19.4 °C
Pēdējo piecu gadu laikā aroniju platības Latvijā pieaugušas 2,4 reizes, krūmcidoniju – 1,5 reizes, bet smiltsērkšķu dārzi izpletušies par 29% lielāki, ziņo Lauku atbalsta dienests (LAD).
Aronijas pērn pavisam audzēja 244 ha platībā – nepilnu ha vairāk nekā gadu agrāk. Savukārt 2018. gadā šīs kultūras atbalstītās platības bija 98 ha. Lielākais audzētājs ir 2006. gadā dibinātais Lielvārdes SIA "Sirpes" ar patiesā labuma guvēju Lieni Laicāni, kura pērn salīdzinājumā ar 2021. gadu vairāk nekā divas reizes palielināja naudas apgrozījumu un nopelnīja 53 000 eiro, ziņo "Firmas.lv".
SIA "Sirpes" aronijas audzē pavisam 69,8 ha platībā, kas veido 28,5% īpatsvaru no visas atbalstam apstiprinātās platības. Vien piecās apdzīvotajās vietās aroniju kopējā platība pārsniedz 10 ha. Līgatnes pagasts ar 36 ha un Līgatnes pilsēta ar 11 ha stādījumiem aiz Lielvārdes ir pārliecinoši nākamie lielākie aroniju audzēšanas centri.
Krūmcidoniju kopējā atbalstītā platība pērn bija 726 ha, 2021. gadā bija 672 ha, bet 2018. gadā 464 ha. Tātad vērojams būtisks šīs kultūras platību pieaugums. Latvijā pavisam ir 16 apdzīvotās vietas, kur krūmcidoniju stādījumu kopējā platība pārsniedz 10 ha, un trīs pagasti, kur tās pārsniedz 30 ha. Valmieras novada Vaidavas pagastā krūmcidonijas audzē 51 ha, Kuldīgas novada Pelču pagastā 43 ha un šā novada Turlavas pagastā vairāk nekā 30 ha platībā. Sešpadsmit pagastos krūmcidoniju kopējie stādījumi pārsniedz 10 ha lielu platību.
Pārliecinoši lielākais krūmcidoniju audzētājs ar 43 ha ir Kuldīgas novada Rumbas pagasta SIA "K-Elektro", kur patiesā labuma guvēja ir Kristīne Rubene. Nākamais lielākais audzētājs ar 19,1 ha ir Rūjienā 2016. gadā reģistrētā ZS "Kronvalda iela 7", kur patiesā labuma guvēja ir Jekaterina Ozola. Viņas saimniecībai atšķirībā no citiem iepriekš nosauktajiem audzētājiem daudzgadīgo kultūru audzēšana reģistrā ir norādīta kā vienīgais nodarbes veids.
Smiltsērkšķu atbalstītie stādījumi pērn pavisam pletās 1447 ha platībā. Gadu agrāk tie aizņēma 1301 ha platību, bet 2018. gadā 1116 ha. 45 apdzīvotajās vietās smiltsērkšķus audzēja vairāk nekā 10 ha platībā.
Līderis smiltsērkšķu audzēšanā ir Siguldas novada Krimuldas pagasts, kur šo kultūru audzē pavisam 79 ha platībā.
Krimuldas pagastā darbojas arī Latvijas vislielākais smiltsērkšķu audzētājs 2019. gadā dibinātā SIA "Evri", kas vienādās daļās pieder Edmundam Vīgantam un Rihardam Iekļavam. SIA "Evri" smiltsērkšķus pērn audzēja 54 ha platībā. Ceraukstes pagasta ZS "Dārzi" saimniece Daila Kronberga ar stādījumiem 36 ha platībā aizvien ir Latvijas otra lielākā smiltsērkšķu audzētāja.
Lielāko smiltsērkšķu audzētāju topā vairs nav 2018. gada lielākā audzētāja – 2016. gadā dibinātās Rīgas firmas "North East Group", kas pirms pieciem gadiem saņēma atbalstu par šīs kultūras audzēšanu 184 ha platībā. "Firmas.lv" ziņo, ka trim lietuviešiem – Gerhardam Jonaitim, Andriusam Karpavičam un Jurgitai Šaknitei – piederošais uzņēmums darbību pārtrauca šāgada 22. februārī.
LAD direktora vietnieks Indulis Āboliņš redakciju informēja, ka šāgada 21. jūlijā Augstākās tiesas senāts noraidīja SIA "North East Group" prasību un pēc LAD pieprasījuma sākts uzņēmuma maksātnespējas process. SIA "North East Group" ir jāatmaksā LAD 2018. gadā saņemtais atbalsts 114 000 eiro. Pamatojums – neatbilstošā blīvumā un ar neatbilstošām agrotehnoloģijām audzēti smiltsērkšķi.
