Atskatāmies uz aizvadīto nedēļu: Lemberga tiesa, FID priekšnieks, cīņa ar bankām

Cilvēks. Skolnieks aizstāj skolotāju. Pagājušajā nedēļā Saeima Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieka pienākumu izpildītāju Tomu Plataci iecēla šā dienesta priekšnieka amatā. T. Platacis ir jauns (30 gadi), un pirms darba FID viņš paspējis pastrādāt tikai divos advokātu birojos – kā praktikants "CersJurkāns" birojā un kā pilntiesīgs advokāts birojā "Deloitte Legal". Toties FID viņš kopš 2019. gada veidojis ļoti strauju karjeru – ticis paaugstināts gandrīz katru gadu.

Tādēļ diezgan droši var teikt, ka viņš ir iepriekšējās FID priekšnieces Ilzes Znotiņas uzticības persona un skolnieks. Šķiet, arī visai talantīgs – viņš uzvarējis konkursā par FID priekšnieka amatu, kurā tika pārbaudītas pretendentu vadības kompetences, tostarp pārmaiņu vadīšana, lēmumu pieņemšana, stratēģiskais redzējums, komandas vadīšana, rezultātu sasniegšana. Visās šajās vērtējuma kategorijās Platacis ieguva vērtējumu "ļoti labi".

To, vai Platacis sekmīgi spēs izvadīt Finanšu izlūkošanas dienesta kuģi starp visām zemūdens klintīm, noteiks panākumi vairākās jomās. Pirmā un vissvarīgākā no tām ir Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas jeb "Moneyval" atkārtots vērtējums – Latvija cer, ka šis process sāksies 2024. gada nogalē. 

Tikai saņemot pozitīvu "Moneyval" novērtējumu, Latvija būs beidzot izkļuvusi no naudas atmazgātāju ēnas, kas pār mūsu valsti nokrita 2018. gadā. 

Tieši šī ēna un tās radītie draudi valsts reputācijai izraisīja FID reformas, tā vadības maiņu un vētrainu darbību turpmākajos gados. Otrs izaicinājums ir finanšu sistēmas kapitālā remonta laikā ieviesto dažādo pasākumu pārskatīšana, ko arvien skaļāk pieprasa finanšu sektors. Lietas būtība ir tajā, ka minētā remonta laikā bankām tika uzkrautas daudzas policejiskas funkcijas, kas rada lielas izmaksas, un finanšu nozare arvien skaļāk norāda, ka daudzas no šīm funkcijām būtu jāpārņem atpakaļ attiecīgajiem valsts dienestiem – FID, VID, Finanšu policijai un citiem. Visbeidzot trešais izaicinājumu lauks ir starptautisko sankciju ievērošanas nodrošināšana, kurā netrūkst savu izaicinājumu – te derētu atcerēties, ka caur Latvijas bankām savulaik tika apietas pret Ziemeļkoreju noteiktās starptautiskās sankcijas.

Darījums. Kuram palīdzēt un kā?

Pagājušajā nedēļā atklātībā parādījās ziņas par pagaidām neparakstītu un nevienam neaizsūtītu Finanšu ministrijas vēstuli, kas kā palīdzības pasākumu kredītņēmējiem piedāvā iekļaut kredītprocentu maksājumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) attaisnotajos izdevumos.

Saskaņā ar vēstules projektu tiek piedāvāts papildus jau šobrīd esošajam attaisnoto izdevumu limitam – 600 eiro gadā – iekļaut arī hipotekāro kredītu maksājumus par mājokli līdz 2000 eiro apmērā gadā. 

Minētais regulējums būtu attiecināms uz tiem hipotekāro kredītu maksājumiem, kas veikti jau visu šo gadu, tātad – būtu atpakaļvērsts. 

Minētā pasākuma ietekme uz valsts budžetu tiek vērtēta aptuveni 47,6 miljonu eiro apmērā – par tik pieaugtu pārmaksātā IIN atmaksa gadā. Kā otrs atbalsta pasākums vēstulē minēta iespēja radīt "Altum" mērķētu atbalsta programmu, kas ļautu kapitalizēt daļu kredīta procentu maksājumu, piesaistot papildu garantiju no "Altum" un tādējādi samazinot ikmēneša maksājumu. Taču – kā jau minēts, tas pagaidām ir tikai neparakstīts vēstules projekts, nevis konkrēti FM priekšlikumi.

