13.2 °C
Pirms diviem gadiem eksprezidenta Levita iedibinātā Valsts valodas diena 15. oktobrī plašsaziņas līdzekļos tikpat kā netika pieminēta. Var pat pabrīnīties, ka ne visos kalendāros šis notikums ir atzīmēts.
Ja sekojam šim rūtotajam laika grafējumam, tad varam gada laikā ieraudzīt trīs datumus, kuros atzīmēta valodas diena. Vēl 21. februāri pieminam kā UNESCO izveidoto Starptautisko dzimtās valodas dienu. Jā, tas ir dārgums – 6700 pasaules valodas, kurās sazinās astoņi miljardi cilvēku. 26. septembrī atzīmējam Eiropas valodu dienu. Mērķis atbalstīt un saglabāt vairākus simtus valodu, kurās runā 447 miljoni cilvēki.
Neskatoties, ka Eiropas Savienībā ir 28 dalībnieces, oficiālās valodas statuss piešķirts 24 valodām. Var jautāt, kura valsts ir apdalīta. Neviena. Ir valstis, kur iedzīvotāju grupas runā kādā no Eiropas valodām. Piemēram, Beļģijā – franču, nīderlandiešu un vācu valodā. Kaut Lielbritānija savienību pameta, angļu valoda ES saglabājusi oficiālās valodas statusu. Ko tas dod mums, pilsoņiem? Ikviens mēs varam iesniegt jebkurai institūcijai iesniegumu latviešu valodā. Dažkārt valoda tiek izmantota politisku mērķu sasniegšanai. Tā 2011. gada oktobrī Krievijas Ārlietu ministrija izvirzīja mērķi panākt krievu valodai ES oficiālās valodas statusu. Lai to sasniegtu, bija jāsavāc paraksti no vismaz viena miljona cilvēku, kuri pārstāv vismaz sešas dalībvalstis. Tā paša gada novembrī sākās parakstu vākšanas kampaņa Latvijā. Ar ko tas beidzās – zinām.
74,8% Latvijas balsstiesīgo nobalsoja pret krievu valodu kā otru valsts valodu. Okupācijas gadu iebraucēji gribēja latviešiem atņemt identitātes sastāvdaļu un paaudžu radīto un sargāto dārgumu.
Arī Eiropā Krievijas iecere izgāzās. Bija arī mēģinājums otru valodu ieviest ASV. Pat tika savākti nepilni simt tūkstoši parakstu par labu krievu valodai.
Nedaudz par ikdienišķo. Savulaik valodnieki kaunināja kārkluvāciešus. Neesam tikuši vaļā no krievināšanās, kad latvietis saka – runāšu "pa krieviski" tā vietā, lai atmestu "pa". Pie durvīm jau klauvē kārkluangļi. Kā uzskatāmu piemēru minēšu bieži dzirdēto – "jauni izaicinājumi". Latviešu valodā var izaicināt "uz dueli". Nav vakara, kad no TV ekrāna nedzirdētu "okey". Vēl nezinām, kādu ietekmi uz valodu atstās mākslīgā intelekta lietošana, kad pietiek ievadīt dažus atslēgas vārdus un kompjūters cilvēka vietā sacer tekstu. Nekādā gadījumā cilvēka prāta spējas tas nevairos.
Ar nožēlu jāklausās politiķu, ierēdņu liekvārdības un tukšvārdības pilnās atbildes tā vietā, lai sniegtu precīzu un nepārprotamu informāciju. Minēšu tikai vienu – "konceptuāli", lai šī apstākļa vārda vietā lietotu "vispārīgi". Iespaids, ka runātājs tā grib radīt zinoša vīra iespaidu. Par nožēlu, labas valodas piemēri no amatpersonu puses reti dzirdami.
Par valodas lietojuma uzraugošajām institūcijām. Levita laikos valodas politikas veidošanā piedalījās Valsts prezidenta kanceleja. Mums vēl ir Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa, kura sadarbībā ar Rakstnieku savienību rīko nevārda un spārnoto teicienu un savārstījumu aptauju. Jau esam piemirsuši kovidlaika ierēdņu izdomājumu "sadarbspējīgs pārslimošanas sertifikāts". Mums ir nopietna iestāde – Valsts valodas centrs. Arī Latviešu valodas aģentūra. Pirmā minējusi, ka tās misija – valsts valoda attīstības, ilgtspējības un kvalitātes veicināšana. Kā pamatvērtību definējusi valodas attīstību un norišu vērošanu sabiedrībā. Cik noprotu, ar padsmit valodas kontroles sabiedriskajiem palīgiem pietiek.
Diemžēl viņi nebija pamanījuši, ka jaunā kultūras ministre Agnese Logina nelieto latviešu valodu, bet gan saka – Latvijas valoda.
Turpat mājaslapā var atrast, kā pareizi saukt palestīniešu kaujinieku organizāciju. Skaidrojums – sadarbībā ar valodas aģentūras konsultantiem šī organizācija saucama – nelokāmā formā "Hamās", kas rakstāms pēdiņās. Kad avīzes redakcijā izteicu pārmetumu, kāpēc vēl joprojām bieži sastopams "podkāsts" tā vietā, lai lietotu – raidieraksts, man paskaidroja, ka daudzi nesaprot pēdējo vārdu un saista to ar kaut ko citu. Par nožēlu jāatzīst, ka terminoloģijas komisija vilcinājusies gadiem, ļaudama iedzīvoties anglicismam. Un šādu piemēru ir daudz. Vēl ir biedrība "Vieglās valodas aģentūra", kura, kā redzams, ir nevalstiska organizācija. Savā mājaslapā raksta: "Mums rūp, lai ikviens cilvēks varētu saprast apkārtējo sabiedrību." Mans secinājums – tātad valsts iestādes ar valodniecības jautājumiem netiek galā. Par "YouTube" vietni, kuru laikam vajadzētu saukt par emuāru – valodai, kāda tur tiek lietota, nav neviena uzrauga. Videoierunātājs Žigimants no Liepājas, kuram ir 42 tūkstoši sekotāju, – pārdomās par žoga izbūvi uz austrumu robežas viņa leksikā maigākie vārdi bija – piderasi, jobani, koroče, bezpredeļs. Katrs piektais, septītais vārds bija "bļe…". Dzimumlocekļi tika piesaukti krievu un latviešu valodā, ko pavadīja netiklas darbības. Tikai viens cilvēks no šiem 42 tūkstošiem bija piedraudējis ieraksta vadītājam. Policija viņu bija administratīvi sodījusi par draudu izteikšanu. Taču primitīvās un necenzētās valodas lietotājs joprojām nesodīts.
