Pagājušās nedēļas vētra cilvēkiem pierādīja, cik vareni ir dabas spēki un ka arī tik mierīgā valstī kā Latvija tie var nesaudzēt nevienu – ne pilī, ne būdiņās dzīvojošos. Septītā augusta negaiss lielāko postu nodarīja Dobeles novadā – pašvaldībā aplēsts, ka cietušas vairāk nekā 1630 mājsaimniecību, kā arī nodarīts liels kaitējums lauksaimniecības uzņēmumiem un pašvaldības infrastruktūrai.
Postījumu novēršanai nepieciešamais finansējums varētu sasniegt pat 16,3 miljonus eiro, šopirmdien informējusi pašvaldība. Dobeles novada pašvaldības izpilddirektors Agris Vilks ziņo, ka līdz svētdienas vakaram pirmdienas vētrā bojāto dzīvojamo ēku remontiem izmaksāti 194 444 eiro. Bet krusa un vējš sita un gāza arī citur. "Latvijas Avīzes" žurnālists devās uz Jaunpili, Irlavu un Augstkalnes pagastu.
Stikli pa gaisu
Ar SIA "Jaunpils pils" valdes locekli Kristīni Liepiņu sarunājos sestdien. Ap pili apvilktas sarkanas lentas, pils pagalmā klusums, bet tieši šajā dienā bija paredzēti krāšņi viduslaiku svētki. To vietā pils ir slēgta un tiek ierīkoti tā saucamie gājēju tuneļi nokļūšanai pilī, lai to varētu atvērt apmeklētājiem. It kā jau nekas uz galvas akurāt nekrīt, bet drošība esot pirmajā vietā. Kad būvniecības eksperti atzīs, ka viss droši, pils būs vaļā: muzejs, viesnīca, kultūras nams, krogs, dzimtsarakstu nodaļa.
K. Liepiņa stāsta, ka 7. augustā krusa uznākusi tieši sapulces laikā pagalmā, kur plānojuši svētkus.
"Pēkšņi kļuva tumšs un kaut kas sāka zemos toņos dobji rūkt. Pirmā doma, ka kāds palaidis dronu, bet sāka līt un tūlīt krist krusa golfa bumbiņu lielumā.
Nepilnā pusstundā viss bija beidzies, saule un kļuva silts. Pagalms pilns ar krusu un automobiļu lukturu lauskām, kas iekšpagalmā bija ienesti pāri pils mūriem no ārpuses. Krusas klājiens siltumā kūpēja," atceras K. Liepiņa.
Krusa dragājusi aptuveni 200 metru joslā. Daudzus krusa nav skārusi vispār. To var redzēt gan pēc Jaunpilī cietušajām mājām, gan pēc apkaimes laukiem: viens krusas nokults, cits stāv, kā stāvējis. Kāds logs izsists arī netālajai baznīcai, pļaviņā pie tās bija pārdesmit cietušu stārķu, kurus savāca putnu draugi. Pils darbinieku un apmeklētāju automobiļi sabumboti vienās buktēs, izsisti logi un lukturi – kā nu kuru sava braucamā galu katrs bija nolicis pret dienvidiem, no kuriem nāca vētra.
Pils no attāluma izskatās neskarta. Tuvāk pieejot, redzams, ka daudziem logiem priekšā aizvilkta plēve. Dienvidu spārnā vesels palicis tikai viens logs. Krusa nākusi ar tādu joni, ka daudzviet tikusi cauri divām rūtīm, nodauzījusi pat āra apmetumu. Kopumā izsisti vai bojāti 35 logi, dažviet arī vitrāžas. Applūdušas sešas telpas.
1907. gadā liktais dakstiņu jumts krietni sacaurumots, daudzi dakstiņi izgriezti no vietas. Arī dzirnavu ēkas šīfera jumts un šķūņa tikai pērn liktais "Onduline" jumts kā siets.
Šobrīd tiekot aplēsti zaudējumi. Pils bijusi apdrošināta, un K. Liepiņa sevi mierina, ka viss būšot labi, jo šim apdrošinātājam jau ir bijusi pieredze ar pili – Rīgas pili, kas dega.
Jau uzreiz pēc krusas pils darbinieki glābuši, ko varējuši. Nākamajā dienā bijuši jau 60 brīvprātīgo palīgu. Šobrīd galvenais pašvaldībā, kuras īpašumā ir pils, saskaņot tāmes, lai apsegtu jumtu ar tentu.