Visas šīs aktivitātes iemesls ir, pirmkārt, sarežģītā situācija, kādā nonākusi daļa hipotekāro kredītu ņēmēju, kas liek meklēt atbalsta variantus, bet, otrkārt, Saeimas kuluāros notiekošais. Dažādas ziņas liecina, ka tur visai nopietni tiek apspriests likumprojekts, kas ar likuma spēku samazinātu kredītu procentu likmes un noteiktu to maksimālo pieļaujamo robežu. Tas ir slikts risinājums jau tāpēc vien, ka izraisītu neizbēgamu tiesas prasību pret valsti, un valsts, ļoti ticami, šādu tiesāšanos zaudētu un būtu spiesta maksāt bankām kompensācijas no budžeta uz visas sabiedrības kopīgo interešu rēķina. 

Šis piedāvājums ir slikts arī tāpēc, ka nekādi nebūtu mērķēts uz tiem, kam palīdzība patiešām nepieciešama. 

Pēc Latvijas Bankas datiem, izsniegto hipotekāro kredītu skaits Latvijā ir 127 200, taču grūtības ir tikai apmēram katram sestajam kredīta saņēmējam, proti, nedaudz vairāk kā 20 000 mājsaimniecību, kas ņēmušas kredītu dažu pēdējo gadu laikā. Šīm mājsaimniecībām kredītu procentu maksājumi var būt ieauguši pat par vairākiem simtiem eiro mēnesī, taču vidējam kredītņēmējam šis palielinājums ir tikai 30 eiro mēnesī un šāda summa īpašas grūtības nerada. Visbeidzot šāds likums iedragātu jau tā ne pārāk spožo Latvijas kā investīcijām drošas valsts reputāciju.

Teiktais gan nenozīmē, ka FM vēstulē minētie atbalsta varianti nebūtu bez trūkumiem. Arī tie nav nekādi mērķēti uz grūtībās nonākušo kredītņēmēju grupu. IIN attaisnoto izdevumu variantam problemātisks ir tas, ka kredītņēmēji šādi saņemtu vienu maksājumu gadā, bet procenti jāmaksā katru mēnesi. Šāds variants arī vairāk palīdzētu bagātākajām, nevis nabadzīgākajām mājsaimniecībām – attaisnoto izdevumu atmaksu var saņemt tikai no nomaksātās IIN summas, bet turīgākajiem šīs summas būs lielākas. Savukārt "Altum" garantiju variants rada risku, ka bankas liks tieši vājākajiem kredītņēmējiem doties pēc šādas garantijas – viņi saņems īstermiņa atvieglojumu, bet ilgtermiņā gan viņu pašu kredīta summa palielināsies, gan "Altum" bilancē parādīsies zemas kvalitātes kredītu garantijas. Tāpēc arī minstināšanās un labāka varianta meklēšana.

Ierosme. Prezidents rosina bargākus sodus, "klienti" jau stājas rindā

"Mums ir hibrīdkarš. Nacionālās drošības jautājumos šobrīd spriedumi ir par maigu, likums paredz arī bargākus sodus," tā neilgi pēc stāšanās amatā intervijā LTV pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Tobrīd tā bija vairāk spontāna reakcija uz vairākiem skandaloziem gadījumiem, piemēram, lēmums par 15 500 eiro naudas soda piemērošanu Maratam Kasemam par nelikumīga intelektuāla un fiziska atbalsta sniegšanu Krievijai, kas tāds nieks vien ir, ņemot vērā Kasema ciešās saites ar Kremļa propagandas mašīnu. Šis bija viens no jautājumiem arī E. Rinkēviča sarunā ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu. Acīmredzot vēlāk prezidents tomēr secinājis, ka arī Krimināllikumā vēl nepieciešami uzlabojumi, un nu viņš pats tos arī iesniedzis Saeimā.

