7.7 °C
Ukraina no piektdienas plkst.00.00 var uzskatīt visus kuģus, kas Melnās jūras akvatorijā dodas uz Krievijas ostām vai ostām Krievijas okupētajā Ukrainas teritorijā, par militāru kravu pārvadātājiem, paziņoja Ukrainas Aizsardzības ministrija.
Krievijas Aizsardzības ministrija trešdien bija paziņojusi, ka Krievija no ceturtdienas kuģus Melnajā jūrā, kas ir ceļā uz Ukrainu, uzskatīs par potenciāliem militāras kravas pārvadātājiem. Tā arī norādīja, ka valsts, kuras karogs būs kuģim, tiks uzskatīta par iesaistītu karā Ukrainas pusē.
Ukrainas Aizsardzības ministrija uzsvēra, ka Krievija kārtējo reizi ir rupji pārkāpusi visai pasaulei universālās tiesības uz brīvu kuģošanu un apzināti grauj pārtikas drošību, nolemjot badam miljoniem cilvēku.
"Atklāti draudot civiliem kuģiem, kas pārvadā pārtikas produktus no Ukrainas ostām, īstenojot raķešu apšaudes un dronu uzbrukumus civilajai infrastruktūrai mierīgās pilsētās, tīši radot militārus draudus tirdzniecības maršrutos, Kremlis ir pārvērtis Melno jūru par riska zonu pirmām kārtām Krievijas kuģiem un kuģiem, kas Melnās jūras akvatorijā dodas uz Krievijas jūras ostām un Ukrainas jūras ostām, kuras atrodas Krievijas pagaidām okupētajā Ukrainas teritorijā.
Atbildība par visiem riskiem pilnībā gulstas uz Krievijas vadību,"
teikts Ukrainas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.
Ministrija atzīmēja, ka kreisera "Moskva" liktenis pierāda to, ka Ukrainas Aizsardzības spēkiem ir nepieciešamie līdzekļi, lai dotu pretsparu Krievijas agresijai jūrā.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 240 690 karavīrus
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 240 690 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 680 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24. februārī krievi zaudējuši 4133 tankus, 8080 bruņutransportierus, 4610 lielgabalus, 692 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 440 zenītartilērijas iekārtas, 315 lidmašīnas, 310 helikopterus, 3933 bezpilota lidaparātus, 1298 spārnotās raķetes, 7145 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 686 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
KONTEKSTS
2022. gada 24. februārī Krievijas diktators Vladimirs Putins deva pavēli iebrukt Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija pierādījumu. Starptautiskā krimināltiesa (SKT) 2023. gada martā izdeva Putina aresta orderi par nelikumīgu ukraiņu bērnu deportāciju no okupētajām teritorijām Ukrainā.
