15.1 °C
Lielu rezonansi Ukrainā izraisījis NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga biroja vadītāja Briselē Stīana Jensena izteikums, ka viens no Ukrainas kara risinājumiem varētu būt Kijivas atteikšanās no Krievijas okupētajām teritorijām, pretī saņemot uzņemšanu NATO. Jensens šādi izteicās otrdienas rītā Norvēģijas pilsētā Ārendālē sarīkotā publiskā diskusijā, un viņa vārdus citēja norvēģu izdevums "Verdens Gang" ("VG").
NATO drīz pēc tam izplatīja paziņojumu, kurā atkārtoja, ka alianses attieksme pret Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti nav mainījusies, taču plašāki komentāri par incidentu nav sekojoši un tiek pieļauts, ka Jensens izpaudis to, kas jau labu laiku tiek apspriests NATO iekšienē.
Zemi pret mieru?
"Es domāju, ka risinājums varētu būt Ukrainas atteikšanās no teritorijas, pretī saņemot dalību NATO," otrdienas rītā Norvēģijas Atlantiskās komitejas rīkotās paneļdebatēs Ārendālē, atbildot uz "VG" jautājumu, vai Ukrainai būtu jāatsakās no savas zemes, lai panāktu mieru, sacīja Jensens. NATO ģenerālsekretāra biroja vadītājs atzina, ka diskusijas aliansē par Ukrainas pēckara statusu jau notiek un viņš nav vienīgais, kas pieļauj tādu variantu.
"Nesaku, ka tam ir jābūt tieši tā. Bet tas var būt iespējamais risinājums," piebildis Jensens.
Viņš sacījis, ka jautājumā par Ukrainas dalību NATO šobrīd vērojama "būtiska kustība": "Visu interesēs ir, lai karš neatkārtotos." Tajā pašā laikā Krievijas spējas ieņemt vēl jaunas ukraiņu teritorijas amatpersonas skatījumā nav reālas. Drīzāk ir jautājums par veidiem, kā Ukrainai izdosies atgūt okupētās zemes. "VG" norāda, ka pats Stoltenbergs līdz šim nav vēlējies izteikties par Ukrainas problēmas risinājuma scenārijiem, vienmēr uzsverot, ka Ukrainai pašai jālemj par brīdi un termiņiem jebkādu sarunu uzsākšanai ar Krieviju.
Jensena vārdi Ukrainā izraisīja prognozējamu reakciju. Ārlietu ministrija tamlīdzīgas runas raksturoja kā absolūti nepieņemamas. "Vienmēr esam balstījušies uz to, ka NATO, tāpat kā Ukraina, ar teritorijām netirgojas. NATO amatpersonu apzināta vai neapzināta līdzdalība tāda vēstījuma veidošanā, ka Ukrainas atteikšanās no savām teritorijām ir iespējama, ir izdevīga Krievijai. Eiroatlantiskās drošības interesēs ir apspriest veidus, kā paātrināt Ukrainas uzvaru un padarīt valsti par pilntiesīgu NATO dalībnieci," ministrijas viedokli noformulējis tās preses sekretārs Olehs Nikolenko. Tikmēr Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Danilovs notikušo medijos nosaucis par "diezgan dīvainu", jo "absolūti nav skaidrs", kāpēc Jensens ko tādu sacījis un kāpēc tas bijis vajadzīgs. Līdzīgi reaģējis arī Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja vadītāja padomnieks Mihailo Podoļaks:
"Vai mainīt teritorijas pret NATO "lietussargu"? Pārsteidzoši. Tas nozīmē apzināti iet uz demokrātijas zaudējumu, globāla noziedznieka veicināšanu,
Krievijas režīma konservēšanu, starptautisko tiesību iznīcināšanu un kara drošu pārnešanu uz nākamajām paaudzēm. Ir skaidri redzams, ja Putins necietīs iznīcinošu sakāvi un kara noziedznieki netiks sodīti, karš noteikti atgriezīsies jau ar vēl lielāku Krievijas apetīti."
Jākoncentrējas cīņai
Tostarp Norvēģijas Ārpolitikas institūta Ukrainas jautājumu eksperts Jakubs Godzimirskis, vēlāk komentējot situāciju "VG", sprieda, ka Jensena sacītais varētu būt arī signāls, ka Ukrainas jautājumā jāsāk domāt citādi, nekā pierasts līdz šim. Acīmredzot tāds viedoklis alianses iekšienē pastāv un Jensens nav vienīgais, kas tādu pieļauj. Tajā pašā laikā nav arī izslēdzams, ka Stoltenberga palīgs Ārendāles diskusijas laikā vienkārši "atslāba", uzskatot to par tīri Norvēģijas pasākumu, kurā teiktais nekur plašāk neizies.
Skandāls notiek laikā, kad gan Rietumos, gan Ukrainā pieaug atskārsme, ka Krievijas–Ukrainas karš būs ilgs
un šovasar uzsāktais ukraiņu pretuzbrukums pretēji sākotnējām pārspīlēti optimistiskajām cerībām ātrus panākumus nenesīs. Piemēram, ASV laikraksts "The Wall Street Journal" šonedēļ ziņoja, ka Rietumos militārie stratēģi un politiskās aprindas jau sāk domāt par jauna Ukrainas uzbrukuma plānošanu 2024. gada pavasarim, jo iepriekšējā prognoze, ka miera sarunas varētu sākties šī gada beigās, atzīta par maz ticamu. Izskan minējumi, ka karš turpināsies vismaz līdz nākamā gada beigām. 2024. gada novembrī ASV notiks prezidenta vēlēšanas, un daudzi uzskata, ka to tuvums un iznākums noteikti ietekmēs karadarbības gaitu Ukrainā. Arī Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka otrdienas vakara ierakstā savā "Telegram" kanālā aicinājusi ukraiņus "paskatīties patiesībai acīs": "Ceļš uz uzvaru būs ilgs un grūts. "Divas trīs nedēļas", "līdz gada beigām", "nākampavasar" – tas viss nav taisnība. Noskaņojieties maratonam, nevis sprintam, cīņai divpadsmit, nevis trijos raundos." "Ķeramies tikai pie reālām lietām, netērējot resursus un laiku tādām, kas "nelido". Koncentrējamies uz galveno, pārējo ignorējam. Ir jāpierod stingri turēties pie prioritātēm un neizkliedēties," tā Vereščuka.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
