Clear 15.2 °C
P. 16.09
Asja, Asnate, Dāgs, Dārgs
SEKO MUMS
Reklāma
Dobeles novada Bukaišos vētrā norauts ēkas jumts.
Dobeles novada Bukaišos vētrā norauts ēkas jumts.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Pagājušās nedēļas vētra cilvēkiem pierādīja, cik vareni ir dabas spēki un ka arī tik mierīgā valstī kā Latvija tie var nesaudzēt nevienu – ne pilī, ne būdiņās dzīvojošos. Septītā augusta negaiss lielāko postu nodarīja Dobeles novadā – pašvaldībā aplēsts, ka cietušas vairāk nekā 1630 mājsaimniecību, kā arī nodarīts liels kaitējums lauksaimniecības uzņēmumiem un pašvaldības infrastruktūrai.

"Dzeguzēni – 2" iemītniecei Ļubovai Nikolajevai dzīvoklis mājas galā – vienai istabai iebrukuši griesti.
Vētra nešķiro
Negaisā cietušas tūkstošiem mājsaimniecības, pamazām sakopj postažu
Reklāma

Postījumu novēršanai nepieciešamais finansējums varētu sasniegt pat 16,3 miljonus eiro, šopirmdien informējusi pašvaldība. Dobeles novada pašvaldības izpilddirektors Agris Vilks ziņo, ka līdz svētdienas vakaram pirmdienas vētrā bojāto dzīvojamo ēku remontiem izmaksāti 194 444 eiro. Bet krusa un vējš sita un gāza arī citur. "Latvijas Avīzes" žurnālists devās uz Jaunpili, Irlavu un Augstkalnes pagastu.

Stikli pa gaisu

Ar SIA "Jaunpils pils" valdes locekli Kristīni Liepiņu sarunājos sestdien. Ap pili apvilktas sarkanas lentas, pils pagalmā klusums, bet tieši šajā dienā bija paredzēti krāšņi viduslaiku svētki. To vietā pils ir slēgta un tiek ierīkoti tā saucamie gājēju tuneļi nokļūšanai pilī, lai to varētu atvērt apmeklētājiem. It kā jau nekas uz galvas akurāt nekrīt, bet drošība esot pirmajā vietā. Kad būvniecības eksperti atzīs, ka viss droši, pils būs vaļā: muzejs, viesnīca, kultūras nams, krogs, dzimtsarakstu nodaļa.

K. Liepiņa stāsta, ka 7. augustā krusa uznākusi tieši sapulces laikā pagalmā, kur plānojuši svētkus.

"Pēkšņi kļuva tumšs un kaut kas sāka zemos toņos dobji rūkt. Pirmā doma, ka kāds palaidis dronu, bet sāka līt un tūlīt krist krusa golfa bumbiņu lielumā. 

Nepilnā pusstundā viss bija beidzies, saule un kļuva silts. Pagalms pilns ar krusu un automobiļu lukturu lauskām, kas iekšpagalmā bija ienesti pāri pils mūriem no ārpuses. Krusas klājiens siltumā kūpēja," atceras K. Liepiņa.

Krusa dragājusi aptuveni 200 metru joslā. Daudzus krusa nav skārusi vispār. To var redzēt gan pēc Jaunpilī cietušajām mājām, gan pēc apkaimes laukiem: viens krusas nokults, cits stāv, kā stāvējis. Kāds logs izsists arī netālajai baznīcai, pļaviņā pie tās bija pārdesmit cietušu stārķu, kurus savāca putnu draugi. Pils darbinieku un apmeklētāju automobiļi sabumboti vienās buktēs, izsisti logi un lukturi – kā nu kuru sava braucamā galu katrs bija nolicis pret dienvidiem, no kuriem nāca vētra.

Pils no attāluma izskatās neskarta. Tuvāk pieejot, redzams, ka daudziem logiem priekšā aizvilkta plēve. Dienvidu spārnā vesels palicis tikai viens logs. Krusa nākusi ar tādu joni, ka daudzviet tikusi cauri divām rūtīm, nodauzījusi pat āra apmetumu. Kopumā izsisti vai bojāti 35 logi, dažviet arī vitrāžas. Applūdušas sešas telpas. 

1907. gadā liktais dakstiņu jumts krietni sacaurumots, daudzi dakstiņi izgriezti no vietas. Arī dzirnavu ēkas šīfera jumts un šķūņa tikai pērn liktais "Onduline" jumts kā siets.