Tā ir E. Rinkēviča pirmā Saeimai nosūtītā likumdošanas iniciatīva, kas paredz iespēju piespriest bargākus sodus par noziegumiem pret valsti, 

uzsverot, ka "sodu politika ir viena no pašaizsargājošās demokrātijas izpausmēm". Lai gan iepriekšējo Saeimu pieredze rāda, ka deputāti ne vienmēr steidz atbalstīt prezidentu likumdošanas iniciatīvas, un daļa no tām, tā teikt, iegulst atvilktnēs, jāšaubās, vai tas būs šis gadījums. Cits jautājums, cik efektīva izrādīsies jauno normu piemērošana praksē.

To, ka "klientūra", kas uz tām pretendē, vairojas, liecina aizvadītajā piektdienā Valsts drošības dienesta izplatītā informācija par uzsākto kriminālprocesu pret bijušo politiķi un žurnālistu Andreju Mamikinu par agresorvalsts Krievijas veikto noziegumu Ukrainā iespējamu slavināšanu un attaisnošanu. Kriminālprocess sākts saskaņā ar Krimināllikuma 74.1 pantu (genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošana). Pats Mamikins gan šobrīd Latvijā vairs neuzturas – pirms neilga laika viņš soctīklos pavēstīja, ka devies uz Krieviju, kur jau paguvis piedalīties Kremļa propagandas raidījumos.

Mācība. Lembergam palicis pēdējais salmiņš

Bijušā Ventspils domes priekšsēdētāja un partijas "Latvijai un Ventspilij" vadoņa krimināllieta ir iztiesāta arī otrajā tiesu instancē un soda mērs – brīvības atņemšana – kaut arī par gadu mazāka, tomēr ir palikusi spēkā. Lietā kopā konfiscētais mantu apjoms – bezskaidras naudas uzkrājumi un īpašumi ārvalstīs un Latvijā – ir milzīgs. Lembergs ir pirmais pašvaldības vadītājs, kurš apsūdzēts tik smagos noziegumos. 

Ventspilij bija iespējams attīstīties daudz vērienīgāk, ja vien smagos noziegumos apsūdzētais pilsētas saimnieks neņemtu un neizspiestu kukuļus, ļaunprātīgi neizmantotu savu dienesta stāvokli 

un neveiktu citus noziegumus, kas minēti valsts apsūdzībā. Tie, kas viņā saskata īstu saimnieku, visticamāk, nespēj aizdomāties, ka ir izniekoti un izzagti simtiem miljoni eiro. Šiem Lemberga faniem būtu lietderīgi iepazīties ar pilno spriedumu viņa krimināllietā, ko 11. oktobrī sola apelācijas tiesu instance.

Pēc notiesājošā sprieduma arī otrajā instancē Lembergs liek cerības uz kasācijas sūdzību Augstākajā tiesā.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Gan pirmā, gan otrā tiesu instance ir parādījusi sabiedrībai, ka no soda nevar izbēgt, lai cik ietekmīgs tu būtu. Lembergs lielās 29. septembrī publicētajā intervijā "nra.lv", ka ZZS, izvirzot viņu par savu premjera kandidātu, Saeimas vēlēšanās ieguvusi otru labāko rezultātu. Bez viņa tādi panākumi nebūtu iespējami. Taču tiesai tas neko nenozīmē – sods būs jāizcieš cietumā, jo tikpat kā nav cerību, ka šajā ziņā kaut kas varētu mainīties.

Tomēr Lembergs liek cerības uz Augstāko tiesu un ir nolēmis sniegt kasācijas sūdzību. 

Protestu sniegs arī valsts apsūdzētāji, jo viņus neapmierina, ka tiesa nav ņēmusi vērā četrus Krimināllikuma pantus, kas ļautu Lembergam noteikt vēl bargāku sodu.

Kasācijas sūdzību un protestu iesniedz tajā tiesā, kas skatījusi lietu, un tikai tad, kad tā ir pieņemta, jo atbilst visiem procesuālajiem principiem, to sūta Augstākajai tiesai, kura lemj, vai ir ierosināma kasācijas tiesvedība. Tās laikā tiek noskaidrots, vai likumu normas ir piemērotas pareizi vai nepareizi. Lembergam šis ir pēdējais salmiņš, kur pieķerties.

Viņš cer, ka kasācijas instances tiesa atzīs, ka protests ir pamatots, atcels apgabaltiesas nolēmumu un atgriezīs lietu pārskatīšanai.

Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Māra Libeka, Olafs Zvejnieks.