Latvijas biatlona izlases treneris Ilmārs Bricis vakar Latvijas Olimpiskajai vienībai (LOV) iesniedza atlūgumu, uzņemoties atbildību par pasaules čempionātā Šveicē izcēlušos fizisku konfliktu ar biatlonistu Andreju Rastorgujevu.
Komandai šis incidents bijis kā zibens no skaidrām debesīm.
Izšķirt nebija viegli
Abas puses notikušo redz no sava skatpunkta. Rastorgujevs apgalvo, ka Ilmārs Bricis viņu piekāvis – gūta pirksta un pleca trauma, kā arī apskādēts deguns. Andrejs gājis runāt par pērn pazudušajām slēpēm, kāds liecinieks apgalvojis, ka tās paņēmis tieši Bricis. Treneris skaidro, ka sākotnēji zādzībā apvainoti esot servisa brigādes cilvēki, bet vēlāk par vainīgo uzdots Bricis. Pieredzējušais biatlona vilks nesavaldījās, sak, par tādiem tekstiem var arī pa seju dabūt. Vēl replika no Andreja puses, un vārdiskais konflikts pārvērtās par fizisku cīņu.
Pirmais bļaustīšanos gaitenī un tautiešus uz partera pamanīja Latvijas izlases personāla pārstāvis Reinis Korsūnovs, divi piegājieni izšķirt bijuši nesekmīgi, tad palīgos piesteidzās biatlonists Aleksandrs Patrijuks.
"Abi bija iekarsuši. Kad sanāca izšķirt, stāvēju pa vidu. Abi vainīgi, pilnīgi kaujas gatavībā, nebija tā, ka viens sita un otrs aizstāvējās. Aleksandrs beigās ar grūšanu aizgrūda Andreju uz istabu," "Latvijas Avīzei" ainu iezīmēja Korsūnovs, nespējot rast atbildi, kāpēc pretenzijas par slēpju pazušanu, kas turklāt esot nepamatotas, pēkšņi radušās pasaules čempionāta laikā. Pār viņa galvu vispirms esot vēlušies pārmetumi, pēc tam par vainīgo uzdots Bricis. Reinis Korsūnovs ir atzīts sava aroda speciālists un, ja gribētu, varētu atrast darbu arī kādā ārzemju komandā. Viņš nezinot, kā notikušo sagremos, bet uz pēdējiem trim Pasaules kausa posmiem martā dosies, jo bez Rastorgujeva ir vēl citi Latvijas sportisti.
Valsts policija par notikušo uzsākusi resorisko pārbaudi. Rastorgujevs un Bricis uz centieniem sazināties nereaģēja.
Norunāja publiski veļu nemazgāt
Brīdī, kad runāt ieradies Rastorgujevs, Bricis numuriņā atradās divatā ar nepilnu pusotru gadu veco dēlu Emīlu. Baiba Bendika dzīvesbiedra Ilmāra Briča rīcību uzskata par ģimenes un komandas aizstāvību.
Tu sociālajos tīklos rakstīji, ka visai komandai ir gadiem zināms par Andreja mentāli nestabilo raksturu. Paskaidro, lūdzu, kā tas izpaudies!
B. Bendika: Domāju, ka diezgan bieži ir ievērots, ka neveiksmēs mēģina atrast citu vainīgo.
Čempionāts nebija izdevies, kā cerēts, laikus meklēja attaisnojumu, kāpēc, iespējams, varētu neizdoties masu starts, kā pabojāt dienu visai komandai,
jo acīmredzot nebija pārāk priecīgs par veiksmīgu jaukto individuālo stafeti (devītā vieta).
Bet tieši mentāli nestabils raksturs – tas izklausās dramatiskāk par vainīgo meklēšanu neveiksmēs.
Vienmēr bijis samērā agresīvs, bieži trasē bļaustījies gan uz treneriem, gan personālu par it kā neizdarībām vai ja kaut kas neiet. Vairāk to domāju par kopējo attieksmi pret komandas apkalpi gadu garumā, sevi uzskatījis par augstāk stāvošu.
Par nozagtajām vai pazudušajām slēpēm kaut kad pirms gada – neviens nesaprot, par ko te īsti ir stāsts.
To arī komandā neviens nav sapratis, kur pazaudējis vai licis slēpes. Serviss vēlreiz pārskatīja visas sacensību slēpes, kas bija pagājušajā sezonā, tās ir uz vietas arī tagad. Laikam situācija saasinājās tādēļ, ka vienā brīdī viena persona viņa skatījumā bija vainīga, nākamajā – cita. Cilvēks atklāti mēģina iziet uz konfliktu.
Vai līdz tai dienai un pasaules čempionātam Andrejam un Ilmāram bija normālas attiecības?
Nav labākie draugi, bet tādiem arī nav jābūt. Svarīgākajos startos tieši Ilmāram Andrejs uzticēja izdarīt galīgo izvēli, ar kurām slēpēm startēt, tāpat padot trasē dzērienu.
Spļaut sejā cilvēkam, kurš tik daudz palīdzējis, lai gan gandrīz nekad neesi pateicis paldies – tas vēlreiz parāda Andreja raksturu.
Līdz tam nekāda iemesla konfliktam nebija, viņš trenējās savā nodabā, mēs – savā. Ilmārs ir sieviešu izlases treneris, bet katru dienu ir trasē arī uz vīriešu startiem, testē slēpes, kas teorētiski nebūtu jādara, jo par to neviens nemaksā.