Šobrīd tiekot aplēsti zaudējumi. Pils bijusi apdrošināta, un K. Liepiņa sevi mierina, ka viss būšot labi, jo šim apdrošinātājam jau ir bijusi pieredze ar pili – Rīgas pili, kas dega.

Jau uzreiz pēc krusas pils darbinieki glābuši, ko varējuši. Nākamajā dienā bijuši jau 60 brīvprātīgo palīgu. Šobrīd galvenais pašvaldībā, kuras īpašumā ir pils, saskaņot tāmes, lai apsegtu jumtu ar tentu.

Reklāma
Reklāma

Ziedojumu vākšanā savai bijušajai pilij iesaistījušies barona fon der Rekes pēcteči Vācijā un, protams, ziedo arī Latvijā. Nākamtrešdien, 23. augustā, pie pils notiks labdarības koncerts.

Muzeja eksponāti nav cietuši. Par krusas spēku liecina arī nodauzītās koka margas un soliņi. Arī apstādījumi uz pusi plānāki, rozes bez lapām. Kā smej K. Liepiņa, vienīgais ieguvējs no vētras ir dārznieks, kuram bija uzdots nopļaut pils nogāzīti. Krusa pasteidzās pirmā.

Papļāva peonijas

Krusa krietni papļāvusi arī netālo 777 šķirņu peoniju dārzu Irlavas pagasta "Romju" saimniecībā. Kamēr saimnieks druvā, saimniece Laila Leja sestdien saorganizējusi draugus, bērnus, lai sakoptu lauku sētu. No peoniju stublājiem un lapām, koku zariem savesta liela kaudze. Peonijām ziedēšana jau beigusies, saimniece bija tās sakopusi nākamajai sezonai, bet krusa piesteidzās palīgā.

Vēl ābelēm āboli zemē, dzērvenēm zaļas ogas – zemē, saimniecības ēkām jumti cauri. Māja gan tikusi sveikā cauri, jo bijusi piesegta no vētras puses ar terasi un dārzu. 

Zirgi veseli, bez traumām, kaut gan vētras laikā skraidījuši pa aploku un bijušies nākt kūtī, kur jumts dārdējis no krusas gabaliem. 

"Mercedes" limuzīns vienās buktēs (apdrošināts).

Lailas vīrs Māris Leja pēc notikušā sociālos tīklos ierakstīja: "Pēc lieliem negadījumiem – "viss slikti", tā iekšējā vājuma sajūta parādās tikai nākamajā dienā. Pirmajā brīdī tu esi koncentrēts un mobilizēts uz problēmas risināšanu un nav laika emocijām. Šobrīd emocijas ir pārņēmušas prātu. Sāpes, nespēja kaut ko mainīt un jautājumi, kā būtu, ja būtu?! Redzot izpostītu vairāku gadu veikumu, rodas jautājums – kāpēc? Sociālie tīkli ir pilni ar sāpi par sapostītiem īpašumiem, tehniku, mašīnām un ražu. Jautājumu sāpīgāku padara "gudrinieku" posti un komentāri par to, ka dāvātais azbesta šīferis ir aizliegts. Kāpēc neapdrošinājāt?! Vai tiešām ir tik grūti saprast, ka uz galvas un ražas tek jau šodien?! Spēcīgi samulsina drauga rakstītais, ka tā tiem "indētājiem" vajag – "Patiess prieks par to, ka indētāju raža nopostīta". Laikam labāk palika. Varētu domāt, ka krusa šķiroja konvencionālos un bioaudzētājus, jo sapratu, ka slikti ir tikai konvencionālie, jo ne tikai visu indē, bet arī apsēj ar labību katru stūrīti. Personīgi mani lauki nav cietuši, 19 ha rapšu neskaitās, bet sāpīgi par katru, kam negaiss garām nepagāja. Mājās gan viss ir slikti. Nopostīts viss, kas auga. Viss! Bojāti jumti, automašīna. Pārbraucot mājās, pirmais komentārs bija – kā kaujas laukā! Šodien (rakstīts 8. augustā. – Red.), dienu pēc negaisa, saprotu – mēs ne sūda neapzināmies, kā ir kaujas laukā! Kādas šausmas piedzīvo Ukrainas iedzīvotāji. Rīt saule būs spožāka un krusas nebūs. Kā būs Ukrainā?! Visiem izturību!"

Tagad pēc nedēļas Māris ir možāks. Varējis būt sliktāk. Citiem labības laukus krusa nokūlusi 100% un vēl uzecējusi. Kā nu kuram trāpīts. Līdz Slampes pagastam, kur M. Lejam lauki, krusa virzījusies kā šķēps – viena mala trāpījusi tikai rapšiem. 

