzlabo ūdenscaurlaidību. Krustziežu priekšrocība ir arī ātraudzība un aukstumizturība, tāpēc tos var sēt vasaras beigās. Labvēlīgos augšanas apstākļos tie paspēs izveidot vērā ņemamu zaļo masu.
Krustziežus var audzēt arī nosusinātās, kaļķotās kūdras augsnēs. Trūkums – nav ieteicams izvietot augsekās, kur kā pamatkultūra tiek audzēti rapši vai citi krustziežu dzimtas augi, jo tas var provocēt slimību un kaitēkļu izplatību. Krustziežu dzimtas augi atšķirībā no tauriņziežiem nespēj saistīt atmosfēras slāpekli. Lai veidotos ražens zelmenis, jābūt pietiekamam slāpekļa un pārējo barības vielu nodrošinājumam.