Juris Lorencs: Kas paliek pēc Davosas

Šī gada janvārī Šveices kūrortpilsētā Davosā notika Pasaules ekonomikas forums, pēc kārtas jau piecdesmit ceturtais. Gandrīz katrs Davosas forums paliek atmiņā ar kādu spilgtu runu, kas vēlāk bieži tiek citēta.

Juris Lorencs.

Foto: Publicitātes / Latvijas Mediji

2019. gada janvārī par tādu kļuva tolaik sešpadsmit gadus vecās zviedru pusaudzes Grētas Tūnbergas emocionālā uzstāšanās. Viņas sauciens "pasaule ir liesmās!" īsā laikā pārvērtās par simbolu, pat par mēmi, tāpat kā brīdinājums "mums ir doti divpadsmit gadi". Grēta tolaik sludināja, ka jau 2031. gadā pasaulē iestāsies neatgriezeniskas, gluži vai apokaliptiskas klimata pārmaiņas, kaut kas līdzīgs pastardienai un grēku plūdiem kopā. Pagāja viens gads. 2020. gada janvārī Tūnberga atkal ieradās Davosā un uzstājās ar runu. Tajā izskanēja atkārtots brīdinājums, ka "pasaule joprojām ir liesmās". Tomēr šoreiz viņai vairs netika pievērsta īpaša uzmanība. 

Pasauli, kas pieradusi pie nemitīgiem jaunumiem, ar banālu atkārtošanos grūti pārsteigt.

Bet ar ko tad paliks atmiņā "Davosa 2024"? Daži dīvaiņi foruma ietvaros mēģināja piesaistīt sev uzmanību ar diskusiju par hipotētisku "slimību X", kas apdraudot pasauli un būšot daudz nāvējošāka par Covid-19. Cik var noprast, viņos īpaši neklausījās, drīzāk dzēlīgi pasmējās. Tad jau ievērību drīzāk guva Vācijas finanšu ministrs Kristiāns Lindners no liberālās Brīvo demokrātu partijas, kuram forumā bija uzdots pārstāvēt sarkani zaļo koalīciju. Viņš izteicās: "Vācija nav slima, tā ir tikai nogurusi. To uzmundrinās tase labas kafijas, kas nozīmē strukturālas reformas." Eirozonas lielākā ekonomika piedzīvo recesiju, pagājušajā gadā tās apjoms saruka par 0,3%. Ar "strukturālām reformām" pirmām kārtām tiek saprasts Zaļais kurss. Tikmēr paši vācieši uz sarkani zaļo politiku raugās ar aizvien lielākām aizdomām. Aptaujas liecina, ka valdošo koalīciju atbalsta vien 32% vēlētāju.

Manuprāt, visvērtīgākās šīgada Davosas forumā bija diskusijas par tehnoloģijām. 

Jauni enerģijas ražošanas, pārvades un uzkrāšanas veidi, kvantu datori, mākslīgais intelekts būs tie, kas mainīs pasauli. Galvenais – netraucēt pētniekiem, inženieriem un uzņēmējiem.

Davosas foruma rīkotāji par šī gada moto bija izvēlējušies saukli "Rebuilding Trust". Latviski tas skanētu – "atjaunot uzticību". Savukārt uzticības pamatprincipi esot "caurspīdība, koherence un atbildība". Cik var noprast, ar "koherenci" tiek saprasta iekšēja saskaņotība. Izklausās pēc tukšiem lozungiem, un tas gan ir bēdīgi. Tuvojas Eiropas Parlamenta vēlēšanas. No visiem pakšiem skan: "Mums vajadzīga stipra Eiropa!" Diemžēl vārds "Brisele" šodien daudziem asociējas ar birokrātiem un arogantiem politiķiem, kuri par savām izcelsmes valstīm un vēlētāju problēmam atceras vien dažus mēnešus pirms balsojuma. Arī Latvija gluži nemanot pārvērtusies par valsti, ko pārvalda nevis politiķi, bet gan birokrāti. Savukārt politiķi aizvien vairāk sāk atgādināt birokrātus, kuri uz pasauli skatās caur "Excel" tabulas prizmu. Tieši birokrātija, maniakālā apsēstība kontrolēt visu un visur ir tā, kas vājina Eiropas konkurētspēju pasaulē. Lai atjaunotu uzticību varai, ir jāsamazina kontrole. Nedrīkst būt tā, ka pirmā doma, kas nāk prātā cilvēkam pie bankomāta, – vai es nedaru kaut ko nelikumīgu? Vai tikai nenoņemu par daudz naudas? Ko par to teiks VID? 

Birokrātija var nogremdēt jebkuru iniciatīvu. Savukārt bezjēdzīga kontrole rada atsvešināšanos. Sajūtu, ka valsts ir sveša un naidīga.

Šis Davosas forums paliks cilvēku atmiņā ar Argentīnas prezidenta Havjera Mileja uzrunu. Tas ir gudrs un spēcīgs teksts, ko būtu vērts izlikt kā reklāmu sabiedriskā transporta pieturās visā Eiropā. Ieskatam daži teikumi: "Šodien esmu ieradies te, lai pateiktu jums, ka Rietumu pasaule ir briesmās. Tā ir briesmās tādēļ, ka tie, kuriem vajadzētu aizstāvēt Rietumu vērtības, ir pieņēmuši pasaules uzskatu, kas neizbēgami noved pie sociālisma un līdz ar to pie nabadzības. Diemžēl pēdējos gados ietekmīgi Rietumu līderi ir atteikušies no brīvības idejas un pievērsušies kolektīvismam. Dažus motivē aizrautīga vēlme palīdzēt citiem, savukārt citi vēlas pievienoties privileģētam slānim... Es vēlos nodot šo ziņu šeit esošajiem uzņēmējiem un tiem, kuri mūs vēro no citām planētas vietām. Neļaujiet sevi iebiedēt no politiskās kastas un no parazītiem, kuri dzīvo no valsts. Nepadodieties politiskajai šķirai, kas vēlas iemūžināt sevi varā un saglabāt savas privilēģijas." Savu runu Milejs noslēdza ar vārdiem: "Valsts nav atrisinājums. Valsts jau pati par sevi ir problēma." Tikmēr Grēta Tūnberga no sešpadsmitgadīgas pusaudzes, kas 2019. gadā biedēja Davosas viesus ar pasaules ugunsgrēku, kļuvusi par jaunu un nopietnu sievieti. Neraugoties uz to, ka līdz Tūnbergas pasludinātajai klimata katastrofai palikuši vien septiņi gadi, arī viņa kopā ar citiem eiropiešiem bija spiesta sagaidīt neredzēti bargo ziemu. Vēl viens apliecinājums tam, ka politiskos vēstījumos labāk neminēt konkrētus ciparus.