Šogad cerības bijušas uz graudiem, bet sausums paņēmis kādu ceturto daļu ražas. Bankrota nebūšot, jo neesot kredītu. 

Tā ka neesot jāraud, bet, bet arī priecāties neesot par ko.

Trakums "Dzeguzēnos"

Dobeles novada Augstkalnes pagasta Dzeguzēnu ciemā Lietuvas pierobežā gan gribas raudāt. Izskatās, ka būtu pastrādājusi artilērija. Mājai nobrucis gals, dažas ēkas bez jumtiem, desmitiem lauztu koku, Svētes upes krasti aplauzīti – it kā desants būtu cēlies pāri. Bet... apkārtējos laukos, it kā nekas nebūtu bijis, kuļ kombaini, tikai kāds vīrs iznes no labības lauka lielu koka zaru. Izrādās, krusa bijusi maz un tā pati sīka. Tikai milzīgs vējš, kas ieskrējies pa Zemgales līdzenumu, atdūries dažu privātmāju un četru divstāvu daudzdzīvokļu māju un koku pudurī. Nopietni cietušas trīs divstāvu mājas, bet dažas Līvānu tipa mājas mazāk, tikai dažs koks nolauzts. Pat koka šķūnīši neskarti.

Reklāma
Reklāma

Ar astoņu dzīvokļu mājas "Dzeguzēni – 2" iemītnieku Vitautu Vaičaiti spriežam, ka lielais vējš kaut kā gājis kādu gabalu virs zemes. Vējš pūtis divas trīs minūtes. Visa māja vibrējusi, līdz galam jumts iebrucis. Vitautam licies, ka tūlīt sabruks visa māja. Tagad patiešām redzams, ka celtne ieguvusi svaigas plaisas sienās, griestos.

Ļubovai Nikolajevai dzīvoklis mājas galā un vienai istabai iebrukuši griesti. "Bija milzīga gaudošana un svilpšana, troksnis, iegāzās griesti. 

No šausmām raudājām un kliedzām, apķērāmies. Neko tādu mūžā nebiju piedzīvojusi. Padomāju, varbūt Putins uzbrūk... 

Gribēju tikt ārā no dzīvokļa, bet nebija spēka attaisīt durvis," atceras Ļ. Nikolajeva.

V. Vaičaitis arī nevarējis vētras laikā attaisīt durvis, lēš, ka bijis vai nu baigais vēja spiediens, vai arī izveidojies vakuums. Mājas gals tagad apklāts ar plēvi. Sētā stāv saziedoti daļa nepieciešamo būvmateriālu, bet ar tiem neko nevarot tagad iesākt. Vispirms jāatjauno jumta konstrukcijas, dūmvadi un vispār jāsaprot, kas noticis ar mājas sienām – māja nebijusi nekāda svaigā, bet tagad esot īsts avārijas stāvoklis, lēš V. Vaičaitis. Elektrība un ūdens esot, dzīvot pagaidām ļaujot. Māja un dzīvokļi nebijuši apdrošināti.

Tādu kā šefību par "Dzeguzēniem – 2" uzņēmusies Ļ. Nikolajevas meita Oļesja Holodova, kas dzīvo Dobelē.

"Tajā mājā lielākoties dzīvo vecāki krievu cilvēki, un man tomēr vieglāk runāt un rakstīt iesniegumus pašvaldībā, aizbraukt. Tagad gaidām, ka brauks komisija no pašvaldības – cerams, ka šonedēļ. Paši iemītnieki jau sameta 810 eiro kokmateriāliem, kurus pašvaldība gādās šurp. Brālis skraida pa Rīgas veikaliem, skatās materiālu cenas un taisa tāmi – tikai jumtam vien vēl būs nepieciešami materiāli par 3555 eiro. Nav vēl zināms, kas maksās par darbu," stāsta O. Holodova.

"Dzeguzēnos – 3" mani sagaida krietni neapmierinātāka iemītniece Olga Apsīte. Mājai jumts nost, un visi pametuši. Tikai kaimiņienes vīrs trīs dienas dzīvojis pa jumtu, klājot plēvi, kaut gan pašam virs dzīvokļa jumts bijis un gaidījis darbs reisā – sirdsapziņa neļāvusi pamest iemītniekus vienus. 

Olga, cik nu varējusi, piekopusi dzīvokli no plūdiem – ūdens bijis līdz potītēm – un tagad gaidot radus, kas palīdzēšot izvēdināt drēbes un mantas. 

