Sējai paredzētajās pupās pamanīju melnās vabolītes. Kā rīkoties sējot – vai tās der sēklai? Vai var sēt atkārtoti vecajā vietā? Jautā Rita Jēkabpilī.

“Siltās ziemas un citi apstākļi bijuši labvēlīgi, lai savairotos pupu kaitēkļi. Ar to nu nāksies sadzīvot,” skaidro pupu audzētāja Rūta Beirote no zemnieku saimniecības Zutiņi.

Sēšanai atlasa pupas bez redzamiem bojājumiem. Tas sevišķi svarīgi dārza pupiņām, jo pretējā gadījumā tās nedīgs. Caura cūku pupa vēl var saņemties dzīvei.

Viens no ieteikumiem – sēklas iemērkt sālsūdenī. Bojātās ir vieglākas un uzpeldēs. 

Tās nosmeļ, bet sēj trauka apakšā nosēdušās. Pupu sēklas pirms sēšanas noteikti patur saldētavā – tad aizies bojā kaitēkļi, ja tādi tajās būs. Labi nokaltušu pupu sēklas materiālu vislabāk glabāt ledusskapja saldētavā.

Pupas labu dīdzību saglabā četrus gadus. Taču var dīgt arī daudz vecākas pupas, tāpēc var mēģināt atdzīvināt kādu piemirstu pupu sēklu.

Sagatavo augsni

Pat ja sēklas materiāls būs tīrs no kaitēkļiem, tie jau gaidīs augsnē. Vislabāk regulāri mainīt pupu audzēšanas vietas. Diemžēl mazdārziņos tas nav iespējams, jo kaitēklis garduma meklējumos var nolidot pat 1000 metru garu ceļu. Turklāt daudzviet pupas izmanto arī kā dekoratīvu elementu, piemēram, gadu no gada noaudzējot sētas, vigvamus.

Sagatavojot vietu pupām, populārie permakultūras paņēmieni (mulčas slānis, sēt neartā ausgnē) nederēs. 

Kaitēkļu profilaksei no dobes rudenī aizvāc visas pupu atliekas. Tās var kompostēt. Augsni uzar vai dziļi uzrok. Pupas stāda šādi sagatavotā augsnē.