15.3 °C
Aizejošais gads Latvijas sportā bijis veiksmīgākais kopš valsts neatkarības atgūšanas, savukārt nākamais sola jaunus izaicinājumus un pārmaiņas.
Latvijas hokeja izlases bronzas pavasaris komplektā ar Latvijas basketbola izlases piekto vietu planētas meistarsacīkstēs vienoja visu valsti, 2023. gadu uz ilgiem laikiem atstājot ar sportu apmāto latviešu atmiņu kambaros. Domājams, ka pēc pāris desmitgadēm sirmākas galvas varēs jaunajai paaudzei viszinīgi klārēt, ka tad, kad zāle bija zaļāka, arī sportā lielākas lietas notikās, jo divi līdz tam mazam lokam vien zināmi Artūri lika jūsmot visiem, sākot ar Rucavu rietumos un beidzot ar Zilupi austrumos. Redz, mazdēliņ, tas Artūrs, kas Šilovs, pret zviedriem izvilka tādu mirušo ripu, ka "trīs kroņiem" nolaidās rokas, bet tas Artūrs, kas Žagars, ar basketbola bumbu pret francūžiem un leišiem demonstrēja tādus stiķus, ka pat basketa gardēžiem žoklis atkārās, kāds šo dienu notikumu aculiecinieks apgaismos jauno paaudzi, par uzskatāmu piemēru interneta dzīlēs sameklējot video pierādījumus. Labi, lai kā tur nākotnē arī būtu ar vēstures apgūšanu, taču hokejistu un basketbolistu šogad paveiktais patiesi būs Latvijas sporta hrestomātija. Klāt pieliekot Emīla Cipuļa pilotētā bobsleja kvarteta sudrabu, 3x3 basketbolistu un šāvējas Agates Rašmanes bronzas medaļas pasaules čempionātos, Agates Caunes labotos Latvijas rekordus skriešanas garajās distancēs, BMX jaunās zvaigznītes Veronikas Stūriškas uzvaru pasaules čempionātā junioriem un vēl daudzus citus tikpat atzīstamus sasniegumus, jāatzīst, ka Latvija sporta panākumu ziņā šogad ne tikai nav bijusi apdalīta, bet gads ir bijis izcils! Smags darbs un kolektīva vienotība, kopsolī ar gudriem speciālistiem, kas saprot un māk no sportistiem izspiest maksimumu, dod rezultātu, un to vajadzētu ielāgot arī uz priekšdienām. Luka Banki neapšaubāmi ir basketbola ģēnijs, Harijs Vītoliņš izcils hokeja taktiķis, kuram ap sevi izdevies sapulcināt līdzīgi domājošus palīgus. Arī tie ir vīri, par kuriem mēs varam būt lepni aizejošā gada kontekstā. Jāpaslavē arī basketbola un hokeja federācijas, kuras ar ierobežotiem finanšu resursiem iemācījušās savām galvenajām izlasēm nodrošināt pasaules līmeņa darba apstākļus un aprūpi. Ne visiem tas izdodas, kaut vai raugoties sporta karaļa virzienā, jo Latvijas futbols tā augstākajā (izlases) līmenī piedzīvo smagus laikus.
Sporta sabiedrībai nākamajā gadā izaicinājumu netrūks. Būs jāpieņem grūts lēmums attiecībā par startēšanu vai nestartēšanu Parīzes olimpiskajās spēlēs. Jau tagad ir prognozējams, ka ar jebkuru lēmumu būs daudz neapmierināto. Tāpat būs jārauga, kā darbojas jaunā valsts finansējuma sadalīšanas sistēma sporta nozarei. Monopolu pārņems atbildīgā ministrija (IZM), tā solot samazināt administrēšanas izmaksas. Atceroties, ar ko lielākoties beidzās pašvaldību reforma, kuras ieviesējiem bija līdzīgi motīvi, arī sporta lauciņā visādi brīnumi gaidāmi un diezin vai bobslejisti būs vienīgie neapmierinātie. Vēl jau Latvijas Olimpiskajai komitejai (LOK) jāvēlē jauns vadītājs, jo līdzšinējais stūrmanis Jānis Buks solījis, ka ir tikai pārejas jeb reformu laika LOK prezidents un uz nākamo termiņu nekandidēs. Tas sola pavērsienus aizkulišu cīņās, jo Latvijas sporta sabiedrību par vienotu joprojām grūti nodēvēt.
Ko novēlēt Latvijas sportam 2024. gadā? Pirmkārt, vīru basketbola izlasei ar Kristapu Porziņģi priekšgalā kā olimpiešiem aizbraukt uz Parīzi. Tajā pašā laikā gribētos sagaidīt stingru un vienotu Latvijas sporta sabiedrības viedokli par iespējamu startēšanu vai nestartēšanu kopā ar okupantiem. Otrkārt, Latvijas hokeja izlasei otro gadu pēc kārtas pasaules čempionātā iekļūt ceturtdaļfinālā. Arī tas nekad mūsējiem vēl nav sanācis. Treškārt, lai Latvijas futbola izlase nonāk laba speciālista aprūpē un sāk rādīt kaut kādas dzīvības pazīmes, kas ļautu kārpīties laukā no bedres, kurā tā šobrīd atrodas. Protams, individuālas veiksmītes un izdošanās arī visiem pārējiem sportotājiem, lai veselība turas gan profiņiem, gan jebkuram, kuram sports un aktīvs dzīvesveids ir asinīs un prātos. Par lielu Latviju!