Bet, ja atkal būšot lietus, atkal viss pludošot, posts sirmgalvjiem, invalīdiem un vientuļām mātēm. Bez jumta norautas arī ventilācijas un apkures caurules.

"Būtu vismaz kāds atbraucis nomierināt," man atvadoties saka O. Apsīte.

"Strādājam, cik spējam"

"Dobeles novadā cietušas vairāk nekā 1600 mājsaimniecību. Daudzi domā, ka ir vienīgie un pašvaldība neko nedara, bet, liekot roku uz sirds, strādājam, cik spējam, maksimāli, bez brīvdienām. Šodien no Dzeguzēniem zvanīja par sagādātiem būvmateriāliem – jau braucam pakaļ un vedam," no runāšanas un lietu kārtošanas aizsmakusī balsī man atbild Augstkalnes un Bukaišu pagastu pārvaldes vadītāja Sandra Latiša.

Reklāma
Reklāma

"Uzreiz visiem palīdzēt nevaram. Sola lietu, tāpēc tagad galvenais ir pagaidu jumti. Iesaistīti zemessargi, arboristi, brīvprātīgie. 

Temps tāds, ka reizēm nojūk koordinācija, bet ļoti cenšamies, arī mūsu būvvaldes speciālisti, juristi, grāmatveži.

 Jau pagājušās nedēļas beigās pirmie saņēma palīdzības finansējumu – kas bija veiklāki, spēja strādāt interneta vidē. Naudiņa jau iet."

Koncerti ziedojumu vākšanai

  • Dobelē 20. augustā "Ar sirdsdziesmu pret vētru".

Svētdien, 20. augustā, plkst. 15 Dobelē, Pļavas ielas terasē notiks labdarības koncerts "Ar sirdsdziesmu pret vētru" vētrā cietušo atbalstam.

Koncerta producente Aija Legzdiņa informē, ka uzstāsies mūziķi, kuru dzīves gaitas ir krustojušās ar Dobeles novadu, uzaugot, mācoties, strādājot vai dzīvojot tajā.

Piedalīsies Žoržs Siksna, Normunds Jakušonoks, grupa "Tērvete", māsas Legzdiņas, Kaspars Markševics, Raivo Stašāns, Artis Šimpermanis, Andris Skuja, Sandris Dubovs, Dobeles zemessargi, Inga Ruka-Lazdiņa, Bulmeru ģimene, Māris Sloka, Erita un Uldis Timmas ("Tirkizband") un citi.

Visu koncerta dienu Pļavas ielas terasē būs iespēja ziedot ne tikai naudu, bet arī pārtikas produktus, kurus tālāk novirzīs tiem, kam vētra izpostījusi pēdējos ražas krājumus – akcijā "No mana dārza tev!". Atvērts arī biedrība "Tavi draugi" ziedojumu konts.

  • Jaunpilī 23. augustā "Ar mūziku pret vētru".

Trešdien, 23. augustā, no plkst. 19 Jaunpils pils laukumā notiks labdarības koncerts "Ar mūziku pret vētru" Jaunpils pils, Jaunpils baznīcas un mājsaimniecību atjaunošanai.

Pils saime ir uzrunājusi māksliniekus, kuri iepriekš ir uzstājušies pilī, ar aicinājumu uz labdarības koncertu. Aicinājumam atsaukušies Andrejs Osokins, Vestards Šimkus, Igo, Olga Rajecka, Ieva Akuratere, Ineta Rudzīte, Varis Vētra, Ēriks Upenieks, Daumants Kalniņš, Kristīne Zadovska, Mārtiņš Kanters, Valters Pūce, Dainis Tenis, Normunds Rutulis, Zane Dombrovska, Dita Lūriņa, Egils Melbārdis, Rihards Saule un mūzikas grupas "Dzelzs vilks", "Kričevic Band-a", brīvās gribas ansamblis "Stiprās sievas", etnogrupa "Ogas", aktieru ansamblis "Ilga", viduslaiku mūzikas grupa "Trakula", grupas "Ginger Band", "De Speakable" un "Atspulgi", un citi.

Ikviens var doties uz labdarības koncertu un ziedot, lai senā pils atkal var uzņemt visus zem sava jumta.

Izvēlies savu soctīklu platformu, lai sekotu LASI.LV: Facebook, Twitter, Draugiem vai arī Instagram. Pievienojies mūsu lasītāju pulkam, lai saņemtu īpaši tev atlasītu noderīgu, praktisku un aktuālu saturu. 

Reklāma
Reklāma
Reklāma
PAR SVARĪGO
Reklāma