Polijas parlaments pirmdien jaunās valdības sastādīšanu uzticēja par līdzsvarotu liberāli uzskatītajam un Eiropas galvaspilsētās labi pazīstamajam Donaldam Tuskam.

Reklāma

Viņa trīs partiju koalīcijas kabinets pēc gaidāmās apstiprināšanas parlamentā šodien, 13. decembra rītā, dod zvērestu Polijas prezidentam Andžejam Dudam. Polijas konstitūcija paredz, ka jaunajam premjerministram parlamenta uzticības balsojums jāsaņem 14 dienu laikā, taču šoreiz jāpasteidzas, jo ceturtdien Briselē sākas Eiropas Padomes divu dienu sanāksme. Svarīgi, lai Tusks uz to ierastos jau kā pilntiesīgs jaunās Polijas valdības vadītājs. Iepriekš viņš paudis, ka to vēlas, jo šajā sanāksmē būs runa par "Polijas interesēm ārkārtīgi svarīgiem jautājumiem". Par samita dienaskārtību zināms, ka tajā ir poļu autokravu pārvadātāju īstenotās Ukrainas robežas blokāde un šīs krīzes pārvarēšana, finansiālā palīdzība Ukrainai un ES iestāšanās sarunu sākšana ar to. Gan Briselē, gan Polijā ar Tuska atgriešanos saista lielas cerības.

"Vācijas aģents"

Kad Polijas Seims pirmdien noraidīja iepriekšējā premjera Mateuša Moravecka kandidatūru un ar 248 balsīm no 449 klātesošajiem deva priekšroku agrākās opozīcijas līderim Tuskam, viens no Tuska koalīcijas partneriem Vladislavs Kosinjaks-Kamišs pauda: 

"Viņš atteicās no ērtās dzīves, kāda viņam pēc Eiropadomes prezidenta amata varēja būt, un atgriezās, lai cīnītos par demokrātijas, krietnuma un taisnīguma uzvaru." 

Savukārt varu zaudējušās partijas "Likums un taisnīgums" (PiS) līderis Jaroslavs Kačinskis, redzami saniknots, no parlamenta tribīnes nosauca Tusku par "Vācijas aģentu". 66 gadus veco, bet joprojām sportisko un možo Tusku mēdz pieskaitīt mūsdienu Eiropas pieredzējušāko un veiksmīgāko politiķu pulkam. Polijas politikā viņš ir kopš 1991. gada, kā zināms, laikā no 2007. līdz 2014. gadam jau vadīja Polijas valdību, kam sekoja prestižais Eiropas Padomes priekšsēdētāja amats līdz 2019. gadam. Lielā mērā līdz ar viņa pārcelšanos uz Briseli un "Likuma un taisnīguma" panākumiem 2015. gada vēlēšanās toreiz arī sākās Polijas grimšana pārspīlētā konservatīvismā ar autoritārisma iezīmēm, kas vairumam poļu šobrīd apnikusi. PiS varas gados Varšava pamanījās krietni sabojāt attiecības ar ES vadību, iesaistoties strīdos par likumu atbilstību ES demokrātijas standartiem, tajā skaitā par mediju un tiesu varas neatkarību no valdošās partijas un valsts pārvaldes orgāniem. Tamdēļ šobrīd Briselē iesaldētā stāvoklī atrodas vairāk nekā 100 miljardi eiro Polijai paredzētas Eiropas fondu naudas. Tās atbloķēšana varētu būt viens no pirmajiem Tuska panākumiem, jo novērotāji ir diezgan pārliecināti, ka jaunā proeiropeiskā valdība ātri spēs atgūt Briseles labvēlību. Jācer tāpat uz attiecību uzlabošanu ar Vāciju un Franciju, kas PiS laikos arī tika pabojātas. 

Savā vakardienas runā Seimā Tusks pauda apņēmību atgriezt Polijai līderpozīcijas ES un vienotājas lomu Rietumu mobilizēšanai, lai sniegtu palīdzību Ukrainai.

Viss nebūs gludi

Novērotāji, par spīti eiforijai, brīdina, ka iekšpolitiski Tuska valdību gaida daudz izaicinājumu. Tas tomēr ir koalīcijas kabinets, ko veido trīs politiskie spēki – premjera "Pilsoniskā koalīcija", apvienība "Trešais ceļš" un kreisi centriskā partija "Jaunie kreisie", kam pēc 15. oktobra vēlēšanām kopā ir 53,7% balsu un 248 no 460 deputātu vietām. Ekonomikas un vēl neapstiprinātā budžeta jautājumā tur var rasties domstarpības. Gāztā PiS ar 194 deputātiem būs spēcīga opozīcija un visādi centīsies izmantot situāciju. Tā tomēr pārstāv trešdaļu Polijas iedzīvotāju. Politologi Varšavā runā par poļu sabiedrības sašķeltību kā vienu no centrālajām problēmām, ar kuru būs jācīnās Tuskam. Arī Polijas prezidents Duda nav īpaši draudzīgās attiecībās ar Tusku. Turklāt prezidentam ir pilnvaras bloķēt Seima lēmumus, līdz ar to var gadīties, ka daža laba jaunās valdības reforma tiek bloķēta līdz 2025. gadam, kad Polijā gaida prezidenta vēlēšanas. Vēl viena lieta, ko atgādina: astoņu savas varas gadu laikā 

PiS dažādās valsts institūcijās, kurām vajadzētu būt it kā neitrālām, tostarp tiesu sistēmā un valsts medijos, ir salikusi savus ļaudis, tā atstājot "juridisku mīnu lauku" jaunajai valdībai. 

Šie cilvēki būs jāatlaiž; tie, kas iepriekšējās varas laikā pārkāpuši likumu, jāsauc pie atbildības, rēķinoties ar "politisko vajāšanu" piesaukšanu. Bet jomu, kurās Kačinska "Likums un taisnīgums" savārījis ziepes un kas nu būtu jāsakārto atpakaļ atbilstoši ES principiem, ir ļoti daudz. "Mēs ļoti labi apzināmies, ka mums nepieciešams sakārtot korumpēto administrāciju, jārisina tiesu krīze, jāreaģē uz vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvības jautājumiem medijos," sacījusi Tusku atbalstošā Polijas Sieviešu un ģimenes plānošanas fonda pārstāve Antoņina Levandovska, pieminot arī sieviešu tiesību jautājumus. "Mēs intensīvi strādājam pie pasākumu kopuma, kas ļaus pēc iespējas atjaunot tiesiskumu. Ar ļaunumu izlīgšanas nebūs. Ja viņi pārkāpa likumu, ja zaga, ja meloja par valsts naudu, tad viņiem par to ir jāatbild," solījies jaunais Polijas premjers, runājot par iepriekšējās valdības darba "auditu".

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu.